Ibiza - Eivissa - natural, magica, ancestral, legendaria, artistica, deliciosa, deportiva y, por supuesto, divertida! *

  • 7 min lasīšanai
  • 23 foto
Ibiza jeb Eivissa vietējā valodā ir Spānijas dienvidu sala Baleāru arhipelāgā blakus Maljorkai. Par vēsturi neko daudz nezinu un arī to ko zinu nestāstīšu, jo precīzāk noteikti varat atrast internetā. Zinu, ka ir cilvēki, kas Ibizā ir bijuši daudz ilgāk un zina daudz vairāk nekā es, un varēs forši papildināt manu atskaiti. Ibiza Kā zināms, Ibiza ir pasaules modernās deju mūzikas klubu Meka, kas par tādu ir kļuvusi diezgan nesen, līdz ar house, techno un citas elektroniskās mūzikas parādīšanos kaut kur pagājušā gadsimta pēdējā kvartālā. Es pats par Ibizu pirmo reizi uzdzirdēju kaut kad 90.gadu otrā pusē, klausoties dj Stīva no MTV un RadioOne kasetēs sarakstītos miksus, toreiz gan - kā jau ekstrēmam jaunietim - man patika tikai hardcore techno un drumandbass. No tā brīža vārds Ibiza bija asociējies ar kaut ko tālu, nesasniedzamu, ekskluzīvu un foršu. Sākumā pirmo Latvijā notiekošo reivu iespaidā Iedomājos, ka Ibizā ir lielas halles, piedūmotas, kur visapkārt šaudās prožektoru stari, apdulluši jaunieši, skarba mūzika un daudz marihuānas. Vēlāk parādījās t.s. komerciālā house mūzika, kuru arī varēja dejot parastos klubos, un sapratu, ka nemaz tik skarbi arī tai Ibizā nav. Un visbeidzot, 1999.gada beigās ap Ziemassvētkiem, ieklīstot vienā mistiskā vietā, manās rokās un ausīs nonāca Café Del Mar Volumen Seis CD, kas pilnībā apgāza manus priekšstatus gan par labu mūziku, gan par Ibizu. Mērķis bija pa nedēļu, kas Ibizā paredzēta, riktīgi nodot pa klubiem, jo, tikai ar to man šī sala līdz šim arī asociējās. Tomēr, pirms tam, palasoties informāciju webā /www.ibiza-spotlight.com - te ir viss par Ibizu un izklaidi/, palika skaidrs, ka tā nav tikai izklaides vieta, bet arī sala ar interesantu un labi saglabājušos dabu, vēsturi un dažiem aborigēniem, kas vēl joprojām zemi apstrādā ar zirgu un arklu. Principā sala ir neliela, apmēram 20x60 km, tā ka aizbraukt var no jebkurienes uz jebkurieni salīdzinoši īsā laikā, un to ir vēlam darīt ar motorolleru, ko var noīrēt par aptuveni 25-40 eiro diennaktī, atkarībā no kubatūras un sezonas. Iesaku ņemt virs 100cm3 motoru, ja brauc ārpus pilsētas kalnos vai divatā, kā arī jūlijā un augustā tas jārezervē 5 dienas iepriekš. Tas tāpēc, ka itāļiem, kas te sarodas vairumā, pirmais, kas ir jāizdara, ierodoties svešā zemā, ir nevis jāatrod viesnīca, bet jānoīrē motorino. Pilsētas. Klubi. Salā ir divas no izklaides viedokļa vērā ņemamas pilsētas - Sant Antoni / Sanantonio/, un galvaspilsēta Ibiza. Sanantonio ir ziemeļu pusē, tā ir jaunāka, rūpnieciskākā, un man patika labāk nekā Ibiza. Ibiza ir vairāk vēsturiska, komerciāla, ar pamatīgu vecpilsētu, veco zvejnieku pilsētas daļu, cietoksni kalnā un baltu katedrāli ar ziliem logiem pašā augšā. Pirmais iespaids, ierodoties Sanantonio ar prāmi rītausmā no Barselonas - jau pirmajās 3 no 5 mašīnām, kas brauc garām, skan bumsiks, bet tiešām forša trance jeb trance house mūzika, ne tāds tuc tuc kā pie mums, kur galvenais auto audio parametrs ir basu izmērs, mūzikai principā kā tādai neesot nozīmes. Nekā no tiem alaRocca popsikiem, ko var dzirdēt mašīnās, kas brauc garām Rīgā. (Lai gan, kā vēlāk izrādījās, klubos ir arī šāda mūzika) Sanantonio izklaide ir būtībā līcis, kam vidū ir jahtu piestātne un visapkārt apmēram 2 km garumā gar krastu ir sabūvētas viesnīcas, bāri un klubi, sākot ar Cafe Del Mar rietumos, kuru noteikti vajag atrast un, dzerot CocoLoco, sagaidīt slaveno Ibizas saulrietu, un beidzot ar vidēji lieliem klubiem esParadis un Eden līča austrumos, kuri vairāk orientēti uz dejām. Sanantonio viss ir pa rokai - viesnīca, turpat 100 metrus tālāk ir jūra ar pludmali un dzidru ūdeni, un turpat arī izklaide. Interesanti, ka šeit bija diezgan daudz Eiropas tradicionālo sauļotāju vecumā virs 30 gadiem, kas, protams, pabojāja iespaidu par Ibizu, atgādinot tipa šarmelšeihas vai alaņjas kūrortus. Briti. Protams. Laikam spēj sabojāt jebkuru ceļojumu. Kadrs, ko atceros, naktī slājot uz viesnīcu gar kluso jūru, ir tāds, ka pēkšņi uz ielas man pretī parādās sieviešu svārkos un baltā blūzē un ar lakatiņu tērpts džeks ap 30, ar lūpu krāsu noziestu muti, galīgā tārpā, saliecies 30 grādus uz priekšu, un, zigzagojot no vienas ielas malas uz otru, izskatoties reāli pazemots, mēģina viens pats, laikam pazudis no savas stageru kompānijas, nokļūt viesnīcā. Bet tas vēl ir jautri. Reāli ikdienā jāklausās lamuvārdi ik uz soļa, sajūta, ka viņi atbraukuši pateikt to, ko dzimtenē laikam nevar atļauties. Dienā lielākoties atpūtnieki guļ bīčā un viesnīcu plastmasas krēslos kā spīdīgi roņi, gaidot pusdienas un pēc tam vakariņas, un ik pa brīdim pārveļoties uz otru sānu, vai ieveļoties viesnīcas baseinā. Nakts dzīve, protams, ir pilnīgs pretstats – bari un bāri ar jauniešiem, dīvaini saģērbtām un – gandrīz tikpat raupjām kā džeki – britu meitenēm, kas baros klīst apkārt pa bāriem, pubiem, un citām britiem piemērotām un attiecīgi pietūnētām izklaides vietām. Bērni? Jā, te ir atpūtnieki ar visām ģimenēm. Kamēr vecāki malko kokteiļus, bērni lēkā apkārt pa klintīm un met akmeņus jūrā. A ko citu darīt? Jauniem un neprecētiem. Narkotikas? Jā! Blow, Charlie, Hashish, Coca (laikam tā viņi saucās) - melli un balti zeļļi šito stafu piedāvā ik pa 200 metriem. Tā kā pats nelietoju (un neiesaku nevienam J), tad nemācēšu dalīties pieredzē un kvalitātē. Policija tur to nekontrolē. Toties kontrolē satiksmi un nekavējoši aizvāc nepareizi novietotos auto un motorollerus (!). Līdz ar to, Sanantonio, manuprāt, ir demokrātiska atpūtas un pilsētas tusiņu vieta, ceļotājiem un tūristiem arī lētāka pilsētiņa ar pludmali un jaukiem bāriem un perfektiem saulrietiem. Galvaspilsēta Ibiza atrodas pretējā krastā apmēram 25 km no Sanantonio. Nedaudz lielāka, šikāka, dārgāka, ar klasisko shopping rajonu, smukākām jahtām līcītī, smalkākām mašīnām, dārgākām viesnīcām, un tai pašā laikā liekas laika zoba neskartu vecpilsētas daļu, kur ne tikai bērni sit bumbu, ielas smird pēc sūdiem un tumsnējs onka piedāvā hašu. Izklaide šai pilsētā izskatās savādāka, pārsvarā vecpilsētas restorānos un krodziņos, britu krieni mazāk, toties nav arī īpaši ko darīt. Bet, ir vērts apskatīt vecpilsētu, uzkāpt kalnā uz katedrāli un cietoksni, izbaudīt perfektu skatu uz līci un ostu no cietošna sienas kraujas augšā, un pāri Ibizai uz visām pusēm. Te ir patiešām skaisti. No izklaides vietām jāatzīmā klubi ElDivigno un Pacha, kas ir vairāk mainstream deju mūzikas orientēti, Sanāca pabūt Pacha atklāšanas pārtijā ar brīnišķīgu šovu un Bobu Sinklēru un Dāvidu Guetta, kas vairāk mainstreamu spēlē, Bet klubs, protams, labākais, kādā esmu bijis, un protams, pūlis, kāds ir iespējams tikai tur, tā, ka nevar ieiet zālē, jo tā ir pārpildīta. Citi klubi pārsvarā ir kaut kur ārpus centriem, kur pa kādiem 15-20 EUR var aizkļūt ar taksi. Piemēram, Space. Space ir laikam lielākais klubs pasaulē, skarbākas mūzikas faniem, kur dārdēja tādu slavenu plašu dīdītāju basi, kā Carl Cox, Josh Wink, Danny Tenaglia, pārsvarā techno, hard house. Un, apmēram stundu no 1.00 - 2.00 gaidot pūlī rindā, lai tiktu iekšā, ik pa 5 minūtēm ļoti zemu pāri pārlaižas kārtējais EasyJet vai Spanair laineris, izsaucot vispārēju pūļa sajūsmu un ovācijas. Lidosta ir turpat blakus, un zemu pāri lidojošās lidmašīnas noteikti piedod vietai īpašu šarmu. Ja kādam neiecietīgajam liekas, ka Latvijā ir daudz homoseksuālistu, tad aizbrauciet uz turieni - Space bija lielākā geju un transvestītu koncentrācija, ko savā mūžā esmu piedzīvojis. Nē, nu iedomājieties - no sāniem, ieraugot šo būtni, tu, regulārs vīrietis, sajūsmināts nodomā - Johaidī - kas par pup*em!!!! ... Un tad - būtne pagriežas pret tevi, un tu ieraugi tās skarbos sejas vaibstus, un saproti, ka nav tie īsti ... bet tik lieli ... un Space arī pūlis tik blīvs un liels, ka visi tie geji, negeji un pārējie nosvīduši un kreklus novilkuši trinas apkārt, nu nav patīkami. Plus vēl karstums. Bail iedomāties, kas notiek jūlijā un augustā, kad cilvēku ir aptuveni 3-5 reizes vairāk nekā jūnijā... Pēc šī pasākuma sapratu, ka uz klubiem Ibizā vairs kaut kā īsti negribās. A varbūt vienkārši vecs palieku? Ieejas biļetes Space Opening 50 EUR, Pacha Opening party 30 EUR. Dzērieni 10-15 EUR, tādēļ loģiskā izvēle, ko tur redzēju, spriežot pēc vairuma kluberu izvalbītajām acīm un defokusētā skatiena, bija sausie ripveidīgie un šņaucamie līdzekļi, jo piedzerties tur ir dārgi. Lauki Nu re. Esam pabojājuši karmu, izbaudot klubu kultūru un pilsētvidi, un liekas, ka vajadzētu to visu smagumu kaut kā nomest, atbrīvoties, vēršoties pie kaut kā dabiskāka un mierīgāka. Par lielu prieku, daba Ibizā ir brīnišķīga. Jau pēc 5 minūšu brauciena no pilsētas centra ir iespēja atrasties pilnīgā lauku vidē. Apkārt - kaļķakmenī izcirsti mazdārziņi, rindās augļu un olīvu kociņi, mazas baltas mājiņas, tipiskie mūra žogi ap saimniecībām, ja palaimējas, var redzēt kādu oriģinālā tērpā ieģērbtu iezemieti, kas tieši kā tā senči - ar zirdziņu apar zemi, vai pin grozus... Un ir pilnīgs klusums visapkārt. Salas vidienē reljefs ir paugurains, apaudzis ar krūmiem un mežiem, no kuriem uz ceļa ik pa brīdim izlec kāds labsirdīgi noskaņots krūmu suns. Un izlec tieši priekšā uz 60 km/h braucošam motorino, tādā veidā izraisot ekstrēmo bremzēšanu ar pārbīli un gandrīz nomaukšanos uz asfalta. Tur pat tālāk braucot, blakus pa brikšņiem lēkā zaķi, un vēl kaut kādi neatpazīstami mazi dzīvnieciņi. Apstājoties ir tik kluss, ka var dzirdēt visapkārt krūmos un zālē čabināmies mazās /arī miermīlīgās/ ķirzaciņas, kas ir arī Ibizas nacionālais simbols. Pēc kādas pusstundas brauciena parasti nokļūsti kādā no pludmalēm vai piejūras kraujām, jo ilgāk šajā salā nav kur braukt. Un lagūnas, līcīši ir baaaaigi smukie! Ārkārtīgi dzidrs, zilzaļš ūdens, kas vēl jūnija sākumā bija pavēss, bet peldēt varēja. Krasti ir visdažādākie - sākot ar nelieliem smilšu pludmaļu ielociņiem, kaļķakmens robotiem krastiem, un augstiem klinšu stāvkrastiem, no kuriem paveras ideāli skati uz mazajām ap Ibizu izspraukušajām saliņām. Salas kreisajā zemākajā stūrī atrodas ses Salines jeb sālsezeri, no kuriem tiek izgulsnēta jūras sāls, kas savulaik ir bijusi lielākā Ibizas eksportprece. Arī šobrīd pie sālsezeriem var redzēt milzīgus sāls kalnus, un pats galvenais, kārtējos skatus. Sevišķi, saulei rietot, kad, sālsezeru absolūti līdzenajā virsmā atspoguļojas sarkanās rietošās saules un tālumā esošo kalnu aprises. Ehhh - slavenie Ibizas saulrieti!! Ak, jā, pirms saulrietu vērošanas iesaku dienu pavadīt ses Salines pussalas austrumu pludmalē les Cavallet. Tā esot vienīgā oficiālā nūdistu pludmale Ibizā. Neskatoties uz to, ka praktiski visur salā daiļais dzimums to darīja bez augšiņām - vai tā to sauc? - les Cavallet visi bija pa pliko. Kautrīgākajiem ir iespējas turpat no pludmales ielīst krūmiņos, kur savukārt aug tādi ļoti praktiski un biezi krūmi, zem kuriem tādās kā siltās smilšu bedrēs mierīgi pat pāros un vairāk var paslēpties no glūnētājiem ;) Cilvēku salas vidienē faktiski nav. Tūristi koncentrējas smilšu pludmalēs un pilsētās. Epilogs Praktiskās lietas. Nokļūt salā visērtāk ir ar lidmašīnu ar kādu no britu lētajiem reisiem caur UK. Šai gadījumā gan tika izvēlēts cits maršruts: Rīga-Barcelona-Ibiza-Mallorca-Rīga, uz-no salām pārceļoties ar prāmjiem, kas maksā vidēji 50-60 EUR vienam braucienam vienam cilvēkam. Uz Mallorcu lido AirBaltic/TezTour /90 Ls/. Viesnīcas lētākas ir Sanantonio, ar skatu uz bīču, brokastīm, vakariņām un baseinu maksāja 35 EUR nakts vienai pers. Prāmju biļetes var nopirkt uz vietas ostās, vienīgi high season /jūlijs-augusts/ varētu būt iepriekš jārezervē internetā. Restorānos prasiet vietējo majonēzi! Pirms došanās turp paklausieties Cafe Del Mar, nu jau laikam 15 izlases. Šķiet, šī ir pirmā vieta no maniem ceļojumiem, kur tiešām, liekas, ka atgriezīšos vēl! BET! Ne šovasar. No nesen avarējušā tankkuģa Don Pedro izlijušas 150 tonnas naftas produktu. Ibizas dienvidos slēgtas vairākas pludmales un klubi.. * Ibiza – dabiska, maģiska, senatnīga, leģendāra, mākslinieciska, izsmalcināta, sportiska, un, protams, jautra. Citāts no vietējā tūristu žurnāla


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais