Senās Atzeles krustpunktā.

  • 1 min lasīšanai
Divas dienas divi jaunie un divi brieduma gados braucām krustu šķērsu pa seno Atzeli.Un es nealojos! Šai projektā tik tiešām izdodas ar pašam savu auto nokļūt visos trīs laikos uzreiz-pagātnē,tagadnē,nākotnē.Latvijas muzejnieki to var un dar' ! Jums arī ir šī unikālā iespēja-šīs vasaras piedāvājums-senā Atzele. Mēs darījām tā:metām loku lokus,lai nonāktu krustpunktā.Izpētījām mūsdienīgos Balvus un majestātisko Viļaku-cēlo savā augstajā garīguma pakāpē,ko pat padomju laiki nepievarēja. Izšūpojāmies Kāzu muzeja augstajās šūpolēs,pasmēlām no avotiem Gaujienā un Apē.Aizmaldījāmies pa sarkanu brūkleņu bagātiem mežu mežiem līdz tādam nostūrim kā Pededze un atklājām sev mazo,sirsnīgo Ķuršu baznīciņu krievu sādžiņas galā. Lai nokļūtu viduslaiku ceļu krustpunktā,ko parādīt mūsdienās var tikai zinātājs Alsviķos. Lai nokļūtu ūdens āderu krustpunktā,kur mūsu senčiem,pirms vēl bija sākusies tautu staigāšana,bija dabiskas svētvietas,vēlākos laikos tad daļa no šādiem svētkalniem pārtapa pilskalnos. Lai paši savām maņām uztaustītu akmens spēku,kas uz uguns āderes kā zemes dzīļu dūre nolikts Aīšas rokām. Tas viss un vairāk notika enerģētiski spēcīgajā Spīdzenieku pilskalnā.Nosaukums rodas no darbības spīdēt,tāpat kā raganas gan laikam pareizāk par spīganām saukt,jo tā ir īpaša gaisma,ar ko var būt vieta vai cilvēks apveltīts.Esam paraduši teikt,ka ar elektrību var dabūt pa pirkstiem.Spīdzenieku pilskalnā tāpat kā Pokaiņu mežā var dabūt pa galvu.Visiem,protams,negadās. Vēl šai stāstā paliek arī kāds vieds vīrs kā mans noslēpums.Jā!Mēs viņu sastapām tur. P.S.Dažas bildes manā galerijā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais