Ciemos pie dienvidu kaimiņiem, odiem un delfīniem

  • 3 min lasīšanai
  • 11 foto
Patiesību sakot, Nidu var apgūt divās dienās: pirmās dienas vakarā apstaigāt pa promenādi un iegriezties kādā no daudzajiem krodziņiem, bet nākamajā – aplūkot pirms pieciem gadiem uzcelto baznīcu, izstaigāt gājēju ieliņu, kur aplūkojamas patiešām burvīgas mājas, kas raksturīgas tikai Nidai. Savukārt pa ceļam uz prāmi, kas aizvizinās atpakaļ līdz Klaipēdai, iesakām aizbraukt līdz Smiltinei, kur izvietojies Jūras muzejs un delfinārijs. Tur redzamais apmēram 40 minūšu garais delfīnu un jūras lauvu šovs vienaldzīgu neatstāj nevienu! «Biezās» villas celt nedrīkst! Jāteic, ka salīdzinājumā ar mūsu pašu Jūrmalu – arī kūrortpilsētu – Nida atstāj ārkārtīgi patīkamu un sakoptas pilsētas iespaidu. Svaigi krāsotas mājas, kas rotātas ar neparastiem kokgriezumiem, nopļauti mauriņi, daudzviet var iznomāt velosipēdus, toties nemanām nevienu mūsu pašu Jūrmalai tik raksturīgo «biezo» villu vai slēgtu ielu. Raksturojot situāciju, Regīna skaidro, ka pilsētas vadība daudz dara tūrisma attīstībā, lai gan esot arī dažas problēmas: «Ir tā, ka liela daļa māju īpašnieku šeit dzīvo tikai vasarā, turklāt ierodas paši ar savu pārtiku un citām vasarai nepieciešamajām precēm, līdz ar to pilsēta no viņiem peļņu diemžēl negūst. Bet tā jau droši vien ir daudzu mazo kūrortpilsētiņu problēma.» Taču Regīna arī norāda, ka, pateicoties stingrajai pilsētas vadības nostājai, vecajās mājās pat loga rāmi nedrīkst nomainīt bez atļaujas – lai, Dievs pasarg', kādam neienāktu prātā ielikt plastikāta logus. Turklāt, pēc viņas teiktā var spriest, ka arī namsaimnieki paši rūpējas par savu māju un to apkārtnes uzturēšanu kārtībā. «Jūs droši vien redzējāt mūsu parādes pusi, lai gan mums ir arī daži grausti,» Regīna neslēpj, piebilstot, ka tie netiek īpaši afišēti. Kad jautājam, vai te patiešām nav nevienas latviešiem tik raksturīgās villas, viņa atteic, ka nacionālā parka teritorijā tādas celt neviens neļautu. «Vispār reizēm ir tā, ka mūsu pašvaldība karo ar parka vadību, jo dažkārt tie noteikumi tomēr šķiet pārāk stingri un tie nenāk par labu tūrisma attīstībai. Tā nu mēs te karojam.» Gatavi latviešu invāzijai Un vēl tūrisma informācijas centra vadītāja atklāj, ka beidzamajos gados Nidu dikti iemīļojuši latvieši, kas uz šejieni brauc atpūsties un pavadīt nedēļas nogali. «Tas tādēļ, ka, salīdzinājumā ar Latvijas cenām, te viss vai gandrīz viss ir lētāks. Un tie trīssimt kilometri, kas Nidu šķir no Latvijas, jau nav nekāds šķērslis,» viņa ir pārliecināta. (Par latviešu tūristu invāziju pārliecinājāmies arī mēs – atpakaļceļā uz Klaipēdu saskaitījām sešus(!) lielos tūristu autobusus, nemaz nerunājot par mašīnām ar Latvijas numuriem.) Saules pulkstenis un delfīni Vēl var uzbraukt vienā no augstākajām kāpām, kuru rotā iespaidīgs saules pulkstenis un no kuras paveras skaists skats gan uz pilsētiņu, gan blakus esošo milzīgo kāpu, kas atgādina tuksnesi, bet mājupceļā nepažēlot laiku un iegriezties jau iepriekš pieminētajā Smiltinē, kur, ja paveicas, var gan izvizināties zirga pajūgā (2 cilvēkiem tas maksās 40 litus jeb aptuveni Ls 8), gan noskatīties delfīnu šovu (12 liti jeb Ls 2,50) un pēc tam apēst patiešām karstajam laikam tik piederīgo saldējumu par nepilniem trim litiem. Un nobeigumā vēl daži ieteikumi: ja esat iecerējuši pusdienas & vakariņas (diviem cilvēkiem tās izmaksās apmēram Ls 50 – 60) ieturēt kādā no āra krodziņiem, rēķinieties ar diezgan ekstrēmu odu uzbrukumu, tālab nenāks par ļaunu apbruņoties ar kādu pretodu līdzekli. Vēlams sagatavot skaidru naudu, jo dažkārt krodziņos maksājumu kartes nepieņem; pretējā gadījumā var nākties pilsētā meklēt vienu no diviem bankomātiem... Par remontiem un noteikumiem Potenciālajiem tūristiem jāņem vērā, ka Lietuvā notiek vērienīgi ceļu remonti: piemēram, ceļa posmā Kretinga – Plunge – Telši – Šauļi daudzviet asfalta nav vispār, tādēļ jums nāksies pārvietoties ar ātrumu apm. 50 km/h vai meklēt apkārtceļu caur Palangu vai Mažeiķiem. Atcerieties arī, ka Lietuvā ir cieņā ievērot satiksmes noteikumus – atšķirībā no Latvijas, agresīvus braucējus šajās divās dienās te neredzējām vispār. Ja nu vienīgi daži autobraucēji bija aizmirsuši ieslēgt tuvās gaismas, tādējādi neizpildot Eiropas Savienības obligāto prasību. Zinātāji gan teic, ka tā Lietuvā ieviesta tikai pērn, līdz ar to daudzi acīmredzot vēl pie šīs domas nav pieraduši. Un ir vēl viena Lietuvai raksturīga lieta, ko derētu ieviest arī pie mums: lielākajās pilsētās luksoforus rotā norāde ar zaļu bultiņu, kas ļauj labo pagriezienu veikt arī tad, kad deg sarkanais signāls. Tādējādi tiekot mazināti potenciālie sastrēgumi. Esot spriests par šādas kārtības ieviešanu arī Rīgā, taču, cik zināms, tālāk par runām neviens pagaidām nav ticis, lai gan lielākā daļa mūsu autobraucēju šādu jaunieviesumu atbalstītu labprāt.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais