Austrijas Alpi, Grosglokners

  • 3 min lasīšanai
  • 24 foto

Austrijas Alpi / Grosglokners

Grosgloknera kalnu ceļš ir noteikti tā vērts, lai to izbrauktu! Fantastiski kalnu serpentīni, ilgi kāpumi un gari nobraucieni, kas vienlīdz skaisti un arī nedaudz bīstami nepieredzējušam un gluži jaunam autovadītājam. Tas gan jāņem vērā. Tomēr – tas, kurš bailīgs, kalnā nekāps un ies tam apkārt, bet drosmīgais sasniegs virsotni un iegūs balvu...nu kaut kā tā.

Ik pa brīdim vērts piestāt nelielajos ceļmalas skatu laukumiņos, jo no katra pavērsies gluži cits kalnu peizonis, tā aizraujot elpu ar savu diženumu un mūžīgo skaistumu. Jārezervē arī pietiekami daudz brīvas vietas fotoaparātu atmiņu kartēs.

Ja daudzās Alpu ielejās blakus autoceļiem izbūvēti labiekārtoti veloceliņi, tad šajā ceļā tas vienkārši fiziski nav iespējams. Tāpēc autobraucējiem jāsadzīvo ar velobraucējiem, kuri zobus sakoduši minas augšup pa serpentīniem, līdz uzvaroši sasniedz pašus augstākos punktus un pārejas! Par spīti ne visai labvēlīgajiem laika apstākļiem un dažreiz pat sniegam. Kalnu ceļos visi ir līdztiesīgi un vienādi cienījami – gan velobraucēji, gan autobusi, gan vieglie auto.

Kāds mans ceļabiedrs domīgi prātuļo – Kā viņi var uzturēt visus šos autoceļus tik labā kārtībā? Un pie tam te ir tik daudz augstkalnu kalnu ceļu, kas jāuztur arī ziemā... un tie visi ir ideālā kārtībā! Bet mēs nevaram savest puslīdz labā kvalitātē vienu sū** ceļu no Rīgas līdz Liepājai!

Jā, te laikam tā nevar būt, ka jau trešajā gadā jaunuzlikts asfalts sabrūk un izjūk un to atkal jāsāk par lielu naudu remontēt. Droši vien te par tādiem jociņiem liek tuptūzī. Tāpēc arī ceļi labi...

Līdz ar tumsas iestāšanos satiksme te tiek pārtraukta, acīmredzot lai mazinātu bīstamību. Ja šajos serpentīnos kādu apžilbina, tad šāds mirklis pat tūkstošdaļas sekundes garumā droši vien var izrādīties kādam liktenīgs. Starp citu, ar tām mūsu tik populārajām zilganbaltajām ( un parasti nenoregulētajām gaismām!) te nevienu braucam nemanīju.

Nakšņošana sanāk apmēram 2300 m augstumā, pēc izskata visai vientuļā kalnu viesnīcā. Toties kādi skati visapkārt!!! Jo īpaši saulei rietot...

Un tad, kad saule pazūd un pilnīgi satumst, var obzervēt tādu fantastisku zvaigžņotu debesi, kā nekur citur! Jo kalnu gaiss ir tīrs, pilsētas nomācošo nakts gaismu nav – fantastiski! Sēdi un skaties – nav vajadzīgs nekāds televizors!

Pēkšņi pie kalnu galiem samanu dīvainas dejojošas gaismiņas! Tās ir divas un uzvedas visai dīvaini! Midžinās, mainās vietām, izgaismo dažādus virzienus...vai tiešām NLO??? Diemžēl nē...tie ir divi novēlojušies velosipēdisti, kuri traucas lejup no pārejas kā divi spoki....izjūtas nakts serpentīnos varētu būt ekstrēmas, jo ātrums tomēr tajos lejup braucot ir ievērojams! Katrs izklaidējas, kā viņam patīk!

Laiks doties pie miera...

Rīts ir fantastiski svaigs un saulains. Kalnu virsotnes ir Saules pielietas un ir cerības ieraudzīt Austrijas augstāko Alpu virsotni Groglokneru visā tā skaistumā. Pagājušajā reizē man tas neizdevās, lija lietus un kalnu masīvs bija ietinies biezā miglā un mākoņu klājumā.

Aiz loga dzirdama satraukta un spalga svilpošana – tur no rīta sasaucas kalnu murkšķi un apmainās jaunākajām vēstīm!

Tā kā esam netālu no GG, tad ir reālas cerības virsotni ieraudzīt. Pat vietējie saka, ka kalns vienmēr ietinies mākoņos un nav bieži saskatāms.

No tradicionālā skatu stāvlaukuma tiešām paveras grandiozs skats – lielais kalns ir atvēries un demonstrē visu savu krāšņumu tā baudītājiem.

Aprakstīt tā varenību nav iespējams, tas vienkārši ir jāredz!

Un tomēr jau gar tā virsotni sāk tīties pirmie caurspīdīgie, vieglu plīvuru atgādinošie mākonīši...jāsteidz fotografēt!

Ar laiku to daudzums pieaug un ir nesaprotams, no kurienes tie tur augšā parādās, šķiet, ka kāds burvju mākslinieks tos uzbur no nekā... tukšā vietā.

No šejienes paveras lielisks skats arī uz apkārt esošajiem kalnu masīviem un ielejām un ķeizara vārdā nosaukto ledāju jeb šļūdoni. Tas lēnām kūst vasaras saulē un tā rada mazu kalnu upīti, kas tekot lejup kļūst arvien lielāka un straujāka, līdz kaut kur droši vien pārvēršas nevaldāmā kalnu upē.

Ir divas iespējas – nokāpt labu gabalu lejup līdz ledājam, vai uzkāpt nedaudz augstāk un apsveicināties ar pašu ķeizaru un izbaudīt kalnu murkšķu sabiedrību. Izvēlos otru iespēju no divām.

Ķeizara figūra veidota no gaiša materiāla un skatoties uz to spožajā kalnu saulē žilbst acis. Varbūt tieši tāda arī bijusi mākslinieka iecere? Kas zina... Tā nu viņš te stāv vientuļš un domīgs, bez savas Sisī. Uz GG fona, vai ar to fonā. Nezinu, kā būtu pareizāk vai precīzāk. Vienīgais viņa draugs varētu būt kāds varen omulīgs murkšķis, kas izlien no akmens apakšas un graužot tūristu iedotu cepumu, labprāt iepozē blakus ķeizaram. Tas ir draudzīgs, tomēr arī gana uzmanīgs un tam nepatīk, ja kāds aiziet aizmugurē – tas uzreiz maina pozīciju un vērtē, vai nav laiks mukt un paslēpties zem akmens.

Murkšķi te ir gana draudzīgi un droši, jo aptvēruši, ka tūristi labprāt tos cienā ar visādiem gardumiem. Cik tad ilgi grauzīsi to zaļo zāli un puķes vien! Ēdienkarte jādažādo! Tomēr kontaktējoties ar šiem skaistajiem un fifigajiem dzīvnieciņiem jāatceras, ka nekāda ucināšanās un ķiķināšanās nesanāks – zobi viņiem ir gari un asi, tie neļaus sev darīt pāri un pārvērst par dāmu klēpju sunīšiem. Viņi ir brīvie Alpu kalnu murkšķi, Hau!

Par godu šai skaistajai un lieliskajai dienai tuvākajā kalnu mājiņas kafejnīcā tiek pastellēta kafija ar pienu un ābolštrūdele. Garšo labi abi divi. Nu var nesteidzoties nodoties kalnu ainavas obzervēšanai un kalnu sajūtas ķeršanai. Kalni patiesi te ir vienreizēji skaisti! Ne velti ķeizariskais pāris devās tieši uz šejieni!

Laiks nesteidzoties tomēr iet uz priekšu un šī jaukā viesmīlīgā vieta diemžēl jāatstāj.

Atkal izbaudāms kalnu ceļš un tā augstākā pakāpe netālu no Ēdelveisšpices. Īsa fotopauze un atvadīšanās no GG masīva.

Ceļš ved lejup un jau uz māju pusi.

Arī šeit ir tā vieta, kur gribētos kādreiz vēl atgriezties.

Ps. Ja Austrijā grib dabūt labu kafiju, ir jāpalūdz vienkārši kafija ar pienu. Un nevis kaut kādi espresso vai kapučīno, vai citi uz tāfeles ar krītu uzrakstīti brīnumi. Vismaz tā ir mana personīgā pieredze.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais