Lietuva astoņās stundās jeb vienas dienas ceļojums uz Traķiem un Viļņu

  • 6 min lasīšanai
  • 24 foto

Sākšu ar to, ka lēmums doties šādā braucienā tika pieņemts spontāni, bet, ņemot verā niecīgo ceļošanas pieredzi, galamērķis tika izvēlēts pēc principa - kur vedīs, tur brauksim. Un viens no svarīgākajiem punktiem - lai diversificētu izmaksu/vilšanās risku, tika izmantots viens no kuponu piedāvājumiem, t.i. vienas dienas ceļojums ar autobusu par puscenu.

Astoņas stundas ir Lietuvā pavadītais laiks ārpus autobusa:1.5h Traķos, Viļņā - 6h brīvsolī un pusstunda gida pavadībā, laika trūkums ir viens no būtiskākajiem šāda brauciena trūkumiem, bet ar to vienas dienas ceļojumā jārēķinās. Tagad varu teikt, ka vērtīgāk būtu vairāk laika atvēlēt Traķiem.

Manas ceļošanas īpatnības. Pirmkārt, ģeogrāfiskais kretīnisms, tāpēc man ir vitāli nepieciešamas kartes, norādes u.tml., lai neapmaldītos un apskatītu „objektus”. Tā kā laika resursi bija stipri ierobežoti, GPS un kartes mobilajā ļoti noderēja (skvērā pretī katedrāles laukumam ir bezmaksas Wi-Fi), kā arī ļāva ātrāk pārvietoties. Otrkārt, šajā braucienā neapmeklēju nekādus muzejus, izstādes, attālus apskates objektus utt., jo a)laika trūkums, b)garas rindas. Treškārt, pievēršu uzmanību visādām mazsvarīgām detaļām, tāpēc mēģināju sadalīt aprakstu tā, lai noteiktas sadaļas varētu nelasīt, ja neinteresē.

Iedvesmas avoti: pirms brauciena stundu „kaut ko pa diagonāli” palasīju internetā par Traķiem un Viļņu, skatījos pa logu autobusā, klausījos gidu.

Traķi.

Ļoti skaista vieta, ezeri, ezeri, ezeri..un pils pa vidu. Traķos iebraucām ap 11.30, ielas tukšas, cilvēku maz, bet pēc plkst.12 situācija krasi mainās – māju pagalmi pārvēršas „parkingos”, tūristu jūra.

Pils pagalmā mūs gaida pārsteigums – rinda uz kasi. Vispār par rindu to nevar nosaukt – īsts balagāns. „Rindā” ir apmēram 50 cilvēki (no tiem daļa ir gidi, kas pērk 20+ biļetes), tāpēc uzreiz zūd cerība apmeklēt pils muzeju, jo izstāvot rindu (~20-30 min.), to vajadzētu izskriet mežonīgā tempā. Tā kā laiks ir burvīgs, dodamies baudīt sauli un apkārtni. Pils cietoksni var izstaigāt no ārpuses, iziet loku apkārt, 5 minūtes - tas arī viss.

Daudz labāk (un ātrāk) apkārtni var apskatīt no ūdens – noīrejam katamarānu (20 liti stundā ~ 4 lati), laivas maksā apmēram tāpat. Nomā jāatstāj kāds personu apliecinošs dokuments, manā gadījumā lietuvieši akceptēja personalizēto e-talonu :) Jāmaksā pēc atgriešanās, iesaku precizēt "atiešanas laiku" aizbraucot, jo par 5-10 minūtēm pēc tam mēģina piečakarēt. Pusstundas pilnīgi pietiek, lai apskatītu pili no visām pusēm un piekrasti visos virzienos. Ezera otrā krastā (pa labi no salas) atrodas vēl viena pils – Užutraķu pils (19.gs.), no ūdens to var labāk saredzēt.

Būtiska piezīme - pils salu ar krastu savieno zems koka tiltiņš, tāpēc salu apkārt nevar apbraukt, kā arī pievērsiet uzmanību garāmbraucošām jahtām - dažas peld tā, ka pārbrauks pāri un nemanīs (jā, bija sestdiena un izskatījās, ka uz dažām jahtām vēl turpinās piektdienas ballītes, kapteini vispār neredzēja). Ja nebūtu jāsteidzas, tad Traķos labprāt pavadītu vēl pāris stundas, varbūt pat izpeldētos (katamarāns ūdenspriekiem ir ideāli piemērots, iesaku).

Viļņa.

Pilsēta. Viļņu dibināja Lietuvas lielkņazs Ģediminas (teiku par dzelzs vilku gan jau dzirdēsiet), tāpēc esiet gatavi šo vārdu redzēt/dzirdēt uz katra stūra. Pavisam nopietni – man galvā skan joprojām. Pilsētā ir kalnains reljefs, daudz koku, arhitektūras kokteilis un ļoti daudz dievnamu (ap 40). Kāpēc arhitektūras kokteilis? Dažādu laiku arhitektūras sajaukums Rīgā ir salīdzinoši reta parādība vai varbūt vienkārši „nekrīt acīs”. Viļņā tieši blakus stiklotam debesskrāpim ir koka māja ar kartupeļu lauku, senas arhitektūras būvēm (viesnīca) ir padomju laika piebūves a la betona kaste (fast food restorāns). Vecpilsētā ir saglabāta sena arhitektūra, modernas augstceltnes atrodas otrā upes krastā (citējot gidu, ”mazā Šanhajā”), bet visur citur ir arhitektūras mikslis.

Jocīgi - te tu esi vecpilsētā, bet pāris ielas tālāk sākas vietējais Purvciema un Moskačkas sajaukums, nekopta teritorija, bomži un „сигаретка есть?” personāži. Centrā bija vairāki parki, bet diezgan nekopti (pirmā asociācija – Lielie kapi Rīgā), aizauguši un netīri. Lai gan ir sestdiena, ārpus vecpilsētas cilvēku ir ļoti maz, tik maz kā Rīgā brīvdienās sešos no rīta, veikali ir slēgti (strādā līdz 14 vai 16), toties sabiedriskais transports kursē regulāri un skaļi (Viļņa joprojām ir vecie Škodas un Belmaš trolejbusi). Visā pilsētā brauktuves daļa ir atvēlēta riteņbraucējiem, bet, salīdzinot ar Rīgu, riteņbraucēju ir maz. Lietus laikā veloceliņi pārvēršas mazās upītēs.

Apskates objekti. Pirmais apskates objekts ir Svētā Pētera un Pāvila baznīca (Antakalnio 1, neatrodas centrā, speciāla pietura un vienīgais "ieplānotais" apskates objekts).

Baznīcas centrā ir aplūkojamas freskas, vairāk kā 2000 svēto figūriņas un sejas, milzīga lustra kuģa formā (Noasa šķirsts) un 3 altāri – tiešām iespaidīgi. Pie ieejas gaida pārsteigums - Nāve, jā, jā, nav nekādi jociņi – skelets ar izkapti.

Tālāk dodamies uz centru. Visi tūristu maršruti sākas Katedrāles laukumā, tepat atrodas arī Viļņas katedrāle, zvanu tornis un piemineklis Ģediminam.

Tālāk var doties uz vecpilsētu (galvenā iela – Piles) un apskatīt Viļņas universitāti (ēku komplekss kvartāla platumā), Rātsnamu, daudzus dievnamus un klosterus. Pilsētas sirds ir Ģedimina tornis, no torņa skatu laukuma par apskatīt pilsētas panorāmu. Salīdzinot ar Vecrīgas mazajām ieliņām, Viļņas vecpilsētu var izstaigāt daudz ātrāk.

Nacionālā virtuve. Lietuvieši ietekmējušies no poļiem un baltkrieviem, to tiešām var manīt, īsumā – nacionālā virtuve ir 20 kartupeļu ēdieni. Cepelīni, kartupeļu pankūkas, visādi kartupeļu tīteņi, rullīši ar gaļu utt. Vecpilsētā ir pārstāvētas dažādu tautu virtuves, bet gandrīz visur piedāvājumā ir arī nacionālie ēdieni (pārsvarā cepelīni) un kebabi (nav ne jausmas, kādā sakārā, bet kebabi ir visur, bija arī Traķos). Vecpilsētā cenas mazliet augstākas (bet ne tik augstas kā Vecrīgā), taču novirzoties no galvenās ielas, cenas manāmi samazinās. Uz katra stūra redzēsiet Švyturys izkārtnes – tas ir vietējais alus (jāsaka, ka negaršīgs), sastopamas tādi pazīstami nosaukumi kā Čili pica, Double Coffee un Hesburger.

Vecpilsētā ir atrodams Cili Kaimas (burtiski tulkojot – Cili ciems) restorāns – Čili picas un vietējā „LIDO” sajaukums, parastais piedāvājums + nacionālie ēdieni un interjers (koks, dzīvas vistas, visādi rati, salmi utt.). Ļoti sātīgas pusdienas (salāti, cepelīni, kafija un alus) izmaksāja ap Ls 6. Vēlāk var apmeklēt kādu no daudzām mazajām kafejnīcām pilsētā (kafija maksā ap latu, kūka – Ls 1.50). Nacionālais saldais ēdiens ir torte Šakotis (ir arī leģenda par tās radītāju - rudu pavāru karaļnamā), bet to gan neizdevās atrast un nogaršot (redzēts Maximā, bet tikai lielā torte). Pārtika vidēji par 20% lētāka.

Būtiska piezīme: pilna cepelīnu porcija (2 gab.) „smaguma” ziņā ir pielīdzināma karbonādei ar kartupeļiem, iesaku ņemt pusi. Maizi jāpasūta atsevišķi (viens lits ~ Ls 0.21).

Veikali. Vecpilsētā ir tikai tūristu bodītes, suvenīru un dažādi mākslas veikali, apģērbu veikali, kā arī Narvesen tipa kioski, pārtikas veikali ir īpaši jāmeklē. Centrā neredzēju nevienu Maximas vai citu pārtikas veikalu, bija jāmeklē kartē. Es, protams, nebraucu iepirkties uz Lietuvas Maximu, bet pārtikas krājumu atpakaļceļam man nebija. Tā tika atklāts Ģedimino prospekts (iela katedrāles laukuma labā pusē). Tur atrodas Nacionālais drāmas teātris, viesnīcas, veikali, kafejnīcas (labajā pusē ir kāpnes ar strūklaku un vesels kvartāls ar kafejnīcām).

Lietus. Stundu pirms izbraukšanas Viļņā sākās lietus. Nē, lietusgāze. Tā kā pilsēta ir kalnaina, ielas pārvēršas upēs. Galvenās ielās upītes veidojas veloceliņu vietā, bet šķērsielas ir gandrīz jāpārpeld – ūdens 20 cm augstumā. Lietussargs īpaši nelīdz, lietusmētelis gan noderētu. Vietējie ga nizskatījās ļoti priecīgi, jaunieši vilka nost apavus un lēkāja pa peļķēm, viena pat stāvēja ielas vidū un vingrinājās ar hulahupu (man būs video par piemiņu).

Lietuvieši.

To, ka lietuvieši ir ļoti uzņēmīgi es sapratu jau Traķos. Bizness ir organizēts visur – dažādu veidu izklaides pie ūdens un ūdenī, vietējie Sprīdīši stabulē ceļmalā un piepelnās, tantes izkar sētā plakātu „Parking” un piedāvā zemāku cenu stāvvietai. Bet viss ir oficiāli – tiek izsniegti čeki. Jā, smilšains izbraukāts pagalms, malā sēž +/- 80 gadus veca tante ar lietussargu un čeku grāmatiņu – viss notiek! Paģiraini jahtmeņi kapteiņa cepurēs izvizinās pa ezeru „и всё покажут”, pussalā cita tante pārdod tradicionālos pirādziņus kibinai, bet 10 gadīgs puika velk ledussomu pa zemi – saldējums. Viļņas vecpilsētā arī var manīt dažāda vecuma izklaidētājus un triku meistarus, kā arī veselus muzikantu ansambļus. „Uzņēmība” izpaužas arī apkalpošanas jomā – restorānos un kafejnīcās atlikums, kas mazāks par vienu litu (Ls 0.21) tiek „piemirsts”. Pārsvarā dzirdama lietuviešu valoda, mēdz atbildēt lietuviski uz jautājumiem svešvalodā, divās kafejnīcās gadījās viesmīlis, kas nesaprata ne krieviski, ne angliski – sarunājām žestu valodā.

Izmaksas. Brauciens maksāja Ls 11.49 + 50 liti (Ls 10.41) pārējiem tēriņiem (vienam cilvēkam).

Noslēgumā vēl daži interesanti fakti un novērojumi:

*Viļņā ir ļoti daudz tūristu, salīdzinot ar Rīgu – kādas 3 reizes vairāk. Ļoti daudz tūristu no Baltkrievijas un Polijas, tāpēc vācu pensionāri nav vairākumā.

*Lietuvā ir 27 (!) lidostas, no tām 3 – starptautiskas.

*Karaīmi– iedzivotāju kopiena Traķos (Traķos dzīvo ar 60 karaīmu). Tautas dzimtene ir Krima, uz Traķiem atvesti pēc karagājiena 14.gs beigās. Karaīmi ir ļotin oslēgta kopiena, viņu ticība apvieno islāma un jūdaisma elementus (apvainojas, ja vinus pieskaita vieniem vai otriem), mēģina saglabāt savu valodu un rakstību, neatbalsta jauktas laulības (tāpēc ir izveidoti speciāli iepazīšanās portāli karaīmiem visā pasaulē). Traķos ir apskatāmi veci karaīmu kapi, karaīmu kvartāls (īpatnejas celtnes) un dievnams.

*Lietuvā neapšaubāmi ir labāki ceļi, tas ir pirmais, ko pamani, šķērsojot robežu. Kā arī lietuviešu reklāmas stendus ar tulkojumu latviski, stārķus un govis, govis, govis. Tagad nebrīnos, kāpēc piena produktiem cenas ir gandrīz divreiz zemākas.

*Nezinu, kā ir ar citu CSN noteikumu ievērošanu, bet gājējus uz pārējām autobraucēji palaiž nelabprāt. Sabiedriskais transports (trolejbusi) vispār brauc, kā grib. Visas dienas laikā Viļņā redzēju vienu policijas mašīnu.

Kopumā brauciens patika, labprāt izmantošu puscenas braucienu piedāvājumus arī turpmāk!



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais