Jedin dinar, jedin dinar..jeb Tunisija ap Jāņu laiku

  • 5 min lasīšanai
  • 57 foto
Jau sēžot Rīgas lidostā vēl īsti nespēju noticēt, ka tik tiešām kaut kur dodos projām. Viss sākās bezgala ikdienišķi, atverot 1dien e-pastu, kur cita starpā arī kā reklāmas bija nosūtīti pēdējā brīža piedāvājumi un to starpā - uz Tunisiju - par tik smieklīgu cenu, ka nācās apskatīties. Tā rezultātā sekoja zvans draudzenei ar tekstu - negribi svinēt Jāņus Tunisijā?:) Vārdu sakot līdz 3dien pasūtījām biļetes, 4dien sagaidījām apstiprinājumu, ka tik tiešām vietas rezervētas un 5dien pa dienu lidojām. Un 4dien tuvinieki tika nostādīti fakta priekšā, ka nākamo nedēļu Latvijā nebūšu. Izkāpjot no lidmašīnas Monastiras lidostā ievilku dziļu elpu un sapratu, ka sajūta ir kā saunā - tikai nesvīst. Nu ko laiks ap 40 grādiem plusos mūs pavadīja visu nedēļu. Tūroperators centralizētu visus nogādā uz izvēlētajām viesnīcām (musējā – pilsētā Susa). Pirmajā mirklī ieejot istabiņā bija šoks - viss no flīzēm (sienas ap gultas galiem flīzētas, arī naktsskapīši pie gultām flīzēti, nerunājot par grīdu un spoguļgaldiņu). + kā vēlāk atklājās tieši zem mūsu loga bija picērija, kas līdz kādiem 2viem naktī piedāvāja dažādas izcelsmes mūzikas hītus un arī kondicionieris istabiņā diez ko negribēja strādāt. Vārdu sakot – pilns komplekts vieglai šoka terapijai ar domu, kas sagaida mūs tālāk… D Bet visa tā rezultātā nākamajā dienā pasūdzējos recepcijā, un numuriņš tika samainīts - šoreiz ar skatu uz jūru un darbojošos kondcionieri. Par viesnīcām kopumā runājot - mūsu viesnīca (RYM) atradās gandrīz centrā un 150 m no pludmales bez baseina. Līdz ar to tā vairāk piemērota tūristiem, kas daudz staigā riņķī, un kuriem nav svarīgi, ka ar viņiem dažādas atrakcijas piedāvā viesnīcā. Tad jāizvēlas lielās viesnīcas, kas atrodas tieši pie jūras, kas ļoti arī rūpējas par viesnīcā dzīvojošo izklaidi uz vietas. Ekskursijas Mēs ceļojām ar tūroperatoru, kas sākotnēji nodrošina tikai pārlidojumu un viesnīcu. Ekskursijas var nopirkt uz vietas. Tā kā Tunisija atrodas Āfrikas kontinentā, tad izlēmu noteikti apmeklēt Safari ekskursiju. Pēc tās radās secinājums, ka ja brauc uz Āfrikas valsti, tad uz tuksnesi ir obligāti jāaizbrauc, pretējā gadījumā nav jēgas braukt uz citu kontinentu. Tikpat skaistas pludmales ir arī Eiropā. Tuksnesis, tuksnesis, tuksnesis.... Nav izstāstāmi. Protams, no patiesā tuksneša izbaudījām varbūt tikai simto daļiņu, bet šoreiz biju priecīga ka tā, jo diez vai patieso tuksnesi ar tā eksotiku diez vai spētu izturēt. Ekskursijā uz Sahāru ietilpa diezgan labi saglabājušos kolizeja drupu (pilsēta El Jam) apmeklējums, berberu mājokļu apmeklējums (tie, kas dzīvo tuksnesī alās), izbrauciens ar kamieli pa tukstnesi. pa ceļam saullēkts sāls ezerā un izbrauciens ar džipiem pa tuksnesi (reklāmas nolūkos noradīts, ka brauks arī pa Parīzes Dakarās rallija ceļu), kurā var apskatīt Holivudas filmu Angļu pacients un Zvaigžņu kari dekorācijas tuksnesī un brīvi klīstošas kamieļmātes ar kamielēniem. Protams, neizpalika arī brīži, kas lika elpai aizrauties, jo kad konstatē, ka šoferis ir apstājies, lai ieslēgtu 4x4 piedziņu, lai tiktu augšā aptuveni 70grādu stāvuma kalnā – adrenalīns garantēts. Tas pats attiecas arī uz brīdi, ka no tāda paša stāvuma jātiek lejā Nakts tiek pavadīta pilsētā, kur tiek saukta par vārtiem uz tuksnesi ļoti labā viesnīcā. Visu atpūtu vēl jaukāku padara gida paziņojums, ka 4.45 no rīta izbraucam. Tas nozīmē, ka redzējām saule tik tiešām vārda burtiskā nozīmē – uzlec (nepaiet ne pāris minūtes, ka tā jau iz labu gabalu virs horizonta). Vieta, kur to vērot arī izvēlēta atbilstoša – milzīgs sāls klajums (Āfrikas sāls ezeri, kur ūdens pārsāļojas, bet parokoties kādu metru atkal apakšā ir ūdens). Otra ekskursija, kuru izvēlējāmies bija uz mozaīku muzeju, Kartāgu (feniķiešu celta pilsēta vēl senāka pilsēta par Romu) un Tunisu (galvaspilsētu). Man jau pietika ieraudzīt antīkās kolonas, kad aiz sajūsmas sāku spiegt. Nu bija mazliet par īsu tas viss, bet toties daudz par vēsturi un iedzīvotāju paradumiem gan varēja uzzināt. Kopumā ņemot – ekskursijas tiek labi organizētas, arī infrastruktūra (pat tuksneša pilsētās) ir labi attīstīta un orientēta uz tūristu ērtībām. Lai arī paralēli (piemēram uz Sahāru) dodas kādi padtsmit dažādu tūroperatoru autobusi, kaut kā viņiem izdodas to visu secīgi sakarātos, ka visi ierodas ik pa laiciņam un nav pārāk liela burzma. Un vēl – gids mums bija fantastisks – ļoti sakarīgi izskaidroja kāpēc tas ir tā un ne savādāk (piemēram, kāpēc tāda arhitektūra, kāpēc pilsēta atrodas tur un ne citur u.t.t., u tjp). Atsevišķas pieminēšanas vērti it tur dzīvojošie cilvēki. Diemžēl mani secinājumi ceļojumu beigās nekādā ziņā nebija viņiem par labu. Tāda sajūta, ka pret tevi izturas tikai tāpēc laipni un vispār kaut ko dara, ka redz tikai vienu - naudu. Vārdu sakot – par jebkādu kustību tavā labā tiek prasīta nauda. Un protams jau leģendārā arābu tirgošanās. Tagad esmu sajūsmā par Latviju, kur cenas ir uzrakstītas un netiek mainītas, nevis tiek pateiktas kādas 5x augstākas par patiesajām un kad tiek nosaukta tik tiešām draudzīga cena, seko milzīgs acu izbolījiens no pārdevēja puses ar izsaucienu SABOTĀŽ, SABOTĀŽ! Pēc vienas izgāšanas ar iepirkšanos arābu tirgū tirdzniecība tālākajās dienās man prasīja lielu saņemšanos Vārdu sakot – kam ir talants tirgoties un pietiekoša savā ziņā nekaunība nosaukt cenu, kas dažkārt ir pat kādas 7 reizes zemāka nekā pārdevēja nosauktā, tad droši var doties uz Medinu (vecpilsēta jebkurā pilsētā, kur ir arī tirgus). Tunisā ieklīdām arī ne tikai tūristiem doma†jaā tirgū (kur suvenīri u.t.t), bet acīmredzot īstajā arābu tirgū, kur iepērkas paši arābi un gan jau tie kas ved uz Lativjas tirgu dažādas drēbes. Gar malām galdi, uz kuriem sasviestas kaudzēs drēbes un visi rokās (nu gluži kā lauku humpalas). Biju laimīga kad tiku no tā pasākuma ārā. Galarezultātā es devu priekšroku veikaliem (tajos it kā nav pieņemts kaulēties par cenu – bet droši vien, ka ir iespējams). Ieteikums – ja tik tiešām grib lēti un izdevīgi iepirkties – izpētīt veikalu cenas un tad tik iet uz tirgu. Bet ja braucat ekskursijā uz Sahāru un otrajā dienā iegriežaties Karausan (tur kur paklājus pārdod), šīs pilsētas suvenīru veikalā var ļoti draudzīgi iepirkties. Vēl kolorīts pasākums ir baltas blondīnes pastaiga pa pludmali :D. Principā pludmale ir sadalīta katras viesnīcas privātajās pludmalēs, kur tūristi pilnīgi brīvi var pārvietoties, savukārt vietējie tur ieklīst reti. Nu tā kā neesmu no tām, kurām patīk nekustīgi gulēt saulē, izdomāju pastaigāties. Tas izvērtās par pasākumu, kur galvenais neskatīties uz vietējiem vīriešiem (pat caur saulesbrillēm), nedod Dievs vel smaidīt virsū, kā arī mēģināt nedzirdēt neskaitāmus izsaucienus saistībā ar tavu personu. Kā vēlāk noskaidrojās, tad ļoti izplatīts vietējo jaunekļu naudas pelnīšanas veids ir – žigolo. Tos lielākoties var atšķirt pēc frāzēm – I rilī laik to tāk viz jū, I vant to nov mor about jour cantrī…. In vič hotel do ju steij. Vārdu sakot – bālģīmjiem uzmanība garantēta, gan tīri draudzīgas apbrīnas gan no nopelnīt kāro puses. Kā stāstīja vietējā pārstāve, tad daudzas Eiropas (it īpaši Vācijas sievietes) šos pakalpojumus ļoti izmanot un regulāri brauc uz šejieni un jau ir ilggadīgi draudziņi… Protams, ka ceļojuma beigās, jau tas liekas normāli, ka ejot pa ielu Tevi izsaka dažādus komplimentus, saka Hello un mēģina iepazīties un lieliski tā novēršanai kalpo atbildes latviešu valodā Ā, tunisieši pilnībā pārvalda franču valodu, savukārt tirgotāji ir iemācījušies frāzes no ļoti daudzu valstu valodām. Kaulēties tirgū var gan angliski, gan krieviski, savukārt vienā reizē vien no tirgotājiem skaidrā latviešu vai lietuviešu mēlē paziņoja Laba diena. Labi ka man bija saulesbrilles un viņš neredzēja manas izbolītās acis, savādāk jau noteikti kaut ko būtu iesmērējis. Secinājumi – otrreiz diez vai braukšu, bet vienreiz aizbraukt ir vairāk kā vērts; - tuksnesis ir jāredz; - kādu laiku noteikti izvairīšos no arābu apdzīvojošo zemju apmeklēšanas…. Brauciet – ir tā vērts (it īpaši ar pēdējā brīža piedāvājumu)


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais