Malta
|
Inga Rubule
|
Doma par ceļošanu radās pavisam spontāni.
Viens no klientiem pastāstīja par labu iespēju no Kauņas lidot uz Rodu.
Mani vienmēr ir pārsteidzis tas, kā cilvēkiem izdodas atrast lētas biļetes un par dažiem latiem aizlidot tālu, tālu.
Dzima ideja, ka augusta vidū gribētos aizbēgt no Latvijas, jo neciešu nekādas jubileju svinēšanas. Un tad pazibēja doma, ka tā varētu būt Malta. Internetā uzdūros interesantai adresei www.projam.lv Intereses pēc ievadīju vēlamos laikus un vietu, kurp gribētos nokļūt.
Jau nākošā dienā no kādas kompānijas atnāca piedāvājums. Ne vairāk, ne mazāk, bet šāds pasākums vienam cilvēkam maksātu no 600-740 Ls, atkarībā no izvēlētās viesnīcas. Tas likās baisi.Arī no citām kompānijām tie cipari bija līdzīgi, jo lidojumi tika plānoti ar Airbaltic. Taču tajā laikā daudzas tūrisma firmas līgumus neslēdza, jo neuzticējās Airbaltic sakarā ar saistību izpildi.
Tad nu ķēros pārlasīt ceļojumu aprakstus tepat www.draugiem.lv
Smēlos daudz ideju un redzēju virzienu kādā veidā tas ir izdarāms.
Sāku ar lidmašīnas biļešu meklēšanu. No Skavstas ir reisi uz Maltu. Sāku ar tiem. Tajos datumos, kas bija padomā cenas nebija tās draudzīgākās, bet pēc divām nedēļām piedāvājums bija pievilcīgs. Vērtējot iespējas , ko piedāvā Ryanair, tad Skavstā ir mazāk par pusstundu, lai pārsēstos no viena reisa uz citu, tāpēc no Rīgas pirku biļetes ar Priority iekāpšanu, kas nedaudz sadārdzināja šo pasākumu. Un tā vai tā Rīga-Stokholma-Malta-Stokholma-Rīga biļešu cena kopā ar visiem nodokļiem vienam cilvēkam maksāja tikai 90 Ls. Manuprāt, ļoti pieņemama summa.
Viesnīcu rezervējām izmantojot booking.com. Plaza Regency Hotel, kas atrodas Tower Road 248.
Izvēli visnotaļ ietekmēja lasītais šejienes aprakstos. Un arī atgriezusies es saku, ka Sliema ir vispareizākā izvēle, turklāt, ja skats ir uz St.Juliana līci. Rezervējām numuriņu ar daļēju skatu uz jūru, bet tagad atkārtoti izvērtējot viesnīcas piedāvājumu sapratu, ka mums ir ticis labāks Nr. par to pašu cenu.
Lidojums no Rīgas lika nedaudz iespringt, jo lidmašīna izlidoja ar kavēšanos, taču tikām brīdinājuši vecāko stjuarti, ka mums ir jāpaspēj uz Maltas reisu. Nolaižoties Skavstā pirmie kāpām ārā un uzreiz pa taisno devāmies uz iekāpšanu Maltas reisā.
Maltā ieradāmies 19:15 pēc vietējā laika. Karstums uzreiz lika saprast, ka esam vienos platuma grādos ar Āfriku.. . No viesnīcas bija piedāvājums – transfērs no lidostas 22 euro, tomēr tas likās gana dārgi. Šāds secinājums tikai un vienīgi pateicoties lasītajiem aprakstiem.
Biju jau iepriekš izpētījusi, ka no lidostas pavisam vienkārši var tikt uz pilsētu ar X2 autobusu, turklāt zināju, ka pietura ir pie pašām viesnīcas durvīm. Tāpēc pat nebija nepieciešamības pārsēsties Valletā.
Iepriekš bija informācija, ka satiksmes autobusi Maltā ir briesmīgi, veci, dzelteni, graboši brīnumi bez kondicioniera, bet par ļoti lētām naudiņām. Realitāte bija „skarba”.... viss autobusu parks Maltā ir nomainīts uz pilnīgi jauniem un komfortabliem autobusiem ar kondicionieriem. Līdz ar to vēl viena neprecizitāte, kas izskan citos aprakstos un tūrisma ceļvežos – brauciena cena. Mums paveicās. Pieturā pie lidostas divas meitenes, kas bija atbraukušas, mums atdeva savas dienas biļetes, kuras katra maksāja tikai 1.50 euro. Un tā nu ir Maltas specifika, kuru ir vērts ievērot. Var pirkt autobusa biļeti vienam braucienam, kura ir derīga 2 stundas, tātad šajā laikā var arī pārsēties vai pat atbraukt atpakaļ. Ir dienas biļete, kas ir tikai nedaudz dārgāka un var pirkt nedēļas biļeti, kuras cena ir 6.50 euro. Un vēl loģisks secinājums no savas pieredzes. Dienas biļete vai brauciena biļete ir lētāka pilsētas autobusos, bet lidostas X1, X2, X3 un X4 tās ir dārgākas. Sabiedriskais transports ir ļoti pārdomāts un pieejams. Ar to var tikt praktiski līdz jebkurai salas vietai.
Sākumā mums bija doma ar sabiedrisko katru dienu kaut kur doties pašiem, bet gana ātri šis variants tika atmests pavisam vienkārša iemesla dēļ – dienišķais slinkums.
No lidostas brauciens bija gana interesants, jo devāmies nezināmā virzienā svešā valstī, turklāt ar angļu valodu es ļoti izteikti esmu uz Jūs, bet mans ceļabiedrs pavisam nedaudz saprot vāciski.
Kad autobusa šoferim jautājām, kurā pieturā jākāpj ārā, lai nokļūtu mūsu viesnīcā, tad viņš pavisam vienkārši atbildēja, ka nezin ... Autobusā bija vēl viens pāris, kuru viesnīca atradās burtiski blakus mūsējai. Viņi jutās pārliecinošāki un uzskatīja, ka līdz viesnīcai vēl kādas minūtes 10 braucamas. Tomēr pamanot ēkas Nr. Sapratu, ka esam jau garām. Taču zinot, ka viesnīca atrodas uz Tower road, kas ir Sliemas promenāde, droši devāmies atpakaļ un pēc dažām minūtēm sasniedzām savu mītnes vietu.
Pirmais pārsteigums. Cenšoties recepcijā norēķināties par viesnīcu izrādījās, ka mana karte netiek akceptēta.
Pārsteigums ne pa jokam. Bet tā jau iet, ja kādreiz karti aizmirst veikalā, tā tiek nobloķēta un nav bijusi vajadzība aiziet uz banku to atjaunot. Zvans „draugam” uz Latviju un pēc mirkļa viss ir sakārtots.
Jutāmies ļoti priecīgi, jo mūsu numurs atradās viesnīcas 6.stāvā ar lielisku skatu uz jūru un līčiem. Un tad pirmais šoks. Vannas istabā nebija ne ziepju, ne šampūna, ne glāzes. Devāmies uz recepciju. Ziepes tika iedotas, bet pārējais nepienākoties. Ko lai saka – priekš 3* viesnīcas it kā nepieņemami, bet tas noteikti nav tas, kas spēj apbēdināt, jo pašiem jau bijā līdz viss nepieciešamais, kaut ceļojām tikai ar rokas bagāžu. Nākošā dienā parādījās gan ziepes, gan glāzes, gan papildus dvieļi.
Brokastu restorāns burtiski blakus ar klasiskām angļu brokastīm. Vienīgi personāls tāds drūms un nepatīkams. Tāpēc neizmantojām viesnīcas atlaižu kuponus vakariņām, kur trīs maltītes par 9.50 euro, bet ceturtā bez maksas. Nu neesmu es gatava taupības dēļ ēst tur, kur nejūtos omulīgi un gaidīta.
Pēc brokastīm devāmies uz jumta baseinu, lai no sirds izpeldētos. Sajūtas superīgas. Peldēt un vērot pilsētu un līci no astotā stāva augstuma.
Tad devāmies iepazīt pilsētu. Ielu nosaukumi reti kur, liela daļa māju bez Nr. tikai ar nosaukumiem.
Sliemā raksturīga 2 – 3 stāvu apbūve, bet gar promenādi daudzstāvu apartamenti un viesnīcas. Ja ievērtē nekustamo īpašumu cenas, tad jāsaka nekā lēta tur nav - vidēji 100 kv.m. apartamenti maksā no 800 000 līdz miljonam un vairāk. Pašreiz daudz īpašumus pērk Libānas bagātie ļaudis, sakarā ar nemierīgo situāciju tur.
Pastaigas laikā tūrisma firmu darbinieki piedāvā dažādus salas iepazīšanas pasākumus. Arī pēc viesnīcas rezervēšanas savā e-pastā saņēmu viesnīcas piedāvājumus ar iespējām un cenām. Prātīgākais ir savu izvēli izdarīt uz vietas pēc noskaņas un tā mirkļa vēlmēm. Paņēmām bukletus ar domu, ka nākošā dienā noteikti dosimies kādā ekskursijā.
Pēc garajām dienas pastaigām ir vēlme baudīt vakariņas kādā vietējā krodziņā. Laikam jau intuīcija ir viena lieliska lieta. Pavisam netālu no viesnīcas atrodam krodziņu ar zīmīgu nosaukumu „Vina Veritas”. Bet svarīgākais ir tas, ka ieraugām ēdienkartē maltiešu tradicionālo ēdienu- trusi sarkanvīna mērcē ar dārzeņiem. Jālutina ir arī garšas kārpiņas. Nobaudījām to – patiesi lielisks. Pagaršojām arī risoto ar jēra gaļu .... nekad nebiju kaut ko tik interesantu ēdusi. Vispatīkamāk pārsteidza cenas. Tās bija krietni lētākas, kā tuvākajā apkārtnē.
Nākošā dienā pavisam mērķtiecīgi devāmies iepazīt Maltu.
Pie pašas viesnīcas atkal sastapām aģentu un iegādājāmies Malta Sightseeing biļetes, turklāt par 5 eiro lētāk, kā pamata cena. Sagaidījām busu un devāmies 3 stundu garā braucienā Ziemeļu zilajā tūrē. Iespaidu patiesi daudz . Varējām sevi apbrīnot, ka spējām to izturēt, jo karstums bija nežēlīgs. Kā bonuss šim pasākumam, bija bezmaksas brauciens ar kuģīti pa Valletas līcīšiem. Mēs izmantojām Supreme Travel pakalpojumus, kas patiesi bija krietni lētāki salīdzinājumā ar otras kompānijas piedāvājumiem.
Iespaidu daudz un viegla apdegums arī. Cik labi, ka uz viesnīcas jumta ir baseins, kurā veldzēties.
Nākošā dienā mūs gaida kompānijas Captain Morgan Cruises piedāvātais pilnas dienas kruīzs uz Gozo, Comino un Zilo lagūnu ar Turkish Gullets Fernandes. Šajā pasākumā ietilpa lielisks brauciens, kura laikā varēja vērot salu no jūras puses, sauļoties un 3 stundas peldēties fantastiskajā Zilajā lagūnā. Turklāt cenā ietilpa neliels Morning Snack, karstā un aukstā bufete pusdienās un svaigi augļi pēcpusdienā.
Sajūtas peldoties pie kuģa sāniem ir sirreālas .... līdz jūras dibenam, protams, netikt, jo kuģis jau nestāv uz sēkļa. Jaukākais ir tas, ka sāļais ūdens visu laiku tur ķermeni virs ūdens. Trīs stundas pagāja nemanot, jo no ūdens nemaz negribējās kāpt laukā. Dodamies tālāk. Kuģis apstājas netālu no Gozo salas un tiek dota iespēja atkal baudīt peldi, tikai šoreiz jau jūrā kādus 100 m no krasta. Fantastika. Kad atgriežamies Sliemā , kompānijas busiņš nogādā atpakaļ uz viesnīcu. Un pirmais gājiens ir pēc pret apdeguma krēma, jo Vidusjūras saule ir patiesi spēcīga neskatoties uz to, ka nemitīgi tika lietoti aizsargkrēmi ar indeksu 50.
Saprotam, ka nākošā dienā ir sevi jāpažēlo un nolemjam palikt viesnīcā un pabūt tikai uz jumta.
Taču šī diena izvēršas dīvaini, jo visu dienu salūtu šauj līča vidū stāvošā barža.
Izrādās ir pilsētas svētki. Cilvēki dodas uz St. Julianu. Mēs vēlamies vakariņas un dodamies uz pretējo pusi ... diemžēl mūsu iecienītajā krodziņā visas vietas ir rezervētas.
Dodamies ievērtēt svētku pasākumu. Sestdienas vēls vakars, bet cilvēku jūra uz promenādes. Noris ļoti aktīva tirdzniecība ar Maltiešu nacionālajiem saldumiem un bērnu rotaļlietām. Mēs varam nestresot, jo izbraukuma tirdzniecībā drīkstam nelietot kases aparātu, tur katrā tirdzniecības vietā bija ģenerators, kas deva gaismu, lai izgaismotu preci un darbotos kases aparāts.
Uguņošana atsākās ap 21 vakarā un turpinājās līdz kādiem 23. Maltiešiem būtu vērts atbraukt pie mums un apskatīties kādai vajadzētu izskatīties uguņošanai. Tur tā bija tik ļoti zemā amatieru līmenī, kaut kas līdzīgs tam, kas pie mums notiek jaungada naktīs mikrorajonu pagalmos. Un tā trīs vakarus pēc kārtas. Turklāt no mūsu viesnīcas numura redzamība bija vienkārši ideāla. Jau padomājām, ka tas varētu būt par godu mums J.
Svētdiena ir klusāka un mierīgāka. Ar kājām dodamies iepazīt citus rajonus. Un lai nepiedzīvotu sestdienas vilšanos, jau no rīta rezervējam sev galdiņu vakariņām.
Pirmdienā devāmies iekarot Valletu. Iespaidīga un skaista. Priecēja tas, ka vēloties apskatīt baznīcas nebija jādomā par to vai tiksim iekšā, jo šādā karstumā gluži loģiski ir tērpi ar kailiem pleciem. Dievnamos pie ieejas stāv groziņi ar plecu šallītēm ...
Un nu jau atpūtas pēdējā diena un ceļš mājup. Vēl dodamies nelielā pastaigā pa Sliemu, jo katra diena atklāj jaunas un jaunas ieliņas, kurās iepriekš nebija pabūts.
Tagad jau mēs pavisam mierīgi kāpjam X2 autobusā, kas nepilnas stundas laikā nogādā līdz lidostai. Brauciens ar autobusu ir kā neliela ekskursija pa vietām, kuras netikām redzējuši, turklāt komfortabli ar lielisku gaisa kondicionieriJ.
Maltas lidosta ir jauna un skaista, kurā patiesi bija patīkami uzturēties. Tad lidojums ar Ryanair līdz Stokholmas Skavstai.
Ielidojam ap 23 un dodamies uz Connect Hotel Skavsta, kas atrodas 75 m no lidostas.
Interesanta dizaina viesnīca ar normālām ērtībām pārnakšņošanai. Bet .... cena par numuru vēl ir pieņemama, taču, ja ir vēlme ar draugiem pasēdēt un izdzert kādu sulu, kafiju vai alu, tad maz neliksies.
Brokastis – pieticīgas kontinentālās, turklāt dakšiņas ir speciāli jālūdz, jo tās vispār nav izliktas. No sērijas – cik siera uzliki uz maizītes, tik būs .... tev nebūs ēst šķinķi un tomātus lielos kvantumos ar dakšiņu.
Un skumjākais ir tas, ka visu labo iespaidu šī viesnīca sabojāja ar savu negodīgumu. Pārbaudot internetbankā savus tēriņus, es atklāju, ka viesnīca no mana konta ir paņēmusi par 15% vairāk, nekā bija rezervācijā un arī izsniegtajā kvītī par apmaksu. Tagad palasot vairāk atsauksmes par šo viesnīcu es pamanīju, ka tā tur ir sistēma, gan lieku summu noņemšana no klienta konta, gan tas, ka brokastīs ir jāiztiek tikai ar nazi un tējkaroti ....
Mani secinājumi ....
Man Malta patika, bet tā šoreiz nav vieta, kur tuvāko 5 gadu laikā gribētos atgriezties.
Apbēdināja tas, ka Maltā redzēju tikai vienu kaķi .... laikam pārējos ar acīm bija apēduši iepriekšējie ceļotāji :)
Grūti pierast pie pretējā braukšanas virziena. Satiksme likās pilnīgi nesaprotama uz ielām. Un tas noteikti bija tas, kas mūs atturēja no auto īres.
Sabiedriskais transports vienkārši lielisks.
Pārtika vidēji dārga. Augļu un dārzeņu maz, turklāt lielveikalos un arī pie ielu tirgoņiem tie bija briesmīgā kvalitātē ... mūsu veikalos dārzeņi un augļi ir lieliski un daudz , daudz lētāki, varētu padomāt, ka viss aug uz vietas. Kaut gan pie mums jau arī vietējie dārzeņi un augļi ir dārgāki par ievestajiem. Mēs gan atradām nelielu dārzeņu bodīti, kur bija fantastiski persiki un nektarīni par 2 euro kg.
Vienā mirklī mēs sajutāmies kā mājās, jo lielveikala plauktā ieraudzījām „Lāses” skābo krējumu, vienīgi tam klāt bija uzraksts, ka tas ir Krievijas produkts J.
Un vēl.... tagad es zinu, ka nav nekādu problēmu lidot Ryanair, par ko ļoti daudzi skeptiski izsakās. Ja mēs nevaram mainīt apstākļus, tad varam mainīt savu attieksmi. Un es priecājos par iespēju tik lēti tikt tur, kur agrāk šādu iespēju nebija.
Gribētos iemācīties atrast vēl lētākus piedāvājumus, lai redzētu vēl vairāk.
