nedaudz par GRENLANDI antropoloģiskā griezumā

  • 3 min lasīšanai
  • 12 foto
Paši gudri! apskatieties par Grenlandes fiziskās ģeogrāfijas datiem visu internetā. es te drusku par cilvēkiem. vienmēr interesējuši tieši cilvēki. nu, tad lasām! Nūkā, Grenlandes galvaspilsētā, dzīvo nepilni 15 tūkstoši iedzīvotāju. Tas ir tikpat, cik pirms 100 gadiem visā Grenlandē. Iedzīvotāju skaitam, vārdu sakot, Grenlandē ir tendence palielināties. Tas gan nav skaidrojams ar pašu grenlandiešu ražīgumu, kā tas, piemēram, ir Fēru salās, kur ģimenē vidēji ir 3-4 bērni. Iemesls ir, vienkārši, mūža ilguma pagarināšanās, zīdaiņu izdzīvošanas iespējas palielināšanās un ziemeļeiropiešu imigrācija. Jāsaka, ikdienā tos minētos 15 tūkstošus Nūkā nemaz nemana, ja neskaita piektdienas pēcpusdienas supermārketā. Bet kraukļus mana gan. Kraukli tā kārtīgi, no galvas līdz nagiem, pēdējo reizi nopētīju Raiņa „Zelta zirga” ilustrētajā izdevumā. (Pasaules Valdnieks pie Brīvības pieminekļa šovasar deklamēja, ka „Repčikam ir vieta ellē ar visiem Raiņa kraukļiem!”). Bet Grenlandes kraukļiem gan vieta varētu būt pie Dieva Tēva labās rokas. Viņi tik skaisti. Īpaši, kad vētras laikā tie gar manu logu kā svaidīgas ogles tikko izžautus palagus švīkā. Grenlande ir mana komunikācijas joga uz pāris mēnešiem. Pusmetru lielajiem kraukļiem šajā psihes atbrīvošanas ceļā no materiālās eksistences noteikti būs liels pienesums. Vēl bez kraukļiem ceļā mani balsta lekcijas Grenlandes universitātē. Bet, jāsaka, mācīšanās nav grenlandiešu mīļākā nodarbošanās. Manu kursabiedru skaits svārstās no 2-12 gab. Grenlandes pēdējā statistika uzrāda, ka 80% tās iedzīvotājiem nav izglītības. Nevēloties. Un nez kāpēc es to varu saprast. Aizkam gan 5000 gadus senas mednieku sabiedrības pēctečiem pēkšņi rastos mīlestība uz regulāru pašapmierināšanos ar grāmatas lappušu palīdzību? Zinām jau zinām, ka šīs te problēmas skar visus 300 miljonus pirmatnējo tautu iedzīvotājus 70 dažādās zemēs. Apzināti saku „pirmatnējo”, jo Latvijas akadēmiķi izvairās izmantot apzīmējumu „primitīvo tautu”, sakarā ar tā degradējoši nokrāsu. Respektēsim akadēmiķus. Tātad - pirmatnējo tautu iedzīvotāji. Tie ir pilni 5% no visiem pasaules iedzīvotājiem kopumā, kas saglabājuši savu seno tradīciju credo līdz pat mūsdienām. Pirmatnējo tautu apmetnes ir kā vientuļi koki, atsevišķi stādi, kas dažādās vietās pasaulē saauguši ar lapotnēm uz leju zemē. Tie dzīvo arvien pēc citiem, izdzīvošanas un pielāgošanās likumiem un tos līdz šim nav izdevies apsmidzināt ar kopīgo globalizācijas miega gāzi.. Bet vai tāpēc lai kumoss spriestos kaklā? Turklāt, jau cita statistika rāda, ka no šiem minētajiem 300 miljoniem, izrādās, sāmiem un grenlandiešiem klājoties vislabāk, ja salīdzinām, teiksim, kaut vai ar to pašu Gvatemalu, kur dzīvo gandrīz puse no šo seno tautu iedzīvotāju kopskaita. Vienreiz par visām reizēm: eskimosiem sinonīmvārdu sniegam nav ne 49, kā tiek teikts filmā „Būt Džonam Malkovičam”, ne 100, kā kāds asprātīgs jaunvārdu darinātājs ir nopublicējis sarakstu internetā. (Apskaties gugļos intereses pēc – 100 words for snow!) Šis mīts veidojies līdz ar neizpratni par grenlandiešu valodas pamatstruktūru. Proti, īpašvārdi un apstākļa vārdi tiek pievienoti uzreiz pēc lietvārda vai darbības vārda. Piemēram, sniegsirdens, sniegssērsno, vai – sniegļoti, sniegdrusciņ, sniegnecik. Tā grenlandiešu valodā, ja labi grib, bez īpašas piepūles var „aizsniegot” līdz tūkstotim. Ja kādam vārdam grenlandiešu valodā ir vairāk par trīs sinonīmiem, tad tas noteikti ir vārdu salikumam „darīt To”. Par to runā un domā pilnīgi visi un jebkurā laikā. Nav tā, ka es par to pati sāku interesēties. Mana pamatinterese visos laikos un stāvokļos ir mūzika. Esmu pārliecināta, ka vismaz kādas savas trīs četras atdzimšanas reizes esmu bijusi, vienkārši, kādas pareizticīgās baznīcas mazā zvana mēle vai varbūt kāda no rāgas stīgām, vai Austrālijas didžaridū. Mūzika ir mana Jēga. Basta. Āmen baznīcā. Nekāds tur „darīt to” un Grenlandē jau nu ne vispār. Taču ziņkārība ir nepiebarojama. Uzgāju, piemēram, aizgājušā, 2005. gada, pētījumus, kas stāsta, ka Grenlandē 60% sieviešu atzīst, ka regulāri piedzīvo seksuālu vardarbību. Kā inuitu kultūras studentei, un kā sievietei pirmkārt, būtu vairāk kā nepiedodami šo faktu ignorēt. Vai mani arī izvaros? Kad un kādos apstākļos tas visdrīzāk varētu notikt? Kas vispār notiek ar sievieti Grenlandē? Vai varbūt tā tas ir bijis vienmēr, ka šī te vardarbība pret sievieti ir gājusi roku rokā ar viņas cildināšanu, vienīgi tagad ir veikti pētījumi un lietas ir nosauktas nežēlīgajos moderno Rietumu terminos? Jo, piemēram, mainīšanās ar sievām grenlandiešiem, un visiem inuitiem kopumā, ir patiesi sena un dziļi rituāliskas nozīmes tradīcija, kas vietām esot bijusi sastopama vēl pat 20. gadsimta vidū. Cik tad tas sen! Tāpat kā poligāmija un poliandrija (daudzvīrība), lai gan ne pārāk izplatītas, tomēr nav svešas vairākās inuitu apdzīvotajās teritorijās un, domājams, arī piesviež kādu savu tiesu balstvielu topošajai modernā grenlandieša identitātei kur pakāpties. Tikai jautājums, vai uz šī podesta atradīsies līdztiesīga vieta arī sievietei? Jeb tomēr saglabāsies sievietes pakārtotības princips vīrietim, kā tas ir bijis gandrīz visās mednieku sabiedrībās?


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais