P!NK koncerts Austrijā

  • 3 min lasīšanai
  • 21 foto
Ne tik daudz ceļojums, cik pārbrauciens „Vācija (Mainz) –Austrija (Götzis) ”, bet ko tik neredzēsi pa vilciena logu. Hahaha Izbraucām agrā trešdienas rītā – 4:44. Būtu gan jāpiebilst, ka gulēts pirms tam netika, tātad, kā otrdien cēlāmies, tā līdz piektdienai bez miega. Lai vai kā... pirmais vilciens bija ICE DB. Ar to braucām 2 stundas, tā kā sanāca arī pagulēt. Pārējie bija 30 – 40 minūšu pārbraucieni. Ne šis ne tas. Tad varēja jauki pavērot dabu. Jāsaka, ka brauciens UZ turieni bija labi izplānots – izbraucām 4:44 un galā nonācām jau 11 (kāpēc to saku? Tāpēc, ka atpakaļceļš mums vilkās no 5 rīta līdz 6 vakarā haha) Götzis. Maza pilsēta nelielos kalnos, ļoti skaista (kā principā šķiet lielākā daļa Austrijas pilsētu), mazas mājiņas, daudz mazu celiņu, jauki cilvēki. Un tomēr, neskatoties uz to, kas pilsētiņa ir drīzāk ciems – koncerta vietu atrast uzreiz nevarējām, nācās jautāt vietējiem, paldies Dievam, kāds vecāks vīrietis runāja labā vācu valodā un pat piedāvāja mūs aizvest. Izkāpām no mašīnas – priekšā mums bija jau kādi cilvēki 30. Aizņēmām vietu un sākās ilgā gaidīšana. Laiku pa laikam lija (smidzināja), bet ar kepku galvā pietika, nebija tik traki. Pēc kāda laika dzirdējām Soundcheck, gan pašas p!nk, gan arī silbermond. Ap 4 apsardze nolēma mainīt ieejas vietu, pārbīdīja visu un salika barjeras, tā kā mums arī nācās bīdīties, tad galu galā nonācu pirmajos 4 – svētlaime. Sāka nākt cilvēki klāt, pasēdēt nevarēja, bija jāceļas kājās un mazāk vai vairāk jātur viss tas spiediens no aizmugures veselas 2 stundas, līdz tika pārrauta lente. Principā apsardze teica, ka jātaisa vaļā bija 6: 30 vakarā, bet viņi redzēja, kā mums priekšā iet – ne šis ne tas, nospiesti un knapi turas kājās. Tad laida 6. Nekad neaizmirsīšu to skatu, kā visi sāka nesties – nabaga apsargi – kopā bija 7 ieejas un katrs no visiem tiem tūkstošiem centās izspiesties cauri. Haha Lai vai kā – ātri pārbaudīja biļeti un somu un tad nu nesos cik spēka – jāskrien bija kāds kilometrs. Likās kā visi desmit! Bezmiegs, spēka nav, bet man jau likās, ka skrēju šausmīgi ātri – sen tā nav skriets haha. Vieta pirmā rindā pie skatuves izcīnīta tika. Vairs neko arī nevajadzēja. Par koncertu droši vien sīkāk nestāstīšu, ko un kā dziedāja. Ja vien – viņa nokāpa no skatuves, paskrēja garām, kas vēl tāds interesantāks... Who Knew laikā es viņas balsi nedzirdēju vispār – dziedāja visi klātesošie un tā arī nedzirdēju, cik labi (!) viņa nodziedāja haha dziesma beidzās un viņa arī pati teica „Guys i heard you from that speaker, far behind, and you sound good hahah.” Protams, ka no pirmās rindas un kā faniem piedzīvojums milzīgs, grūti aprakstīt. Koncerts beidzās ap pusnakti. Vēl mazliet pabijām pie skatuves un tad devāmies prom, gan nezinājām ko sadarīt, jo līdz vilcienam mums bija veselas 5 stundas... tad arī saku – aizlaižam līdz tai vietai, kur ir autobusi, ja nu paveiksies. Aizlaidām. Paveicās. Vārti bija mazliet pavērti, iegājām iekšā. Sākumā ieraudzīju bundzinieku, šis runājās ar kādiem pazīstamajiem. Pa vidu maisīties negribējās. Mazliet padīdījāmies, tad es pagriezos un skatos – uz autobusu iet Justin (ģitārists), es uzreiz klāt, kā pienācu, tā aizrāvās elpa, nezināju, ko teikt. Paspruka viens ašs „Hey” un skatos uz viņu, šis uzreiz klāt, apjautājās kā iet, kā paticis koncerts, no kurienes esam, nofotografējāmies. Tad es šim saku, ka p!nkspage visiem iet ciet – vajag p!nk kaut vēl vienu reizi nodziedāt Janie’s Got a Gun, šis smejas – noteikti pateikšot. Hahaha Tad vēl pienāca Adriana, no viņas dabūju autogrāfu. Un tad gaidīju Background Vocal Jenny. Viņa ir šausmīgi jauka. Koncerta laikā uz skatuves sanāca, ka viņa stāvēja man tieši priekšā, es visu laiku māju, rādīju ar pirkstu (hahaha pilnīgi kauns paliek), un šī tik smaida un atkārto manas kustības – es gandrīz samaņu zaudēju hahah. Lai vai kā – viņai ir tāda afro frizūra, ka, pienākot cepurītē pie autobusa, es viņu neatpazinu. Stāvu un bolos – viņa iet garām un saka „hi”, es stāvu skatos uz viņu, šī man atkal – „heeeyyy”, es pamāju... un pilnībā apstulbu – viņa man saka „nolikšu mantas un pienākšu”. Pienāca, atkal apjautājās, kā iet, bija šokā, ka esam no Latvijas, painteresējās vai bijām koncertā Novembrī Rīgā, iedeva autogrāfu, nobildējāmies un tad no autobusa viņu sāka saukt. Pateicu tik vēl, ka būšu koncertā arī Romā, ka tur tiksimies. Tad nu mēs arī gājām prom. Tālākais ir viss kā pa miglu. Pilnībā negulējušas pa staciju novazājāmies līdz 5:27 rītā. Viss ir ciet un tikai kaut kāds trakais onkulis nāca čakarēt mūs. Hahaha sanāca tā, ka nakts bija ļoti auksta, tāpēc sēdējām liftā. Tad kaut kāds trakais izsauca to liftu uz augšu – durvis atveras - a tur neviena. Panika uz 180. Neviena apkārt. Mēs atkal – lejā. Pārgājām uz citu liftu. Tik skatāmies – šis pēc laiciņa izsauc nākamo liftu uz augšu hahahah Ap 4 sāka parādīties cilvēki – kļuva mierīgāk. Lai vai kā.. pilnīgi samiegojušās nokavējām 2 vilcienus un ar vienu aizbraucām pilnīgi citā virzienā. Tad nu sanāca, ka mājās nonācām tikai 6 vakarā, nevis vēl pirms 12. Emociju ir daudz, nogurums vēl lielāks. Lai vai kā – visa šī dēļ es darītu to pašu vēlreiz, un pat vairāk. Salšana ir viens, bet salšana, esot pārlaimīgai, ir kaut kas īpašs. hahah


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais