Fēru salas

  • 4 min lasīšanai
  • 4 foto
Kāda sena fēriešu leģenda vēsta, ka tad, kad zemes radīšana bijusi galā, Lielais Priekšnieks tīrījis nagus. Tas, kas no tām pabiris Ziemeļatlantijas okeānā, tās tad arī bijušas Fēru salas. Fēru salas ir salas, kuras ar grūtībām var saskatīt kartē, nerunājot par nokļūšanu līdz tām. 18 nagu melnumi, zemu zāli apaugušas klintis, par kurām bez īpašas vajadzības reti kurais pārējās Eiropas iedzīvotājs aizdomājas. No lidostas līdz galvaspilsētai Toršavnai stundas brauciens. 50-vietīgajā autobusā sēžu viena, ja neskaita šoferi, kurš izveicīgi reaģē uz katru mana fotoobjektīva leņķi un apstādina autobusu kaut uz līkuma, lai es nofiksētu kādu pārdrosmīgu kalnu aitas pirueti sniedzoties pēc visneaizsniedzamākā zāles kušķa. Šī pārcenšanās (vairāk no manas, nekā aitas puses) vēlāk izrādīsies pagalam lieka, jo statistika liecina, ka Fēru salās ir vairāk aitu nekā iedzīvotāju. Un statistika Skandināvijā ir svēta. Tuvu tabu. Pretēji Krastiņa kunga, Latvijas teju vai Faktu-dieva, citātam: “Ir meli. Lieli meli. Un statistika.” Man kā retajam kājāmgājējam tiešām nopakaļ blēj visur un vienmēr. Tā nu sanācis, ka pa šiem pāris gadu tūkstošiem neviens plēsējzvērs tā arī nav atskalots no kontinenta puses. Vismaz rīcības vai vairoties spējīgs ne. Tāpēc ievazāto aitu ka biezs. Un arī putnu, zivju, bet tie, kā zināms nav tie lielākie blējēji, tāpēc viņus šajā rindkopā lieku mierā. Zaļā, šī sirds čakras krāsa, arī tā ir visur. Visa pasaule ir noklāta ar mitri zaļu vilnu. Fērieši, starp citu, dzīvo visilgāk no eiropiešu tautām. Turklāt viņiem ir arī visaugstākā dzimstība Eiropā – 2,7 plusā. Kā lai nedzīvo saules mūžu tādā nebeidzamā tonusā? Tikai netieku gudra, kā šī zaļā zāle var noturēties tik zaļa! Ja es būtu hlorofils, man nenovēršami būtu eksistenciālas šaubas ik mirkli, jo tiešs saules stars te varētu būt tas pats, kas teiksim hokeja līdzjutējam klusēšana. Vai diriģentam notis bez pults, ja gribat. Mēģināju noskaidrot, vai fēriešu valodā miglai ir tikpat daudz apzīmējumu kā Grenlandē sniegam. Grenlandieši šajā ziņā fēriešus apsteiguši - tie sniegam devuši pāri par 50 vārdiem, kā runā, taču fēriešiem miglas ir divas: skadda ir tā, kas ap kalnu galotnēm knakstās, un mjørki – visa pārējā. Migla ir migla. Un miglā tīts lai paliek šis jautājums, kāpēc migla nemīl sinonīmus. Brīžos, kad migla aizmirst par miglošanu un beidzot var saskatīt tālāk par metru, es skrienu uz krastmalu, skatīties kā klintis tek. Skriet var uz jebkuru pusi, jo jebkurā gadījumā mērķis - krasts - būs drīzs. Klintis tek. Tērcīte pie tērcītes. Grauž grumbas klintīs. Pa gabalu izskatās it kā kalnu gurnam būtu celulīts. PAR PAŠIEM FĒRIEŠIEM Daudziem dāņiem klusībā joprojām šķiet, ka, tāpat kā Grenlande, arī Fēru salas joprojām ir Dānijas Karalistes sastāvdaļa. Kopenhāgena taču arī ir uz salas. Fērieši savukārt uzskata sevi par neatkarīgiem, lai gan saņem 660 miljonu kronu gadā vietējās valdības daļējai uzturēšanai (kas neesot vairāk par 10% no kopējā budžeta). Salīdzinājumam – Grenlande gadā no Dānijas saņem vairāk kā 3 biljardus kronu, kas ir vairāk nekā 60% no Grenlandes budžeta. Šādā gadījumā tiešām grūti distancēties un nesaistīt šāda mēroga atkarību no kādas citas valsts ar morāli novecojušo terminu “kolonija”. Bet fēriešim ir pašiem savs karogs, sava valoda, savas pastmarkas, sava pašapziņa un nākotnes ieceres. Fēriešu valoda, føroyskt (izrunā “fērviš”) ir rakstības ziņā līdzīga islandiešu valodai. Savukārt valodas skanējuma ziņā līdzības tai ir saklausāmas ar norvēģu valodas radīto skaņas telpu – tās pašas augšupejošās intonācijas un galotņu viļņojumi. Dāņu valodu gan visi, man par laimi, saprot. Tāpat kā angļu. Tādēļ, ka liels vairums preču un informācijas, kas noteikti arī ir nozīmīgs eksports salu tirgzinībās, tas viss tiek ievests no Dānijas: komiksi bērniem, televīzijas ziņas vecākiem utml. Dāņu valodu vienkārši prot. MILK-MJØLK- MELK Visi tie miljoni tiešām cits citu Skandināvijā saprot, vairumā gadījumu nemaz nemainot savu dzimto valodu. Vadošās valodas ir dāņu, zviedru, norvēģu. Katra no autonomajām republikām pieprot kādu no šīm trim, tāpat somi pāriet nepieciešamības gadījumā uz zviedru valodu. Ir tik žēl, ka Baltijas valstīs netiek veicināta savstarp ēja saprašana. Mūsu ir tikai cik? Kādi 7 miljoni? Skandināvu valodas nav savā starpā stipri līdzīgākas kā latviešu un lietuviešu. Savādāk, protams, ir ar igauņu valodu, bet arī tā skanētu mazāk morzābiciski, ja vien tā tiktu vairāk un dabiskāk iepludināta ikdienā, piemēram caur televīziju (ar filmām oriģinālvalodā un subtitriem), pāris ziņu raidījumiem, caur speciālām bērnu-jauniešu nometnēm, atsevišķām nodrabībām skolas-augstkolās un nelieliem apmaiņas braucieniem. Tie ir absolūti nesakāpināti piemēri no Skandināvijas valstīm, kuriem gala rezultāts ir gana patīkams katrai no pusēm – saglabāt izteiksmes brīvību un vērot tādu pašu procesu sarī sarunu biedrā. Tas atver darba tirgu jauniešiem 10kārt plašāku. Satiku šeit, Toršavnā 4 jauniešus, 2 no Somijas, viena no Norvēģijas pašiem ziemeļiem un viena no Zviedrijas. Visi šeit pa vasaru piestrādā. Mēs savā starpā sarunājāmies, katrs izmantojot tuvāko otram saprotamo valodu - zviedru, norvēģu, vai dāņu manā gadījumā. Brīdī, kad pievienojās kāds puisis no Skotijas, tikai tad mēs pārgājām uz angļu valodu. Man vienmēr sirds aptekas, kad ārzemēs, satiekot leišus, ir jāizmanto vācu (tā mana pierastā pieredze) vai ar igauņiem – angļu valoda, jo citādi komunikācija nav iespējama. Vēl jau paliek krievu valoda. Taču, lai vai cik man viņu vienmēr gribētos izmantot pašai (tīri atkārtošanas ziņā), es tomēr itin bieži saskaros ar noraidošu attieksmi tiešī šīs valodas komunikācijas tiltam. Un lai vai kuru svešvalodu baltieši izmantotu, tulkojumā tiešām pazūd ne tikai amerikāņu-japāņu saskrasmes punktu potenciāls. Pierodot pie leišu valodas skanējuma atšķirībām, mēs iegūtu daudz lielāku ideju pārvietošanās ātrumu. FĒRIEŠI UN LATVIEŠI Fēriešiem, gluži kā mums pašiem, ir visas mazo nāciju simpātiskās un kompleksainās puses. Par simpātiskajām runājot – visām mājām durvis, piemēram stāv neaizslēgtas visu diennakti. Pie durvīm neatradīsi zvanu, jo visi tāpat iet viens pie otra ciemos, kad savējās paliek garlaicīgi. Vienkārši, jānāk iekšā un viss. Ja neviena nav, tad jāiet uz virtuvi un jāuzvāra tēja. Pilsētas mērs uz manu jautājumu, kāda te esot kriminalitāte, atbildēja, ka “nu, kādas 3 reizes gadā kāds izsitot gan kādu logu vai sakaujoties”.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais