Meteora - vieta, kur būt!

  • 4 min lasīšanai
  • 49 foto
Pasaulē ir vietas, kas pelnījušas, lai pār tām saka – neticami, apbrīnojami un Skaisti. Skaisti ar lielo burtu. Patiesībā, ietērpjot šo vietu dažādos apzīmējumos, visi tie būtu jāraksta ar lielo burtu. Katram jau sava aizraušanās. Mana lielo burtu vieta ir Meteora Grieķijā. Tiesa gan, viena no. Meteora jeb kā to arī mēdz dēvēt - piekārtās klintis ir reliģiska vieta, kur no vairāk nekā 20 klosteriem palikuši vien seši, kas atrodas klinšu galotnēs. Jau pagājušajā vasarā, kad strādāju Grieķijas pilsētā Volos, gribēju apmeklēt un savām acīm aplūkot šo vietu. Dažādu sakritību un nesakritību dēļ gan tas neizdevās. Šogad labojos. Pēc ziemas sezonas Austrijas kūrortvietiņā Solden, pēc Holandes mini apceļošanas un jaukas pievakares Briselē devos uz Grieķiju. Savu ceļojumu uz Meteoru uzsāku tieši no pilsētas Volos. Nebiju gan plānojusi doties uz Meteoru, vien apciemot agrāko darba vietu, bet likās, ja šoreiz turp nedošos, kad tad... Tā nu vienkārši devos ceļā, šoreiz viena un ar ļoti mazu informācijas devu. Protams, visērtākais veids, kā nokļūt Meteorā, ir auto, jo tuvākā vieta, kur kursē sabiedriskais transports, ir Kalambaka, kas ir ampēram 8km attālumā no Meteora, bet es izmantoju autobusus. Pirms septiņiem rītā no Volos devos uz Trikalu, ceļā mazliet vairāk par divām stundām, tālāk no Trikalas ar autobusu uz Kalambaku, ceļā apmēram 45 minūtes, pārsēžoties man bija tieši viena minūte laika. Good time management, ja ņem vērā, ka informācijai tika izmantota vien Grieķijas karte. Man veicas. Izkāpjot no autobusa, interesantā valodā komunicējot ar autobusa šoferi, noskaidroju, no kurienes atiet atpakaļ autobuss uz Trikalu, kas izrādās ir mazlietiņ citur. Aizeju apskatīties, ja nu gadās atkal tā viena minūte laika, lai noķertu autobusu, nopērku arī atpakaļ biļeti, lai nav jāattopas pie aizslēgtām durvīm. Tupat man arī top skaidrs, ka līdz Meteorai vai nu ar kājām vai taksi. Nu ko! Pēc manis mazajā autoostiņā to pašu iepriecinošo ziņu saņem arī trīs puiši. Mazliet iesmeju un dodos takšu virzienā, puiši arī. Uzjautāju, vai arī plāno doties apskatīt klosterus klinšu virsotnēs, doma ar kājām rāpties visu laiku augšā īpaši nevilina. Ap un par, sarunājam braukt ar vienu taksi, viņi vismaz pārzin grieķu valodu. Puiši nokaulē cenu un no manis piedāvāto naudu par taksi neņem. Puiši ir no Kipras, bet mācās Grieķijā. Tā nu es tiku pie trīs gidiem, kas visu laiku rūpējās, lai nenoklīstu un nepazūdu. Pirmo apmeklējam Megalo Meteoro jeb Lielo Meteoronu, kas ir vissenākais un atrodas arī vistālāk. Sievietēm ar biksēm šajos klosteros ieiet aizliegs, tā nu tieku pie visnotaļ interesanta lakata, ko apsiet kā garus svārkus. Puiši saka, ka izskatās jau labi, kopīgi iesmejam un dodamies tālāk. Nemanot un apspriežot nesen notikušo Eirovīziju un lietas iekš Latvijas, Kipras un Grieķijas, esam izstaigājuši klosteri. Diemžēl maniem gidiem jādodas atpakaļ uz pilsētu, tāpēc aplūkot pārējos klosterus dodos viena. Bija mums jauka iepazīšanās. Stāvu un skatos, vien personīgie auto un tūrfirmu autobusi. Diena sāk palikt svelmaināka un es lēnā garā sāku doties uz nākamo klosteri, domājams, ka