Gomeras sala (La Gomera) – unikāla Atlantijas okeāna pasaka

Karina Sabirova 21.07.2011 2 min lasīšanai

Šī gada jūnijā Starptautiskais tūroperators TEZ TOUR ielūdza tūrisma ziņu portālu Travelnews.lv doties ceļojumā uz Tenerifes salu, lai pastāstītu portāla lasītājiem par šo galamērķi un tā atpūtas iespējām.

Vienā no ceļojuma dienām mēs ar prāmi devāmies iepazīt blakus esošo Gomeras salu (spāņu val. - La Gomera), kas atrodas Kanāriju arhipelāga rietumu daļā. Salas platība ir 369,76 km2 un tās augstākais punkts ir kalna Garajonay virsotne - 1487 m virs jūras līmeņa. Zinātnieki uzskata, ka salas vecums ir ap 12 miljoni gadu.

Gomeras galvaspilsēta - Sansebastjana (San Sebastian de la Gomer) ir senākā Kanāriju salu galvaspilsēta, šeit ir saglabājušās vissenākās celtnes salu arhipelāgā. Sansebastjanā dzīvo ap 8 tūkstošiem cilvēku, savukārt, visas salas iedzīvotāju skaits ir 20 tūkstoši. Neskatoties uz nelielo iedzīvotāju skaitu, salai ir attīstīta infrastruktūra. Pat kalnos ir labi asfaltēti ceļi ar paplašinājumiem tūristu autobusiem un speciālām pieturvietām pie apskates objektiem un panorāmu skatu laukumiem.

Gomeras salas vizītkarte ir Los Roques klintis, kuras kādreiz ir izveidojis vulkāns. Lielu iespaidu atstāj nacionālā parka Garahonaja (Parque Nacional de Garajonay) apmeklējums, kas tika atvērts 1981. gadā, bet jau 1986. gadā iekļauts UNESCO cilvēces mantojumu sarakstā.

Unikālie lauru koku meži, kuri šeit ir saglabājušies, sensenajā pagātnē (pirms 10 000 gadu) klāja visu Eiropas teritoriju, taču cilvēces darbībasietekmes un klimata maiņas dēļ tie lēnām izzuda. Pateicoties tam, ka vulkāns, kas ir izveidojis Gomeras salu, jau sen ir ''aizmidzis'' un tam, ka kalnos visa gada garumā ir nemainīgs temperatūras un mitruma līmenis, senā flora un fauna ir saglabājušās šeit līdz pat mūsu dienām. Garahonajas parkā var sastapt vītolus, kokveidīgus viršus, lauru kokus, papardes, Kanārijas priedes, milzīgas pienenes cilvēka augumā un citus augus.

Šajos mežos var novērot ļoti interesantu parādību – horizontālo lietu (miglu mitruma kondensāts). Arī Garahonojas parka fauna ir diezgan interesanta. Piemēram, šeit var satikt lauru baložus, kuri mājo tikai Kanārijas salās. Garahonajas parka centrā atrodas Lielā lagūna (Laguna Grande), kur var atpūsties un izbaudīt dabas harmoniju.

Harahonajas parks atgādina kādu pasaku mežu un, pastaigājoties pa tā taciņām, nepamet sajūta, ka jebkurā brīdi aiz koka var parādīties kāds meža gars, rūķītis, ragana vai kāds cits pasaku varonis. Vietējie iedzīvotāji diennakts tumšajā laikā uz šejieni nenāk, jo uzskata, ka vai nu mežā dzīvo gari, vai arī pats mežs ir dzīvs un no šejienes nevar atgriezties.

Pēc nacionālā parka apmeklējuma Tez Tour tūristi devās uz apdzīvoto vietu Lasrosas, kur tika ieturētas pusdienas. Šeit arī notika iepazīšanās ar unikālo svilpošanas valodu El Silbo, kuru sensenos laikos ir izveidojuši pirmie arhipelāga iedzīvotāji – guanču cilts. Šī svilpošanas valoda kādreiz ļāva vietējiem iedzīvotājiem komunicēties lielos attālumos pat starp kalnu gravām un aizām. Šajā valodā vārdi netiek teikti, bet gan svilpoti. Mūsdienās, kad ir parādījušies mobilie telefoni, nepieciešamība pēc El Silbo valodas ir pazudusi, taču tā ir nacionālais kultūras mantojums un to paklausīties brauc liels tūristu skaits, tāpēc El Silbo valoda ir pat obligāta mācība vietējās skolās.

Tālāk tūristu ceļš veda uz Gomeras salas galvaspilsētu – Sansebastjanu. Galvaspilsētas ostā, pēdējo reizi pirms došanās uz Ameriku, pieturēja Kristofora Kolumba ekspedīcija. Pastaigājoties pa šaurajām pilsētas ieliņām, ceļotājiem ir iespēja sekot Jaunās pasaules atklājēja pēdām un izbaudīt senās pilsētas arhitektūru, redzēt cietoksni Conde, apmeklēt muzeju un baznīcu, kura ir īpaša ar to, ka no tās Kolumbs paņēma svēto ūdeni, lai kristītu jauno atrasto kontinentu.

Vairāk ceļojumu stāstu un tūrisma informācijas:

www.travelnews.lv

www.draugiem.lv/travelnews