Čūskas sala – Vormsī

  • 3 min lasīšanai
  • 29 foto

Kādas Igaunijas salas tu zini? Pirmā atbilde noteikti būtu Roņu sala (igauniski Ruhnu, zviedriski Runö). Latvieši bieži vien domā, ka šī 12 km2 lielā Rīgas jūras līča sala ir Latvijas īpašums. Interesantu versiju, kāpēc tā tomēr nav Latvijas sastāvā var izlasīt www.ruhnu.ee. To pašu laikam domāju Kurzemes mežu lācis, kurš ziemā šķērsoja jūru un izbiedēja Roņu salas ļaudis. Otrā atbilde ir sala, ko no Latvijas šķir Irbes jūras šaurums un proti - Sāmsala (igauniskiSaaremaa). Sāmsala ir lielākā Igaunijai piederošā sala un Sāmsalas rietumos esošo Serves pussalu labos laika apstākļos var redzēt no Kolkas raga. Sāmsalu mēs zinām Kali meteorīta krātera dēļ, kā arī Ziemeļeiropas endēma, auga Rhinanthus osiliensis nozīguma dēļ, jo tas savvaļā nav sastopams citur pasaulē un unikālo 35 orhideju sugu dēļ.

1896. gadā izbūvēts dambis savieno Sāmsalu ar trešo lielāko Igaunijas salu un proti ar Muhu salu, kuru klāj alvāri jeb Igaunijai raksturīgās kadiķu audzes un Muhu salas ziemeļaustrumos atrodas 6 m augsta un 440 m gara kaļķakmens Üüguklints.

Trešā atbilde ir Hijumā sala un šo pēc platības otru lielāko salu ir iepazinuši daudzi latvieši. Es to arī pazīstu no bērnības un ar sieviņu tur pat pavadījām vēlo medus mēnesi. Hijumā salas līnija ir 326 km gara, Latvijai tā ir gan nedaudz garāka – ~490 km. Apmeklējot Hijumā salu daži pat nenojauta, ka ir apmeklējuši arī Kasāres salu. Kāsāri ar Hijumā savieno dambji un lielceļš un to desmitiem gadu ir iemīļojuši mākslinieki, dzejnieki, rakstnieki un citi kultūras darbinieki. Šīs salas garā un šaurā oļustrēle ir tīri jauka peldvieta.

Igaunija ir mazākā Baltijas valsts, bet tās krasta līnija ir daudzveidīgāka un ievērojami garāka par Lietuvas un Latvijas. Tās kopgarums ir ~ 3800 km un vairāk nekā 2500 km veido vairāk nekā 1500 salu, arhipelāgu un saliņu krastu līnijas.

Es lasītājus vēlētos iepazīstināt ar mazāk pazīstamu, bet unikālu Igaunijas salu. Iespējams, ka tas tevi iedvesmos jaunam ceļojumam. Šīs salas izpēte ir sagādājusi daudz prieka kā man, tā cilvēkiem, kuri bija kopā ar mani.

Lielākā pēc platības un iedzīvotāju skaita no Igaunijas mazajām salām ir Vormsī sala un ar tās nosaukumu saistās labi zināma leģenda. Tā nosaukta Īslandes vikinga Ormara vārdā un tulkojumā tas nozīmē čūska.

Neraugoties uz neviesmīlīgo nosaukumu šajā salā es un četri labākie Rīgas Kultūru vidusskolas labākie ģeogrāfi izbaudījām salas gida Artjomi viesmīlību.

Viņš ir Saksbijas bākas muzeja gids un mežonīgo kara taku eksperts.

Mēs tur bijām maija mēneša sākumā un nakti pārnakšņojam Norbijas krastā, kur bija tiešām jauki un jaunieši pat varēja apgūt izdzīvošanas skolu, jo naktī bija tikai +3°C.

Vormsī salu, kā vairākas citas Igaunijas piekrastes salas agrāk apdzīvoja piekrastes zviedri un par to liecina zviedriskie vietvārdi, piemēram Saksbija (Saxby), Svibija (Sviby), kas ir salas galvenā osta, Sēderbija (Söderby) un citi. Zilbe "by" vietvārdu beigās zviedriski nozīmē "pilsētiņa". 1934. gadā salā bija 2 393 zviedri un 122 igauņi, bet pašreiz šajā dzīvo nedaudz mazāk kā 300 iedzīvotāju. Neraugoties uz to zvejnieku idilli un piekrastes zviedru dzīvi var izbaudīt arī mūsdienās. Es esmu ģeogrāfs un mana aizraušanās ir ģeoloģija un mani sajūsmina salas stāvkrasts un dažādās fosilijas. Es pats atradu unikālās brohiopodu un tribolītu kaļķakmens fosilijas un tās lieliski noderēja īstai ģeogrāfijas stundai brīvā dabā. Vormsī sala ir labs pētījuma lauciņš ornitologiem.

Salā uzturas aptuveni 221 putnu sugu pārstāvju, jo to šķērso divi būtiski putnu migrācijas ceļi.

Viena no skaistākajām vietām salā ir Hullo Sv. Olafa baznīca baznīca, kura ir celta jau 1219. gadā un iesvētīta par godu Olafam un šī iemesla dēļ salas iedzīvotājiem lielākie svētki ir Olafa diena, kuru viņi svin 29. jūnijā. Pie Olafa baznīcas atrodas kapsēta ar ~ 300 akmens apļa krustiem.

Šos krustus es pētīju arī personīgi un manā skatījumā tie ir unikāli. Ļoti interesanti ir trīs salas ezeri – Prestviigi, Diby un Kerrsleti, kuri iepriekšējā Baltijas jūras attīstības stadijās ir bijuši jūras līči.

Rumpo ciema apkārtnē atrodas patīkama pludmale, bet salas ziemeļu un rietumu piekraste ir akmeņaina. Neraugoties uz to mēs maija sākumā arī salas ziemeļu un rietumu piekrastē izbaudījām lielisku peldi. Sala ir pietiekami kontrastaina, jo tajā ir sastopami ne tikai Igaunijas piekrastei tipiskie alvāri, bet arī dažādi meži, niedrāji un austrumu daļa, kura ir zemāka ir pārpurvojusies. Ar atpūtas iespējām šajā neaprakstāmi skaistajā salā ir iespējams iepazīties www.wormsi.ee.

Visērtāk uz Vormsī salu var nokļūt ar prāmi, kurš no Rohukilas ostas uz salu brauc tikai 45 minūters. Precīzāk ar prāmju kustības grafiku var iepazīties mājas lapā www.veeteed.com.

Tāds būtu mans nelielais ieskats šajā brīnišķīgajā Igauņzemes salā. Ja kāds ir iedvesmojies kādreiz arī doties uz Vormsī salu, tad man atliek tik novēlēt labu ceļavēju un sauli!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais