Piedzīvojums Borneo salā
|
Jānis Endzeliņš
|
Visiem,kas bērnībā lasījuši Main Rida romānus, Borneo asociējas ar vietu, kurā reizi mūžā noteikti gribētos nokļūt. Man šis bērnības sapnis īstenojās šā gada jūlijā, kad ļoti garas ( 5 nedēļas ) Āzijas tūres ietvaros tika saplānots 10 dienu ilgs Borneo salas apmeklējums. Un tā 8.jūlija rītā stipras lietusgāzes pavadīti (pirmais lietus nedēļas laikā) pametam viesmīlīgo Bali salu un 6-os izlidojam uz Malaizijas galvaspilsētu Kuala Lumpuru.Šeit mums ir laiks tikai lai iečakotos nākamajam reisam uz Kota Kinabalu. Kota Kinabalu sagaida mūs ar sauli un karstu svelmi. Ar lielām grūtībām bankomātā izņemam Malaizijas ringitus un varam ar taksi doties uz savu viesnīcu. Šeit mūs sagaida pirmais pārsteigums – tas ir īsts mugursomnieku hostelis,kura klientu vidējais vecums svārstās ap 22-viem gadiem. Hostelis atgādina studentu kopmītnes dienvidu variantu- koridors smacīgi karsts, visur izžautas drēbes, istabiņas mazas bez logiemn(atgādina cietuma kameru), gultai salauztas atsperes, no sākuma nevaram ieraudzīt ne virspalagus ne segas. Tie ko noturējām par dvieļiem, izrādījās nelielas sedziņas (dvieļus nopirkām paši). Tualete kāpņu telpas galā (tajā kopā ar podu ir arī pie sienas piestiprināta duša).Atrodamies samērā tālu no pilsētas centra, turp braucam ar autobusu (biļeres lētas 0,5 ringiti), atpakaļ nākam ar kājām. Laiks ir brīnišķīgs, iepazīstamies ar pilsētu un nākamajā dienā ar autobusu dodamies uz pilsētas pludmali un Filipa parku. Cilvēku ļoti maz, ūdens silts, vienīgi kaut kādi ūdensaugi nedaudz sadzēla kāju. Sākam pierast un samierināties ar dzīves apstākļiem hostelī. Ir bezmaksas internets, karstā ūdens automāts, trauki, brokastis šeit katrs gatavo sev pats –ir tostermaize, sviests, džems, kafija, tēja. Kārtīgas pusdienas ēdam pilsētā (uz cilvēku 3$)
Svētdienn10.07 agri braucam uz Nacionālo parku ar maršruta mikroautobusu, brauciens 2,5 st. Biļes cena 15 ringiti (5$). Parks atrodas kalnos. Atsakāmies no iespējas noīrēt minibusiņu un kalnā dodamieskājām. 3,5 stundu laikā esam nokļuvuši līdz skatu laukumam, no kura paveras brīnišķīgs skats uz kalna virsotni- esam pakāpušieskalnā nedaudz virs kilometra, atpakaļceļš prasa nedeaudz mazākulaiku, taču esam tik izsalkuši un noguruši, ka nepietiek spēka Botāniskā dārza apmeklējumam.
Nākamajā dienā mēģinam noskaidrot – kā nokļūt uz Raflēziju centru un, vai centrā apskatāma kāda ziedoša raflēzija. Rezultāti nav mums iepriecinoši- uz centru jābrauc vairākas stundas ar trim pārsēšanām un neviens nezināja vai pašlaik apskatāms kāds zieds.
12.jūlijuveltām muzeju apskatei, Netālu no mūsu apmešanās vietas atrodas pilsētas muzeju komplekss, kur apvienoti Brīvdabas etnogrāfiskais muzejs, Dabas muzejs, Vēstures muzejs un Mākslas galerija. Visspēcīgāko iespaidu atstāja Etnogrāfiskais muzejs ar senajām celtnēm, laivām un gaisa tiltu. Vēl apskatījām Islama civilizācijas muzeju – vietējiem 2 ringiti biļete, pārējiem 15ri. Apvainojāmies un muzeju apskatījām bez biļetes.
13.jūlijā pārlidojums uz Kučingu. Ar taksometru bez aizķeršanās nokļūstam mūsu hostelī. Dzīves apstākļi krietni labāki – istaba ar logu uz centrālo ielu, mīksta milzīga gulta, TV, kondicionieris, tualete+duša, gaitenī pretim durvīm automāts ar karstu un aukstu ūdeni.
14.jūlijān no rīta braucam uz pilsētas centru (biļete 1 ringits) meklēt tūrisma informācijas centru – mums izdodas sameklēt ekskursijun biroju, kas mums par 1900 ringitiem (330 Ls. uz diviem), noorganizēn 3 dienu džungļu tūri. Staigājot pa pilsētu ieraugam ļoti daudz kaķu pieminekļus, ir arī kaķu muzejs. Paēst var lētak kā Kota Kinabalā, pusdienas maksā 4-5 ringitus, taču ir trūcīgāk ar augļiem. Vakarā pērkons un kārtīgs lietus.
15jūlijā 9-os mūs pie viesnīcas sagaida šoferis-gids Bo. Braucam ļoti ilgi ar vairākām pieturām- pirmā pietura tirgus, kur nopērkamn augļus, nākamā pietura piparu audzētava, vērojam kā notiek darbs piparu plantācijā, nākamā pietura- pusdienas un saldumun pirkšana bērniem. Ap 15-tiem tiekam izsēdināti pie upes, kur mūs iesēdina garā šaurā koka laivā. Pēc stundas brauciena esam nokļuvuši pirmajā apmešanās vietā Longhaus (garā māja). Longhaus ir vārda tiešā nozīmē loti gara māja (izmēriju 147m)n ar garu koridoru pa vidu. Vienā pusē daudzas durvis uz istabām, kur dzīvo pa ģimenei (pavisam 37). Pa vidu lielais koridors, kuru izstaigājam un apskatām vietējo darinājumus, kurus var iegādāties- koka figūriņas, krelles, rokassprādzes u.c. Mājas otrā pusē saimnieciskā daļa- tualetes, tiek žāvēta veļa, ļoti daudz gaiļu, piesieti aiz kājas, suņi. Garajā koridorā uzturas visi mājas iemītnieki- staigā, sēž uz grīdas, dara savus ikdienas darbus.Tiekam iepazīstināti ar iban cilts vecāko, jo mēs skaitāmies viņa viesi. Dzeram koridorī tēju sēžot uz grīdas, vēkāk kopā ar viņu ēdam vakariņas viņa dzīvoklī. Gids pastāsta, ka 90% iedzīvotāji oficiāli ir katoļi, blakus mājai ir neliela baznīciņa. 10% ir sintoisti, jeb elkdievu pielūdzēji, kaut gan elkdievus pielūdz arī katoļi, bērni pirmdienās ar laivām tiek vesti uz skolu, kur paliek līdz piektdienai.Pieaugušie nodarbojas ar lauksaimniecību- audzē rīsus, piparus, kaučukkokus. Lauki atrodas citur izkaisīti dzungļos, jābrauc ar laivu.Māja atrodas upes krastā, šeit ir nepārtraukta rosība- cilvēki peldas, mazgājas, mazgā veļu, zvejo zivis. Vietējie peldas aptinušies ar dvieli. Arī ēdienan gatavošanai ūdens tiek ņemts no upes.
Arī mēs dodamies upē nopeldēties, tas izrādās samērā sarežģīti, jo krasti ir ļoti stāvi un akmeņaini, asām šķautnēm. Vakarā skatāmies mums veltītu vietējo priekšnesumu- dejas un mūziku. Tiekam cienāti ar pašdarinātu rīsu vīnu un rīsu degvīnu. Pēcn tam bērniem tiek izdalīti mūsu sagādātie saldumi. Vakarān turpat koridorā mums tiek uzklātas guļamvietas (matracis pārvilkts ar moskītu tīklu). Nekāda lielā gulēšana nesanāk, jo pēc trijiem gaiļi (viņu ir ļoti daudz) sarīko mums kārtīgu koncertu. Pāris stundas pavārtāmies un ap 6-iem dodamies uz upi peldēties. Vadoņa dzīvoklī paēdam brokastis un gids mums parādan vadoņa no vecākiem mantoto zobenu, kura rokturis izgatavots no cilvēka stilba kaula un rotāts ar vilvēka matiem. Ar šo zobenun agrāk ienaidniekiem cirstas galvas.
Tān kā laiks taisās uz lietu, braucam projām atrāk kā paredzēts, lai līdz lietus sākumam ierīkotu apmetni. Uz nelielas slīpas klinšu kraujas tiek uzslietas teltis. Kamēr tiek slietas teltisn sāk smidzināt lietus un negrib rimties. Ir ļoti slidens unn džungļu pārgājienā vēl nevaram doties. Līdzi mums ir tikai tā saucamais izdzīvošanas komplekss (rīsi, kafija, tēja, cukurs, sāls), kas paredz pārtikas iegūšanu dzungļos. Dodamies makšķerēt zivis- uz mīklas gagaliņa noķeru mazu zivtiņu un uz āķa lieku zivs gabaliņus, izdodas noķert kilogramus pusotrus smagu zivi. Mūsu pavadonis ar nelielu grozveida tīklu sazvejo zupai mazās zivtiņas. Ap 11-tiem lietus pārstāj, padzeram kafiju un gatavojamies pārgājienam pa džungļiem. Ar laivu dodamies pa upi līdz džungļu takai. Pārgājiens atbilst augstākai grūtības pakāpei – pēc lietus viss ir ļoti slidens un mēs pārvietojamies pa ļoti kalnainu un akmeņainu apvidu, vietām nākas ceļu izcirst. Kronis visam- man nav pārgājienam piemēroti apavi ir sandales ar ļoti slidenu zoli.Lielu gabalu nāks brist pan akmeņainu strautu. Negribējām saslapināt apavus, tāpēc pa asiem akmeņiem varonīgi gājām basām kājām.Pārgājiena laikān savācām, dažādas saknes, palmu augļus, palmu jaunās serdes un dažādus džungļu garšaugus vakariņu pagatavošanai.Apskatījām, kā tiek iegūts kaučuks. Pēc trīs stundu gara pārgājienan nonācām vietā, kur mūs gaidīja laiva. Atgriezāmies nometnē un mūsu pavadonis ātri sagatavoja vakariņas, jo džungļos ātri iestājas nakts un līdz ar tumsu sākās lietus. Nekas cits neatlika kā pārvietoties uz telti, Diemžēl no gulēšanas nekas prātīgs nesanāca, jo zeme zem telts bija zaraina un akmeņaina unn bija grūti atrast vietu, kur kaut kas nedurtos mugurā vai sānā.n Lai būtu pilns komplekts, izejot no telts, neveiksmīgi aizķērosn aiz stiprinājuma un saņēmu mugurā kārtīgu ūdens šalti. No rīta dodos uz upi izpeldēties. Brokastis ļoti pieticīgas – vārīti rīsi un kafija. Novācam nometni un dodamies atpakaļceļā. Upe šeit ir ļoti plata un, braucot ar laivu jāuzmanas no kokiem, kas nokaltuši un ir gandrīz pa visu upi. Pirmā pietura pusdienas un augļu tirgus. Pēc 15-tiem esam atpakaļ Kučinā savān viesnīcas numuriņā. Tikai nomazgāties un gulēt...
No rīta apskatām ļoti jauku hinduistu templi un lidojam uz KualanLumpuru. Borneo odiseja ir beigusies.