tas bija Rousanou, tas atrodas šauras klints pašā virsotnē, pateicoties Metamorfosis baznīcai, tas tiek uzskatīts par iespaidīgāko klosteri no sešiem. Lēnā garā, pa ceļa maliņu dodos lejā, tad atkal augšā, paliek karsti, bet tā kā esmu uz šejieni atpērusies un vēl pie tam viena pati bez plāna kā tikt atpakaļ, vien biļeti uz septiņiem vakarā, turpinu savu ceļu tādā kā pacilātā noskaņojumā, jo mazliet vēl turpinu brīnīties par sevi. Šeit gan tūristu mazliet vairāk, galvenokārt gan vācu, piesēžu tuvumā un paklausos, ko gide stāsta. Izstaigājusi šo klosteri, atdevusi atpakaļ savus skaistos punktainos lakatsvārkus, ieturu cepumu pusdienas un aizdomājos, ko tālāk. Paskatos apkārt, tuvumā – tālumā vēl viens klosteris, tā kā tāpat uz to pusi būs vien jāiet, sāku savu ceļu pa saules apspīdēto kalnu ceļu, garām aiztraucoties tūrfirmu autobusiem un citiem transporta līdzekļiem, tikai ne sabiedriskiem. Ejot uz nākamo, manis noskatīto klosteri, skatam paveras Pasakaina ainava. Varētu tā stāvēt un lūkoties stundām ilgi. Klosterim dots nosaukums Agios Nikolaos. Sākot savu ceļu augšup uz klosteri, tūristu sejas liekas jau pazīstamas. Šis klosteris ir visai mazs, pasēdējusi un atvilkusi elpu blakus pāris mūkiem, dotos lejup, jo kā rādās klostera darba laiks drīz beigsies. Tiešām priecājos par visu redzēto. Skaisti un, neskatoties uz daudzajiem tūristiem, mierīgi. Nonākusi pie kalna ceļa, kas ved uz Kalambaku, skatos un domāju – Velns! Cik tālu! Cik karsts! Pulkstenis tikai trīs, bet liekas, ka piedzīvojumu un redzētā pietiks vēl kādam krietnam laiciņam. Atdzīšos, esmu slinka, kājām iet negribas. Vismaz šoreiz. Tā jau man ļoti patīk pastaigāties. Un tā nu - stundu stāvu domādama, kam lai sēžu kamanās... Uz kādu no mašīnām dodas pavecāks pāris, liekas, ka būs droši, tā kā redzu mašīnai numura zīmi ar NL, dodos klāt aprunāties. Jaukie cilvēki piekrīt paņemt mani līdz pilsētiņai. Pensionāru pāris ceļo ar savu auto pa Grieķiju un blakus esošajām valstīm, guļot vai kempingos vai savā auto. Man jau liekas, ka bija mazliet vairāk par 8 km, aprunājoties par Holandi, kas un kā, kad liekas, ka esam vietā, kas līdzinās manis vajadzīgajai pilsētai, saku, lai izlaiž tepat ceļa malā. Atvadoties un vēlot jauku ceļojumu, pāris aizbrauc. Izrādās, ka esmu dažu metru attālumā no autoostas un divu minūšu attālumā no autobusa uz Trikalu, ātri autoostā samainu biļeti, biļešu pārdevēja vēl ātri uzzvana uz Trikalas autoostu un sarunā, ja nu kas, autobuss uz Volos pagaidīs. Trikalā man ir rekordlaiks, lai pārsētos - 5 minūtes. Sēžu autobusā un smaidu, jo man veicas. Tiešām veicas! Paldies puišiem no Kipras, paldies pārim no Nīderlandes, paldies jaukajam un siltajam laikam par izdevušos dienu. Paldies tam, kas visu laiku bija man līdzi ceļā – pārliecībai, ka būs labi. Man patīk dzīve. Katrā ziņā, esot Grieķijā, apskatiet šo Skaisto un Apbrīnas Vērto vietu – Meteoru. Runā, ka pat grupas Linkin Park otrais studijas albums nosaukts par godu šai vietai. Tālāk gan ceļš pēc pāris dienām aizveda uz Atēnām. Atkal vienatnē un atkal ne mazāk interesanti. Vēlot jums ceļot ar viegluma sajūtu, Guna


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais