Indijas ceļojuma sajūtas (1. daļa)

  • 2 min lasīšanai
  • 9 foto
Cilvēki saka - Indiju vai nu mīl vai ienīst. Es saku - to mīl un ienīst. Tikpat kontrastainas kā pati valsts ir sajūtas, ko ceļotāji piedzīvo ikdienu. Šis ir bijis vissakāpinātākais un piesātinātākais ceļojums manā dzīvē (bet ne spirituālākais, tas vēljoprojām ir Camino de Santiago). Un pēcsajūta ir "give me more". Pirms izbraukšanas bija parliecība, ka šis ceļojums radīs piesātinājumu visai vasarai (un ne tikai) un būs labi to pavadīt pie praktiskām nodarbēm: liekot dubultos logus, remontējot vannasistabu. Nē, ir skumja, ka ir tikai pavasara sākums un gada lielais ceļojums jau ir noticis. Bet par Indiju… Bija tā…ielidojām Delhi lidostā - wow, super moderna, balta, plaša, miers - atrodam (ļoti viegli) Metro Express līdz centram New Delhi dzelzceļa stacijai, Metro arī izsauc sajūsmas saucienus – platformu un sliedes atdala stikla siena, vilciens nodrošināts ar ekrāniem, kondicionieris strādā, miers & Tu vēro visu kā televizorā, kad metro paceļas virs zemes. Izkapjam no modernā vilciena & paejam līdz izejai & ar katru soli cilvēku koncentrācija pieaug, gaisa temperatūra ceļas. Pārkāpjot pie izejas krustu šķērsu gulošajiem cilvēkiem, TAS sākas: troksnis, karstums, pūlis, tā uzmācība un deguns nepārprotami saož to: cilvēku un dzīvnieku izkārnījumu smaku. Ceļojumu rūdījums nedod pietiekamu sagatavotību pirmo reizi stājoties pretī Indijas ikdienai kāda nu tā ir…vēss prāts, nedzirdīgas ausis, mērķtiecība un mērens pofigisms noderēs. Filmas ("Graustu Miljonārs" no manis redzētajām filmām laikam būs tā sajūtas precīzāk nododošā), bildes, cilvēku stāsti ir viens…arī mūsu bildes stāsta skaisto stāstu. Indija ir ļoti, lietošu vārdu “ekstrēmi”, kontrastaina. Šokējoša (protams, mieru var nopirkt dodoties uz Goa kurortu vai izmantojot tūroperatorus un uz visu skatoties caur autobusa logu). Nabadzība un pārticība. Apdullinošs troksnis un meditatīvs miers, vērojot saulrietu vai sēžot uz kāda nomaļa tempļa trepītēm. Privātās telpas trūkums…un sajūta, ka man šeit uz šīs ielas nav vietas, jo ta jāsadala ar cilvēkiem, moto-velo-auto transportu, dzīvniekiem (šī ir vienigā valsts, kurā neriskētu pati braukt ar auto (uz šo brīdi citu nezinu)). Koši sari, balti krekli, mirdzošas zeltlietas un neiedomājama netīrība. Iepriekš pieminetā smaka - un viraks gandriiz pie katra tirgotaja ratinjiem, kas rada aromātu kokteili. Ik uz stūra piekopts garīgums (altāri) un šmaukšanās, neviena laba varda sacīšana par kaimiņiem un konkurentiem (tiesa te es iedomājos, ka tā ir sava veida izpratne par reklāmu savai precei/pakalpojuma…viņi nevar tā domāt...savadāk viņi būtu dzelteni no skaudības).Un tad es domāju par garīgumu (atbildes uz lielajiem dzīves jautājumiem) meklejošajiem rietumnieki, rietumnieku aizraušanos ar Austrumiem un Indiju tai skaitā un viņu sakrālajiem ceļiem uz ašranām. Ja esat redzejuši “Love, eat, pray”, tad Julia Roberts varone tadā dzīvojās. Tāds ka garīgā sanatorija, kur meklēt mieru, norobežoties, paslēpties, atslēgties. Bet vai ta ir fiziski un sociali ģeogrāfiskā Indija? Man ir ļoti daudz pārdomu par šo tēmu…un viena no tām – tā dēļ nav jābrauc uz Indiju. Garīgums ir arī pelēkajā Latvijas laukakmenī…tikai to iespējams nav tik viegli sajust, nav skolotājs (guru), kas norāda, pamāca. Sauksim to “iedod lāpstu” garīguma atrakšanai. Mēs ceļojām bez plāna, bija tikai 2 nedēļas, 2 mugursomas un aptuveni pieturas punkti Radžastānā. Un ziniet tas varbūt ir "nesaudzīgākais" ceļošanas veids, bet Tu esi iekšā visā šajā kontrastu virpulī. Un Tu baltais cilvēks esi vai nu Dievs, kino zvaigzne (jo baltos viņi redz tikai TV un tadeļ tā uztver) vai (pareizāk sakot UN) pilnīgs muļķis. Vajag pāris dienas, lai aprastu ar šo virpuli, saprastu, ka Tu tajā vari būt, kā dzīvot nevis norobežoties. Es nevaru lieto vārdu “baudīt”, bet sauksim to par “turēt maņas atvērtas”. Indijā jāatrod laiks, skriešana no sērijas, ka tik vairak redzēt, tikai radīs stresu. Atkartošos par LOVE & HATE. Es pati gan mīlēju, gan ienīdu pilnīgi vienlaicīgi. Soli pa solim, mirkli pēc mirkļa aizrāvāmies ar ši savādo, pretrunu pasauli. Acis plašas ziņkārības atvērtas. Tas arī izaicinājums (iemesls nr. 2) saudzīgajai ES pilsoņa dzīvei, kur lai vai kā Tev pametīs spilvenu apakšā, ja kritīsi. Citas kultūras ir jaiepazīst (tas laikam ir dzinulis nr. 1 maniem ceļojumiem) Pēc katras iepažīšanās es jūtos bagātāka un Jūs arī jutīsieties.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais