TRUMSE

  • 1 min lasīšanai
  • 1 foto
„Dodiet man sniegu un suņus pārējo jūs varat paturēt.” Tā saucās mans 3. gada kursa darbs Kultūras akadēmijā. Arī 2. gada un bakalaura darbs man bija veltīti Grenlandei. Un pēc Kultūras akadēmijas beigšanas, es pusgadu arī dzīvoju Grenlandē un studēju pasaules mazākajā universitātē ar vietējo nosaukumu „Ilisimatusarfik”, jeb (tulkojumā no grenlandiešu valodas) – „vieta, kur paredzēts tapt gudrākam”. Bet tas jau bija sen. Pavisam nesenāki ir mani 2 braucieni uz aizpolāro Norvēģiju. 2006. gada vasarā pabiju uz mākslinieku simpoziju Connecting Barents pilsētā Širkines (Kirkenes). Tad tur bija polārā diena. Un tik tikko atgriezos no pilsētas Trumses (Tromsoe), kur, savukārt, biju ietrāpījusi savu braucienu polārā nakts beigu posmā. Nedaudz par Širkines. Tā bija ārkārtīgi interesanta, veca derīgo izrakteņu pilsētiņa, kas ir pašā krustpunktā ar Krievijas, Somijas un Norvēģijas robežu. Visas mana simpozija aktivitātes notika kādā vecā rūpnīcā. Vispār iespaidīgi, kā norvēģi par visām varītēm katrā vistālākajā nostūrī mēģina kā ābelei plūmes zaru - industrijpilsētai kultūru piepotēt klāt. Par Trumsi. Pavisam savādāk ir ar aizpolārloka universitātes pilsētu Trumsi. 70-tajos platuma grādos, pašos Eiropas ziemeļos, vienādā augstumā ar Aļaskas un Sibīrijas tālākajiem ziemeļu reģioniem atrodas viena no dzīvelīgākajām Norvēģijas pilsētām - Trumse. Tur var nokļūt vai nu 4 dienas kuģojot no Bergenas, vai arī divas stundas lidojot no Oslo. Trumse spēj izbrīnīt vispieredzējušākā ceļotāja prātu – tik tālos ziemeļos arī ir iespējama civivilizācija!! Turklāt – ārkārtīgi moderna. Trumsē notiek mākslas un sporta festivāli. Tāpat tajā ir viena no lielākajām universitātēm Norvēģijā. Un izolētība no ārpasaules tiek pārvarēta ar ekoloģiski ne tik ļoti Norvēģijai glaimojošajām salīdzinoši lētajām aviokompānijām. Mitoloģija par ziemeļblāzmu. Trumse esot pilsēta, kas visideālāk pasaulē ir piemērota ziemeļblāzmas vērojumiem. Protams, arī es nelaidu garām katru iespēju to naktīs vērot, lai gan, Grenlandē dzīvojot, biju pie tās teju jau pieradusi. Bet pēdējā laikā man visvairāk interesē mitoloģija par ziemeļblāzmu. Sāmi, piemēram, ticēja, ka ziemeļblāzma ir senču veļi, un no tās baidījušies. Ja, ziemeļblāzmu redzot, svilposi, tā pamanīs un uzbruks. Igauņiem bijusi pārliecība, ka Ledus okeānā dzīvo valis, un, kad viņš uzšļāc gaisā ūdeni, rodas ziemeļblāzma. Japāņi brauc uz Lapzemi skatīties ziemeļblāzmu, lai būtu veiksmīgi. Un, ja izdodas uztaisīt bērnu, kad ārā ir ziemeļblāzma, bērnam veiksme dzīvē garantēta. Vecais Stenders savā .vārdnīcā saka, ka Jodi tiekot turēti par karotāju dvēselēm. Tauta runā, ka, viņiem kaujoties; pie debesīm parādoties kāvi (ziemeļblāzma). Šķietams, ka Jods ir ļoti veca mūsu teiksmu būtne un sākumā turēts par gaismas pretstatu un tumsas iemiesojumu. Ja dziļā senatnē Dievs atskārsts kā gaisma, tad Jods bijis viņa pretstats. Lai jums katram veicas savā dzīves ceļojumā! Un rakstiet, ja kādam ir kādi jautājumi par Arktiku un aizpolārajiem reģioniem! margo_lsk@inbox.lv


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais