Akmeņraga tranzīts vienai dienai

  • 4 min lasīšanai
  • 12 foto

Akmeņrags / tranzīts

Rīts ir rudenīga dzestruma pilns un tas laikam liecina, ka rudens jau vairs nav aiz septiņiem pakalniem.

Rīga sestdienas rītā ir patīkami tukša un Lielupes tiltu pie Priedaines izdodas sasniegt vienā elpas vilcienā. Tālāk seko ceļa posms starp abiem Lielupes tiltiem, kurš izrādās joprojām sliktākais kvalitātes ziņā no tajā dienā nobrauktajiem 580 kilometriem. Bedres salāpītas, bet uz ceļa saveidoti pampaki, pa kuriem auto lēkā kā pa maziem tramplīniem. Kā saka kāds mans kolēģis – pa šādu ceļu vedot vecākus cilvēkus, jātur logi ciet, lai zobu protēzes neizlec pa tiem laukā!

Pie Tukuma slīpā rīta saule iekrāso nopļautos labības laukus viegli sarkanīgus, taču arī tad uzmanīgs vērotājs saskata tajos ganāmies dzērvju baru, kas laikam jau gatavojas tālajam rudens ceļam. Arī padebešos samanāma trauksmaina rosme – lielāki un mazāki putnu bari jau lasās bariņos un iemēģina spārnu vingrumu un atvēzienu.

Šajā braucienā ceļmalās arī redzami lielāki un mazāki brūnraibu govju ganāmpulki, laikam jau tomēr kurzemnieku spītu un domas par saimniekošanu savā tēvu zemē nav tik viegli iznīdēt. Kurzemnieki ir spītīgi no laika gala. Kad bīskaps Alberts provēja noslēgt tirdzniecības kuģu iebraukšanu Lielupē, kurzemnieki apskaitās, sakāpa savos kuģos un devās samizot šo kundziņu. Netālu no jūras uzcelto cisterciešu klosteri piemeklēja nelabs liktenis, pat Rīga tika pamatīgi apdraudēta, tomēr palika neieņemta. Arī sirot kārie zviedri un dāņi toreiz dabūja pēc tam trūkties paši savā zemē, jo kurši pāridarījumus laikam neprata piedot... Spīts laikam tomēr saglabājies līdz pat šiem laikiem.

Vērojot garāmslīdošo ainavu, laiks paskrien nemanot. Saulei jau pakāpjoties labi augstu, sasniegta Pāvilosta. Ostā stāv jahtas un daži zvejas kuģi, kas vēl par laimi nav sagriezti lūžņos. Par Eiropas naudu osta tikusi pie jauniem moliem, vecie akmeņainie un romantiskie nu pazuduši. To vietā nācis moderns un klucīgs betons. Tas noteikti daudz drošāk un pamatīgāk spēs nosargāt brīvās jūras nopietnajiem vējiem pakļauto upes grīvu.

Kafijas pauze tiek ieturēta turpat ostasgalā esošajā ēstūzītī. Pamazām uzrodas ļauži, kas te izbauda nedēļas nogali, jūru un liedagu. Puspliki, šortaini, bruņojušies ar krāsainiem pelddvieļiem, tie nesteidzīgi slāj jūras liedaga virzienā. Izrādās, ka šī ir karstākā dienā, kāda laikam te sen nav bijusi. Esot termorekords - +29*. Tā zina vakarpusē stāstīt tīmekļa ziņu portāli.

Tālāk ceļš ved uz Akmeņragu. No Pāvilostas puses braucot, jānogriežas uzreiz aiz Sakas baznīcas pa labi. Norādes nekādas nav, jā tā kādreiz bijusi, gājusi postā...

Sākumā ceļš grantēts un tīri labs. Tad tas 2 reizes sašaurinās un pārtop smilšainā meža ceļā, kurā neuzmanīgs un nepieredzējis autobraucējs var ,,iesēsties,, līdz pat ratu rumbām. Tieši tāds pats tas bija pirms gadiem 5. Slikto vietu izdodas veiksmīgi pārvarēt un pēc pārsimts metriem nogriežoties pa labi, no krūmāja un koku lapotnes skatam pēkšņi iznirst staltā un sarkanīgā Akmeņraga bāka.

Bākas uzraudze mūs brīdina, lai esam uzmanīgi augšā, jo esot stiprs vējš un atslēdz bākas durvis. Augšupceļš ved pa riņķi, kāpiens nopietns.

Atveram zemas durtiņas un esam uz bākas galerijas. Skats ir fantastisks! Uz ziemeļiem un dienvidiem redzama plaša piekrastes ainava. Aizmugurē zaļojoši meži un tikai. Pie apvāršņa dūmakā saskatāmi daži kuģi, kuri dodas dienvidu virzienā. Varbūt uz Liepāju, varbūt kur stipri tālāk. Vējš bākas galā tiešām brāzmains un purina uz nebēdu. Brīvības un plašuma sajūta rada vieglu reibumu. Kur vēl citur ko tādu saskatīsi?

Ja būtu tāda iespēja, te varētu kādu brīdi padzīvotJ

Lejā bākas uzraudze parāda interesantu dzintaru un akmentiņu kolekciju ar fosīlijām.

Jūra lēnām tuvojas bākai, pirms gadiem 5 te bija sēta jūras pusē, kuras nu vairs nav. Arī kāds akmens šķūnītis izskatās pamatīgi cietis rudens vai pavasara vētrā. Vismaz pašreiz šķiet tas vēl nevienu neuztrauc, pat Ventspils brīvostu, kurai šī bāka šobrīd pieder.

Jūra slinki un laiski veļ krastā sīkus vilnīšus, vedinot domāt, ka tā vienmēr ir tāda jauka un glāstoša. Taču tā laikam nav. Kaut kur šajos ūdeņos dzelmē guļ Latvijas vēsturei tik nozīmīgais tvaikonis Saratov, dažs labs koka burinieks un kas vēl to zina, kas... Vēl ne tik senā pagātnē te krastā izstūrēja neliels poļu kravas kuģis, tā apliecinot, ka ar šo ragu jokot nevar. Vai bija vainīgs rums vai kāds cits grādīgs dzēriens, to šobrīd vēsture noklusē. Varbūt tas pats Klīstošais holandietis vai viņa rēgs? Gudri eksperti saka, ka bākas vairs nav vajadzīgas un tās jāizdzēš, sak, nav ko velti tērēt naudu. Tai pat laikā ar moderniem navigācijas līdzekļiem apgādāti kuģi skrien uz sēkļiem un avarē pilnīgi nesaprotamās vietās. Digitalizācija ir laba lieta, bet reizēm varbūt kapteinim un stūrmanim tomēr paļauties uz gadsimtos pārbaudītām vērtībām, pie kurām noteikti pieder arī bākas.

Kad izbaudīta vientuļa vieta Kurzemē un tās skaistums, laiks atpakaļceļam. Brauciens turpinās Ziemupes virzienā. Tur zemes ceļš, kurš ved uz bāku, pašreiz tiek labots. Tiesa, viena zema vieta, kurai pāri netiku pagājušajā rudenī lielu un dziļu peļķu dēļ, joprojām tāda aizdomīga. Blakus purvelis un tā malās abi ceļmalas grāvji pilni līdz malām. Ja nedaudz vēl uzlīs, izskatās, ka ceļš atkal varētu pazust zem ūdens. Bet varbūt tās ir tikai manas iedomas...

Daudz dzirdēts par autobraucēju un vietējo iedzīvotāju streikiem un paša ministra vizīti uz ceļa posma Liepāja – Pāvilosta. Kāds tas būs šoreiz? Bāaac! Visas bedres aizlāpītas un vietām pat rosīgi tiek klāts jauns asfalta segums!!! Tātad nauda atrodas un ir, jo īpaši pirms vēlēšanām! Žēl, ka tās nav katru gadu – varbūt tad beidzot ceļi tiktu aši savesti kārtībā?:)

Vēl atceļā pārsteidz darbīgā rosīšanās laukos – tik daudz druvas kuģu druvās neesmu redzējis kopš kolhozu laikiem. Un tas priecē! Kurzemnieki Viduskurzemē tiešām ir gana spītīgi un rosās uz nebēdu. Es pat teiktu uz velna paraušanu, kā īsti vella kalpi par spīti vēlmei aizdabūt šamos prom uz citām zemēm laimi kā sprīdīšiem meklēt.

Tas priecē! Simtprocentīgi!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais