Bikini desants pie Malaizijas brokastu galda

  • 5 min lasīšanai
Klusums, rāmums, mierīgais iezemiešu dzīves ritms un pareizais dzīvesveids, man - tikko pārlaidušam kārtējo izdzīvošanas tūri Taizemes magariču, pupu, plikumu un svētības pārņemtajā klēpī, liek nemierīgi sarosīties un līdz nemaņai knosīties vienā no saules pielietajām Langkawi salas pludmalēm. Mjā, neticami, bet fakts - Malaizija ir kā svētā govs salīdzinājumā ar Taizemi. Stāsts ir par to kā apvienot ceļojumā divas rožainas un viesmīlības pielietas valstis ar vienu tūri- Dienvidāzijas apvāršņos. Tā kā Taizeme priekš manis nebija nekas jauns, bet Malaizija, kas jauns, neredzēts, sirdi izzinot stindzinošs - tad doma bija tur aizļāpot par katru cenu.Un aizļapoju arī. Tā nu ielidojis Bangkokā, izbaudījis dažādus labumus, bija jāsāk apcerēt iespējas kā tikt līdz Malaizijai. Pēc pāris Singha aliņ paņemšanas top arvien skaidrāka saprašana ar kuru vietu man sākt neatvairāmo Malaizijas iekarošanu. Vēl mazliet tika iesēdēts un beigu beigās tomēr tapa ceļojuma maršruts izpīpēts. Kāpēc tāda pīpēšana bija vajadzīga, tāpēc, kad esot Bangkokā, biju spiests mainīt maršrutu. Doma bija apskatīt Vjetnamu, bet Tavu bēdu - dzīve dažkārt ir neprognozējama, Taizemes karalim dzimšanas diena un...vēstniecības ir slēgtas un tā viņi tur taisās svinēties vismaz pāris dienas, kas manam naivajam saprātam nav pieņemami, tāpēc bija jāsāk pīpēt, ālēties - līdz beigās, ak Tu laime - maršruts gatavs. Tā kā Vjetnamai ir vajadzīga vīza, bet Malaizijai - nē, tad divu domu vairāk nebija - laižam uz Malaiziju.Uz Vjetnamu aizbraucu nākamajā reizē, tā tas ir - dzīvē viss notiek saskaņoti un uz labu. Maršruts tāds: Bangkoka - Krabi-KohLanta - KohLipe - Langkawi - Kualalumpura. Bet rezumē no tā visa šāds: ja Jūs ceļojat pa pasauli bez tūrisma kantoru un citu rietumniekiem nepieciešamo rupolu palīdzības, tad ielāgojiet - Bangkokā var lieliski uztaisīt vajadzīgās vīzas pāris dienu laikā, bet ne 4.dec., jo tad Thai viscaurgodātajam vīrelim ir dzimšanas diena un tas nozīmē - visi svin un atzīmē, ko neskatoties uz savu bēdu, darīju ar uzviju arī es. Krabi atrodas Taizemes dienvidos uz pussalas - nu tā, skaisti, salīdzinoši klusi, rāmi, nesteidzīgi, ar savām rozīnītēm iekšā. Daba salīdzinoši skarbiklinšaina, bet fascinē. Lidoju ar Thai, maksāja biļete ne - lēti. Vispār lidojot pa tiem debesu laukiem jāielāgo, ka Bangkok air, Asian airlines būs krietni lētāk, bet dažkārt gadās, kad variantu nav. Tā nu es, piesaucot tā laika aktuālo problemātiku un notekūdeņu neveiksmīgo nokļūšanu zem zemes, ļāpoju pa pielijušajām Bangkokas ielām, lai nākamajā dienā lidotu uz Krabi. Rezumē ir tāds, ka pati Krabi ir so,so. Protams, ļoti skaisti un tomēr Taizemē ir atrodamas skaistākas vietas, bet kas labi – no šīs vietas, laivojot tālāk, var nonākt izcili skaistās, mazās saliņās un tālāk jau uz Malaiziju. Tad nu, ja sanāk nokļūt Krabi - braukājiet pa apkārt esošajām saliņām - tās ir patiesi skaistas.Ir dažādi tripi un dažādas iespējas, maksā arī smieklīgi maz. Pat cilvēkam, skopam esot un velkot uz deklasētā pusi, būs neērti tiepties par cenu, tāpēc esot tur - nesēdiet viesnīcā, laizdami raibos zvirbuļus un stenēdami pie galda, bet dodaties uz salām, tas būs Jūsu sirdij kā saldais ēdiens. Ok, divas, trīs dienas – kaut kas dzīvē ir jāmaina, tā nu sakrāmējis savu mazā cilvēka mugursomu, naivu acu skatu uzmetis vēl uz galveno Krabi pludmali, domādams gaišas domas par gaidāmajiem Ziemassvētku priekiem-devos ar laivu uz Kohlantas salu. Jo tālāk uz dienvidiem, jo tuvāk musulmaņu lielākajai Mekai. Indonēzijā dzīvo lielākais musulmaņu skaits pasaulē, cipars ir nopietns un peldēdami uz mazajām salām Taizemes dienvidos jutīsiet, ka izvirtību grozs samazinās un dažādas interesantas sakarības parādās ar lielāku un lielāku sparu. Kohlanta - nokļuvis ar kuģīti, atradis savu naktsmītni - devos izzināt, kas labs atrodams uz šīs salas.Ir ok, skaistas pludmales. Šī ir viena no salām, kas savulaik cietusi no cunami, to šur tur var manīt. Salīdzinoši maz tūristu, mājiņas noīrējamas pie pašas jūras par labu samaksu - 20eur un Jūs ar savu princesi variet pārlaist visu diennakti ačeles nemirkšķinot. Sala mazattīstīta, paskarba, bet jāatzīst skaista. Kas priecē - maz tūristu. Iesaku, sarunāt ar vietējiem un doties uz apkārt esošajām - mazajām saliņām. Tās skaistākas viena par otru. Ok, lai paliek, kad dažas dienas bija pavadītas un možums sāka gurt, pārmetis atkal sava mazā vīra someli pār plecu - mana dzīves taka nu vijās uz KohLipe salas pusi. Saliņa skaista - ar ko palika atmiņā, ar to, ka tūristu te ir tik maz, ka netīšām sāc domāt, a kā atpakaļ tikt! Jāsaka - Dievs nav mazais zēns un galu galā arī pats no muļķu mājām neesi nācis. Tā nu izbaudot pasakaino Lipe pludmali, iedodot vietējiem pieci, tā līdz nemaņai dažas dienas mēmā mierā, klusumā pavadījis un savas perspektīvas apcerējis - kleperēju uz Malaiziju. Tas no KohLipe salas ir izdarāms, vismaz gadu atpakaļ to varēja izdarīt. Man izlīdzēja vietējais puika - vārdā Džonijs (tā viņš sevi dēvēja), zēnam kādi 60 gadi, vīrs pieredzējis zilizaļus brīnumus, bet tagad izlīdz tūristiem, kas nokļuvuši tur, īsti nezinot kur.Ja būsiet tur un Jums sanāk veco zēnu satikt - nododiet no manis 5.Iepriekš padies! Ko sevišķi gribētos uzsvērt, vērts aizlaipot līdz Maroco salai – milzīgi stāvi klinšaina sala un iekšā var tikt tikai peldot pa alu, bet ne ar laivu, bet peldot, jo ala zema un šaura. Jāpeld ilgi. Iekšā pavisam tumšs, taizemietis pa priekšu ar mazu lukturīti un viss tie kapitālisti, kas nu ir – stenēdami un vaidēdami pakaļ. Nevar redzēt pilnīgi neko, pat 20 cm pār degunu, tik mazu lukturīti priekšā un stenēšanu. Tiesa, pelde ir ar vestēm – vēlams, ja nu kas. Jāpeld liekas bija metri 120 apmēram. Bet ir tā vērts – iekšā maza pludmalīte kā bļoda – no visām pusēm apskauta. Tā nu pavisam ātri, atkal pārmetu savu someli pār plecu, dodos uz Malaiziju- pietiek, laiks nestāv uz vietas. Robežu šķērsot sanāk tuvākajā administr.punktā – vienkārši bez sava gala. Parādi savu zilo pasi, pārgurušām ačelēm mazliet piemiedz robežsargam un liet darīt. Langkawi sala – viena no lielākajām Malaizijai piederošajām salām. Daba nav skopojusies, sasodīti skaistas pludmales. Galvenās atšķirības no kaimiņiem: Thai un tālākiem draugiem, vjetnamiešiem. Valsts attīstīta, tīra, bez grēcīgām pazīmēm. Ar atšķirīgu ticību (vairumā), salīdzinoši lielām cenām, ne pārlieku lielu lološanos ar tūristiem, bet tomēr ļoti viesmīlīgu uzņemšanu. Kas interesanti-uz salas ir ļoti maz bankautomātu, arī valūtas maiņas punktu, kur Thai ir nesalīdzinoši parocīgāka.Un jāatceras, ar krēslas iestāšanos – meklējiet tusiņu paši, līdzīgi kā Vjetnamas ziemeļos, ja atradīsiet – labi, ja ne, tad ne. Šāda - tāda uzdzīve notiek viesnīcu teritorijās, man personīgi tas ne visai, bet šajā gadījumā, lai nu būtu. Pa retam bāri ir, bet salīdzinājumā ar Taizemi – tā ir kā pusmūža, labi izglītota, audzināta jaunava vecmeitas svārkos. Lai nu kā, pludmales ir debešķīgas, nav smaku uz ielām, kas pie kaimiņiem ir, attīstīta infrastruktūra, patīkama atpūtas vieta večukiem un klusuma baudītājiem. Ja vien iespējas atļauj – brauciet. Pusdienas Jums varētu puslīdz normālā vietā izmaksāt ap 15eur,divvietīgs numuriņš ar visām ērtībām – ap 40eur, jārēķinās, ka praktiski viss būs uz pusīti dārgāks nekā Thai ar retiem izņēmumiem. Transports samērā lēts. Masāžas reizes 5 dārgākas kā Thai, bet štrunts par to naudu - zeme ir ļoti skaista. Grādīgos dzērienus netirgo veikalos vispār, tāpēc sanāks pirkt viesnīcās. Alus vēl šur-tur dabūjams ir, bet vietas, kur var iemest makšķeres ir samērā maz un cenrādis nemaz tik mazs. Protams, ar mūsu Eiropu šajā gadījumā nesalīdzināsim. Brauciet, izmantojiet – pieejamas dažādas izjādes pa jūru, makšķerniekiem būs prieki, zemūdens dabas baudītājiem – ir ok. Tā nu, staigājot un klemperējot pa salu, ēdot augļus, dzerot sulas un stenot saulē – saprotu, ka laiks skrien strauji, vitamīni uzņemti – jālaiž uz Kualalumpuru. Pašā vakarā vēl iecirtos ar sparu viesnīcas bāra letē, apcerēdams visdažādākā ampluā jautājumus, kunkšķēju tik ilgi, līdz 2 reiz 2 vairs nebija četri un tad nu kāpu uz savu otrā stāva migu pārlaist nakti. Lidoju ar Asian airl.,jālido stunda un Jūs esiet Malaizijas galvaspilsētā. Skaista , attīstīta, mazliet lecīga, patīkami sakopta, ar izteiktu rietumniecisku garu, daudziem rietumu kantoriem, stiklotām mājām un, protams, lielajiem torņiem. Šī ir pilsēta, kur varētu pat nopirkt dzīvokli – dzīvot, nobāzēties un tad atkal pārmest savu mazo someli un doties tālāk - jaunu pārsteigumu meklējumos.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais