Slovākija

21.08.2011
3 min lasīšanai
56 foto

Slovākija, Tatru kalni, Termālie baseini, Alas [2011]

Vasaras sākumā izdomājām braukt uz Slovākijas Tatru kalniem, jo tie ir vistuvāk esošie lielie kalni. Pa vasaru lēnām vācām informāciju par apskates vietām līdz pienāca izbraukšanas diena.

1.diena

Izbraucām 16. Augusta vakarā (apmēram 22.00) no Madonas un navigācija rādija, ka būs jānobrauc 1264 km līdz galamērķim (TomTom navigācija strādāja labi, bet daži jaunākie Polijas un Slovākijas ceļi nebija atzīmēti, bet beigās tie saiet kopā ar vecajiem ceļiem). Kā galamērķis bija izvēlēts kempings, kurā plānojām apmesties. Kempinga mājaslapa: http://www.slovenskyraj.sk/atc.html. Kempings atrodas tā saucamajā „Slovākijas paradīzē”, tur ir labas tūristu takas ar visām norādēm.

Lietuvā iebraucām ap pusnakti. Polijā bijām ap 4 no rīta. Ceļš cauri Poliju maigi izsakoties bija kaitinoši garš. Visvairāk tracināja ceļa remonti ar ātruma ierobežojumiem. Pārsvarā tika noslogots 3. un 4. ātrums, 5. rūsēja. Galapunktā ieradāmies pēc sešiem vakarā. Tā kā nebijām rezervējuši mājiņu, un negribējām mitināties vietējo iedzīvotāju mājās (piedāvājumu netrūkst), nolēmām nakšņot līdzi paņemtajā teltī, kempingā paredzētajās vietās (4 cilv. + auto = 10 Eiro). Tomēr iesakām rezervēt jau iepriekš mājiņu, nav dārgi. Piemēram, četrvietīgā Chata Koliba ar visām labierīcībām maksāja 40 Eiro.

2.diena

No rīta izdevās rezervēt 4 vietīgo Chata Koliba mājiņu. Priecīgi devāmies uz Tatru kalniem, precīzāk uz Tatranska Lomnica pilsētiņu ( apmēram 40 km no mūsu izvēlētā kempinga). Novietojām auto maksas stāvvietā (5,6 eiro) un devāmies uzbrukumā lielajam kalnam. Pirmo posmu līdz Štart pacēlājmājai veicām kājām. Tālāk nolēmām braukt ar pacēlāju (8 eiro vienam) uz Skalnate Pleso. No turienes var izvēlēties dažādus apskates objektus. Gribējām tikt ar pacēlāju uz Lomnicky Štift (2634 m.v.l), bet tas neizdevās, jo visas biļetes bija jau izpārdotas. Ar bēdīgāku noskaņu izmantojām iespēju pacelties ar 2 vietīgo vaļējo pacēlāju uz Lomnicke Sedlo (2190 m.v.l) virsotni (8 eiro, no kuriem var atgūt 2 eiro, ja atgriež biļeti atpakaļ kasē). Ja ir vēlme, tad iekarot virsotni arī kājām. Nezinu kā no Štifta virsotnes, bet šeit skati bija iespaidīgi. Uz to momentu nebijām lieli zaudētāji, jo Štiftu apņēma mākonis. Neliels mīnuss ir tas, ka augšā (Štiftā) vari atrasties 50 min un viens mākonis var izbojāt visus labos skatus, bet kur bijām mēs, tur laika ierobežojumu nav. Labi, ka bijām paņēmuši sitltākas drēbes līdzi, jo bija diezgan vēss vējš.

Izbaudījuši skatus devāmies lejā. Tākā mums nekur nebija jāsteidzas no Skalnate Pleso līdz Tatranska Lomnica devāmies kājām. Zīme rādija, ka tas aizņem 1h 45min. Liekas, ka pēc kādām 2h bijām lejā. Tā kā neesam nekādi profesionāli kalnos kāpēji, kājas jau sāpēja un drebēja pēc pirmā nopietnākā slīpuma. Jo tuvāk lejai, jo vairāk gribējās kaut būtu braukuši ar pacēlāju.

Vakarā agri devāmies gulēt, jo kalnā bijām atstājuši daudz spēkus, un vēl nebija pazudis nogurums no iepriekšējās dienas garā ceļa.

3.diena

Šajā dienā devāmies aplūkot Brīvības un Ledus alas. Šīs alas ir ~ 90 km attālumā no kempinga. Kā pirmo apmeklējām Demanovskas Brīvības alu. Līdz alai bija ~ 15 min gājiens pa kalna taku. Tūres ir ik pēc stundas, paspējām uz tūri, kas sākās 10. Kopā samaksājām 28 eiro par īso tūri. Pašā alā bija diezgan vēss, tikai 6-7 grādi. Par fotografēšanu nebijām samaksājuši, bet fotografējām diezgan daudz. Sākumā bija tā bailīgāk, bet beigās jau jutāmies diezgan brīvi šajā ziņā. Alā bija jānoiet drusku vairāk kā 1 km un uz katra soļa bija redzami stalaktīti, stalagnīti un citi brīnumi. Vietām bija mazas ūdens lāvas un viena pazemes upīte ar ļoti dzidru ūdeni. Stalaktīti bija visvisādās krāsās un dažādos izmēros. Šeit varēja just dabas skaistumu un varenību.

Otra ala, kuru apmeklējam bija Demanovskas Ledus ala. Lai tiktu līdz alai bija jāiet pa stāvu kalna taku kādas 20 min. Šeit paspējām uz tūri 12. Tūres ir ik pēc stundas. Arī šeit samaksājām 28 eiro. Šajā alā nemēģinājām fotografēt, jo gidi to ļoti uzpasēja. Pēc šīs alas bijām drusku vīlušies, jo ledus bija pakusis un viņš bija mazu posmu, bet šajā alā bija lielāka platība. Pie alas ieejas bija labi kalnu skati. Kaut kā nonākuši lejā (ak mūsu nabaga kājas) paēdām līdzi paņemto un devāmies uz Bešenovas termālajiem baseiniem relaksēties. Paņēmām ekonomisko paku uz 2 stundām un tagad nožēlojam, vajadzēja ilgāk. 2 stundas paskrēja nemanot. Katram baseinam bija sava ūdens temperatūra. Vēsākais bija 26 grādi un karstākais bija 38 grādi. Ir baseins ar straumes celiņu un vairāki slidkalniņi.

Pēc šī visa atvadījāmies no kalniem un devāmies mājās. Pa ceļam mājup izdevās ieraudzīt Oravas pili- pils, kurā ir uzņemta Drakulas filma. Pa gabalu skats ir iespaidīgs.

Mājās nonācām 20. augsta pēcpusdienā.

Ar vecāka gada gājuma slovākiem var kaut ko sarunāt krieviski, bet jaunākie labāk pārzin angļu valodu. Valsts valūta ir eiro. Cenas- aptuveni tas pats, kas Latvijā. Degvielu (dīzeli ) pirkām Polijā, cena svārstās no 5 līdz 5.25 zloti, var maksāt arī ar karti.