Saarema

  • 2 min lasīšanai
Izbraucām no Ventspils uz Montu 29.06.07(piektdiena) sešos vakarā, prāmi stipri šupoja, vējš krievu laika prognozē bija 8-10m/s. Asākās izjūtas izbaudījām tieši šajā 4 h garajā braucienā, bija arī daži, kas stāvēja pie borta ar zaļām sejām. Pārsteigums bija, ostiņa pavisam maziņa, viena māja un robežsardzes šlakbaums. Viesnīcu Salmē atradām ļoti viegli - pašā ceļa malā. Sorve guesthause - bija ok, gan gulēšana, gan bagātīgas brokastis. Sestdien devāmies uz Kuresāres muzeju, 10.00 to taisa vaļā, tā arī tajā gājām iekšā.(1-1.5h)Un mukām tālāk uz Kali meteora kraāteri (0.5-1h), tālāk uz Muhu salu. Iespaidīgs ir dambis starp Saarema un Muhu. Apskatījām Eemu dzirnavas pie pašā ceļa malas, tad pats skaistākais stāvkrasts visā Saaremā Uugu stāvkrasts (Z galējais punkts). Izstaigājām , paēdām līdzpaņemtās pusdienas. Neko greznāku nevar iedomāties - starp kadiķiem uz saviem tūristu, ērtajiem krēsliem ar madaru un citu pļavas puķu smaržu ēst garšigas maizītes. Laiks apstājas.Tur mēs bijā 2-3h. Tad braucām atpakaļ uz Saarema, uz Angla dzirnavām(0.5h) Nolēmām ja jau esam tik tālu, tad jābrauc uz Pangas stāvkrastu (21m). No Angla dzirnavām braucām uz Mestkulu un pašā jūras krastā pie Likulas ir ļoti skaists krasts pie paša ceļa - apmēram kā Vidzemes krasts -lieliem akmeņiem. Vienkārši nevarējām neapstāties. Tad Panga stāvkrasts. Viens solis un sajūta, ka viss... Arī brīnišķiga vieta. Un tad jau bija vakars un vēders arī sāka prasīt savu. Braucām uz Kuresāri vakariņās. Diemžēl sāka līt. Līdz ar to pastaiga pa centra ieliņām izpalika. Kaut gan es neteikšu, ka mani piesaistīja šī pilsēta. Uz salas fona ar tās brīnišķo dabu šī pilsēta nespēj konkurēt ne ar ko. Pozitīvs moments priekš latviešu tūristiem - lielveikals strādā līdz 11.00 vakarā. Var nopirkt - Igauņu ciema kukuļus mājniekiem, draugiem u.c. Īpaši varu ieteikt, man paveicās, nopirku ļoti garšīgu sieru - Saarema extra ( uz melnas šiltes dzirnavas). Aiznesu kolēģiem Saku alu un šo sieru, man paprasīja sieru vēl. Teicu, ka neesmu burvis. Svētdien mums plānā bija Pidulas foreļu dīķis, pidulas avoti un dzirnavas. Aizbraucām uz avotiem, ļoti garšīgs ūdens, un visam pāri meža smarža. Tad meklējām foreļu dīķi. Visā salā ievērojamās vietas ir apzīmētas ar brūno ceļa norādni, visu var atrast bez grūtībām. Teorētiski - ūdens dzirnavām arī vajadzēja būt norādītām ar šo zīmi - neieraudzījām. Tikai bija Kempinga izkārtne ar foreli virsū. Pabraucām garām, sākām domāt vai tiešām tik prasti. Griezām apkārt(vienīgā reize, kad maldījāmies ~~200m).Braucām iekšā, kad ieraudzījām upi, nožogojumu, kurā lec foreles kā delfīni delfinārijā. Mes sajutāmies kā mazi bērni, tas izraisīja tik neviltotu sajūsmu, emocijas burtiski pārņema. Izmakšķerējām foreli, mums uzgrillēja. Upes krastā gozējamies saulē, ēdām grillētu foreliun filozofējām par cilvēka niecību un dabas neizmērojamo skaistumu.(Starp citu foreļu dīķi apsargā ar kamerām uz diviem suņiem, pie sienas gozējās uzraksts -Falk apsardze) Bija jau pusdienlaiks un mums bija jādodās atpakāļ uz Sorves pussalu, jo prāmis 4.00. Pēc mūsu plāna bija jāapskata galējais salas D punkts - Saares bāka un jāierauga Latvija. Ar to Latvijas krasta ieraudzīšanu - nu nebija apmācies, teorētiski es sapratu, ka tur tas tumšums,zaļums, zilums(kautkāda nesaprotama svītra) ir Latvija, bet 100% garantija -..? Tad jau bija arī jābrauc uz Montu, jāčekojās iekšā SSC Feries kasē, jābrauc virsū uz prāmja. Varu teikt vienīgi - MUMS PATIKA SAAREMA!!!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais