TMB jeb Gājiens apkārt Lielajam Baltajam Kalnam
|
Dina Zobena
|
TMB agrāk bija burtu salikums, kas man neko nenozīmēja. Kopš 2011.gada jūnija... tas man nozīmē daudz ko! Tour de Mont Blanc jeb aptuveni 170km pārgājiens apkārt augstākajam Eiropas kalnam. Iespaidi miljons, plāni Medusmēnesim un Vecumdienām skaidri;)) Jau iesākumā pateicos Ilzei par iniciatīvu, milzīgo plānošanas darbu un 100 dažādajiem sīkumiņiem, kam viņai atlika laika piedomāt pirms dodamies Turp.
16.06.2011 Rīga- Helsinki-Ženēva- Chamonix .
Tāds vieglais fly ceļojums caur Helsinkiem ar Finnair ( jo mūsu AirBaltic ar lidojumu Rīga-Ženēva mūs piekāsa), transfersrezervēts iepriekš www.alpybus.com nelika vilties un jau pievakarē esam norezervētajā viesnīciņā La Vert, Chamonix de Mont Blanc. Esam laimīgas, ka izrāvušās no ikdienas rituma, tomēr mazliet sabijušās no vismaz 15kg, kas jāmēģina ne tikai uzdabūt uz pleciem nākošā rītā, bet arī kopā ar sevi jāuzdabūn pāris augstās pārejās un apkārt Lielajam Skaistajam Baltajam Kalnam jeb Mont Blanc (Montblānam ..sarunvalodā).
17.06.2011 Chamonix- La Flegere (1875m)- Lac Blanc(2352m)-Kempings Les Fresserands (1300m)Varinants caur „Baltajiem ezeriem” un kolosālajām trepēm. Aprx 6h.
Rīts sākas ar nasku izgājienu caur Chamonix, jāiepērk gāzes baloniņš prīmusam, jāiedzer kafija, obligāts ir Gidu mājas apmeklējums, lai nočekotu laika prognozi un pārjautātu vai sniegs uz maršruta ir nokusis .. un traverss uz pacēlāju, kas mūs nogādās uz La Flegere. Sākums „Kāpienam” nav pārāk pa godīgo, bet izplānojot vēlamo iešanas laiku pirmajai dienai un apskatāmos objektus, pārāk daudz variantu nebija. Ap 500m tīrā kāpuma līdz debeszilajiem kalnu ezeriem „Lac Blanc” pagāja vienos priekos par savvaļas rododendru audzēm, par visa MontBlanc masīva iespaidīgo Fototapeti... un prieku, ka esam tikušas ārā no ikdienas stresa, kompjūteriem, sanāksmēm un citiem Latvijas bonusiem. Sākam vingrināties franču valodā, jo nemitīgi ir jāsveicinās. Un tiešām, visi, kas pa TMB soļo – sveicinās, īpaši noslogots paliec, kad satiec staigājošās grupas ;) Bon Jour varētu nosaukt par TMB paroli, Itālijas daļā tā gan mazliet pamainījās uz Buongiorno, bet salīdzinoši īslaicīgi. Alus kalnu mājā vēl pastiprina Nirvānu... tomēr pārāk atslābt nav vēlams, jo jātiek jau no kalna arī lejā..nakšņošanai. Tā kā pelēkie lietus mākoņi tuvojas, izvēlamies īsāko, bet bīstamāko posmu uz ielejas pilsētiņas Argentiere tuvumā esošo kempingu „Les Fresserands”. Lejā kāpšana ir tik pat laikietilpīga kā augšākāpšana, papildus prasot vēl koncentrēšanos uz nesamežģīšanos un neatslābšanu. Izvēlētā maršuta stāvajos posmos taku nomainīja vertrikālas metāliskas trepes. Varbūt mums tas neliktos nekas īpašs ar vieglajām mugurenēm un sausā laikā, bet ar 15kg + lietu +pirmo pārgājiena dienu -nokāpiens pa slapjām pāris stāvu augstuma trepēm prasīja pāris sirmu matu un lielu vēlmi pēc Izdzīvošanas Ruma vakarā.
Sasniedzot kempingu, lietus straumes kļūst jau nepieklājīgi stipras un kempinga saimnieks izrāda frančiem neraksturīgu pretīmnākšanu, atļaujot uzbūvēt telti zem stacionāras nojumes/telts un piedāvājoties aizvizināt mūs līdz tuvākajam veikaliņam (aprx. 2km). No šī piedāvājuma pat mēs nespējam atteikties un iekrītam pirmajos Francijas gastronomiskajos kārdinājumos : pastētē, dārzeņu biezzupā un rumā ;) Laika prognoze nākošajai dienai ir pavisam neapskaužama un jau pieļaujam, ka nāksies šeit aizkavēties.
18.06.2011 Vēlarvien viesmīlīgais kempings, Argentiere, rums, grāmatas un sāpoši muskuļi.
Kā vakar vakarā ielīdām teltī, tā sākās Pasaules plūdi. Šķiet tādu lietus daudzumu un stiprumu neatceros nekad redzējusi. Savā telts mājiņā jutāmies tīri jauki.. izbaudījām neko nedarīšanas priekus: lasījām, muldējām, neizejot no telts uzbrūvējām gan brokastis, gan pusdienas. Vakarpusē lietus pierima un mēs aizstaigājām uz jau vakar apmeklēto ciematiņu, apskatījāmies apkārt, piesēdām kempinga krodziņā , atstiepām zīmēšanas bloku, zīmuļus un krītiņus un mazliet pataisījām mākslu.. jeb mēģinājām uzzīmēt kalnu ainavu. Lai arī forši bija atpūsties pēc pirmās dienas slodzes, tomēr škiet muskuļi īpaši apmierināti nebija un sastrādātās pienskābes nevis izklīdinājās, bet iegulējās. Arī manam diezgan pie fiziskām slodzēm pieradušajam organismam, kāju un muguras muskuļi bija..ti...sāpēja ;)
19.06.2011 Les Fresserands (1300m)- Montroc- Le Tour - Col de Balme (2191m) jeb Raganas māja un Šveices/Francijas robeža- La Peutry (1326m)- Kempings pie la Forclaz (1526m) 1217m 1802m ¯ aprx 6h 14km
No rīta pamostamies un cenšamies novākties, atkal ietilpstot 2x15 kg jeb 2x55litros. Laiks mainīgs, nedaudz vēss un brīžiem smidzina. Izpētam kartes un TMB grāmatiņu, kur ieteikts šodienas plānoto maršutu pa atklātu korīti aizstāt ar ielejas variantu, ja laiks ir mitrs vai iespējamas lietusgāzes un pērkons. Līdz Le Tour soļojam pa ieleju caur mīlīgu mazpilsētvidi. Tad paralēli pacēlājiem cakinām uz augšu. Muskuļi vēl ir jūtami un pārāk viegli nav. Tuvāk pārejai taciņas brīžiem ir mazas upītes, bet negribas pat iedomāties kā šeit izskatījies vakar..doši vien viss pludoja. Pāreja jeb Col de Balme ir vienlaicīgi arī Šveices/Francijas robeža. Nekas gan par to neliecina, vien necils robežakmens ar uzrakstiem no vienas un otras puses. Pārejā kārtīgi pūš vējš, gandrīz gāžot nost no kājām. Pārejas Refugio jeb kalnu māja ir ciet, bet tā, kā pēc nostāstiem, šeit dzīvojot ragana, tad pārāk par nepieturēšanu neskumstam. Es gan pamanos uzbūvēt pirmo mazo sniegavīriņu, jo parādījušies sniega atlieku lauki. Lejā jau ripinās ātrāk un priecīgāk. Satiekamies ar pirmajiem Murkšķiem / Svilpjiem /Alpu nacionālajiem dzīvnieciņiem. No akmeņainiem plašumiem, lēnām iekāpjam atpakaļ rododendru laukos, tad lapegļu audzēs, tad lapkoku mežu serpentīnos un iznākam Šveices Alpu pļavās ar visplašāko ziedu pārpilnību.. nespējam nepavaļāties un neiefočēties puķēs. Ilgi nav jāgaida arī līdz zvanu skaņām un pašām vaininiecēm : Gotiņām – Milkām, kā viņas vienbalsīgi nodēvējam ;) . La Peutry kempingu nobrāķējam, jo vēl pārāk agrs un tas izskatās arī „Pie autobusu pieturas kempings”. Pieņemam lēmumu uzkāpt līdz la Forclaz. 200m tīrā kāpuma vakara noslēgumā un nu jau atnākušajā siltumā..nāk atkal diezgan grūti. Ierodamies la Forclaz , kas izrādās ir zemā, apdzīvotā pāreja no vienas ieleju sistēmas otrā, ar visai apmeklētu krodziņu, viesnīcu un divpakāpju kempingu, pavisam mīlīgu vietējo sieru/piena/vīnu bodīti kopā ar bāriņu.. visur mudž no cilvēkiem. Tik kempings tāds patukšs vēl, bet mums jo omulīgāk. Esam diezgan palikvidējušas līdzi nesamās ēdamās rezerves kā arī jūtamies nopelnījušas kārtīgu ēdienu. Ieklīstam apmeklētajā krodziņā un nākas mazliet skopumu apslāpēt, jo Šveice galīgi nav lētā zeme. Tomēr paņemam Balto alu ar citronu (viesmīlis īpaši ieteica) un vidēji ceptu seiku. Svinam svētdienu. Jau gandrīz naktī spocīga sajūta, jo tuvojas zvanu ganāmpulks... brīžiem spalgi iesaucas gans, izrādās turpat pie jau minētā siera/piena veikaliņa ir arī ferma.. Nospriežam, ka pie mums šitādas vietējās, mīlīgās vietiņas jau sen aizklapētu antisanitāru standartu pēc... Bet šeit .. viss ir welcomēts ;) Zvanu skaņas gan škiet skan ik pa brīdim visu nakti un tomēr traucē miegam mazliet. Tas tā lai nebūtu pārāk saldi viss ;)
20.06.2011 La Forclaz (1526m) – Bovine (1987m)- Champex /Champex Lec (1466m), naktsmājas Jardin Alpin jeb Alpu botāniskajā dārzā 929m 742m ¯ aprx 6h 17km
Lai arī miedziņš pārāk salds neizdevās, no rīta jau spējam iztaisīties stundu agrāk, kas priecē! Šodienas uzkāpiens notiek pa ielejas malu, tjip pa horizontāli, bet tomēr krietni vien uz augšu. Lēnā garā ielejas ciematiņi kļūst sīkāki un tālaki. Ir atkal atgriezies siltums, var izveikt mūsu trekingbikšu maģisko pārvērtību „brjuki prevrašajutsa, prevrašajutsa brjuki...v elegantnie shorti” ;)
Kalnu māja – Bovine, tiekam pie ļoti ļoti garšīgām pusdienām: Dienas zupas no visdažādākajiem dārzeņiem un kārtīga bļoda + alus.. mmm..gardi pēc labi padarīta darbiņa. Nokāpienā mūs izklaidē ziedošās alpu pļavas,upes, kuras jāškērso ik pa brīdim, tomēr akmeņainās gultnes pārsvarā nodrošina iespēju izlēkāt pa akmeņiem. Tuvojoties Champex pilsētiņai, pie dzidri zilā ezera, mazliet vairāk uzticamies kartes maršrutamnevis TMB norādēm, tomēr pārāk tas neattaisnojas. Kā jau orientēšanās speciālistam , mazliet no maršruta ir jānovirzās...- goda lieta! Naktsmājas atrodam Alpu botāniskā dārza viesu mājā, kas pārāk publicētas un rezervējamas caur internetu nav, tik vien kā atsauksmes no dažādiem rakstiem un telefona Nr. mūs noved šajās viesmīlīgajā vietā. Ļoti skaista, koka māja ar 100 dažādiem pārsteidzošiem sīkumiņiem: porcelāna rokturi, apgleznotiem griestiem, evakuācijas izeju caur mūsu istabiņu, bibliotēku ar dabas grāmatām, koka baraviku uz plaukta utml. Pa naktsmāju cenu tiekam arī apskatīt ekspozīciju un par vakara epopeju kļūst „Atrodi Ēdelveisu” pasākums. Atrodam..sākumā gan pārdošanai paredzētajos podiņos, bet beigās arī pašā dārzā. Dabā gan tas ziedot sākot no jūlija.. Šajā pilsētiņā mazliet uzraujamies ar veikala darba laiku, kas ir jau aizklapēts. Toties Latvijas Diennaktnieku/benzīntanku funkciju šiet cenšas izpildīt Bulangeria, kur ne tikai cep svaigu maizi bet šo to pa mazliet dārgāku cenu arī citu pārdod. Naktsmāju virtuvītē mazliet uzplosamies ar ceptām olām, sataupīto kartupeļu biezeni unvietējo vīnu. Un ar labpatiku dodamies baudīt gultiņas!
21.06.2011 Champex (1466m)-Les Aradres (1117m)- Praz de Fort (1151m) -la Fouly (1610m) 420m 650m ¯ aprx 5h 15km, tad laika prognoze, neņemam Ferret un braucam caur Orsieres un Aostu uz Courmayer Itālijā. No maršruta tiek izlaisti 29km 11h 1260m 825m ¯ 120m 860m ¯
Šis skaitās viens no līdzenākajiem un vieglākajiem TMB posmiem. Tā kā tieši Champex bieži tiek minēts kā tūres sākumpunkts (lai gan sākt var no jebkuras vietas, kā jau aplim), šeit dienas sākumpusē sastopam daudz tautas... vismaz 4 grupas apdzenam, jo tās vēl ilgāk fotogrāfējas, vēl ilgāk atspirdzinās un vēl lēnāk iet ;) TMB sākums sakrīt arī ar Šampinjonu/Baraviku taku.. jeb precīzāk sakot, taka ik pa laikam ir uzlabota ar no koka izgrebtām smieklīgām instalācijām...sēnītēm šādām, sēnītēm šitādām, mežacūciņām, kaziņām uc. objektiem. Pa vidam gadās arī klintīs, alās izvietoti partizānu bunkuri, kurus gan jau minēto „masu” un arī somu dēļ pārāk neizložņājam un neizpētam. Tad divi mazi, kolorīti ciemi ar Brīvdabas muzeja cienīgām mājām. Tomēr tālākais vieglais izgājiens gar upi.. izvēršas diezan ilgs un garlaicīgs, nekādi nevaram sagaidīt beigas. Sasniedzot la Fouly alus ir vienkārši nepieciešams. Sākumā paņemam Info centru, jo pēc sākotnējām prognozēm šonakt un turpmākajās dienās atkal tiek solīti negaisi. Tādi vēl joprojām tiek solīti. Vietējās infomeitenes domīgi nogroza galvas par plānu negaisā nošturmēt pāreju uz Itāliju un silti iesaka nogaidīt vai doties prom ar sabiedrisko transportu. Lai arī lēmums izlaist kādu no TMB posmiem nenāk viegli, tomēr izvēlamies pavirzīties uz priekšu, nākošo-lietaino dienu pavadot lielākā pilsētiņā- Courmayerā, jau Itālijā. Info centra piedāvājumiem tomēr ieteicams pasekot līdzi ar galvu, jo viņu sabtrans plānojumā tika iekļauta Itālija, bet nebūt ne mūsu vēlamā galapietura. Tomēr viss atrisinās un ceļojumam ar vietējajiem autobusiem plāns ir skaidrs. Un piebilde: Šveices Sabiedriskais transports...ir dārgs!!! Tik dārgs, ka Itālijā pērkot biļetes uz stundu braucienu pa 3,20EUR mūs gandrīz ķēra šoks par 10kārtīgu cenu starpību.. Toties pavizinājāmies caur tuneļiem. Courmayerā iebraucam jau vēlu un izmantojam sagatavi par naktsmājām Pension Venezia 50EUR divvietīgais nummurs par nakti. Viesnīcas bufetē paņemam vīnu, ieklausamies jau dārdošajospērkonos un pa gultiņām.
22.06.2011 Tusējam pa Courmayer.
Lai arī plāns tieši Jāņos šeit ieēst picu nerealizēsies. Courmayera ir jauka. Vecpilsēta, vīns, tapas(uzkodas), kartiņu nosūtīšana, mēģinājums aizkātot un uzbraukt līdz ledājiem ar pacēlāju izgāžas jau pusceļā , jo mākoņi ir biezi un slapji. Vakara krogs ar zemajiem griestiem un mežonīgi lielām picām un porcijām. Gatavojamies nākošajām pārgājienu dienām, guļam gultiņās un lasam grāmatas ;)
23.06.2011 Courmayer (1226m) – Mont Favre Spur (2430m)– Rifugio Elisabetta (2195m) 1560m 460m ¯ aprx 7h 18km
Lai arī esam nogaidījušas lietaino dienu, tomēr šodien nākas samierināties ar mitrumu un ne pārāk siltu un vējainu laiku. Uzkāpiens sākumā stāvs, beidzoties pacēlāju zonai jau tāds mainīgāks . Gājiens augšdaļā ir pa atklātām vietām, acis priecē un aizlej (ja tā var izteikties) izkusušā ledāja gultne otrpus masīvam,gribas pietuvoties un saprast vai ledus, tur aiz pagrieziena būs vai nebūs. Tāda ļoti Pasaulīga sajūta pārņem domājot par to, kas šeit bijis pirms desmitiem un simtiem gadu... Palūkojoties uz priekšu redzi cilvēciņus un nojaut, ka Tava Taka ved turp- nogāzes stāvumā, bet tomēr tik neticami tas škiet. Vējš zēģelē pa ieleju uz nebēdu. Nokāpjam lejā un līdz naktsmājām Refugio(kalnu māja) Elisabetta škiet nav tālu.. tomēr attālumi kalnos ir diezgan mānīgi. Ieleja šeit interesanta.. pie sevis nodēvēju to par 1000 upju ieleju, jomazs ūdeskritums, tērce ir ik pa mazam brīsniņam, ielejai pa vidu ir tāds kā purvelis, kuru caurvago desmitiem upīšu..Kalnu māja nāk tieši laikā, jo lielo vēju papildina vēl arī lietus un krusa. Celt telti šajā vietā (lai arī tas ir atļauts un par velti) pilnīgi nav iekāriena, un savu Līgo vakaru jāpavada šajā Komūnā. Ja laicīgi attopas piezvanīt un rezervēt...iespējams dabūt kādu 4-6 vietīgu istabiņu, bet ierodoties tāpat..labi ja ir vieta t.s. Dormā jeb kopmītnē, kas izpaužas ar vienu lielu matraču klājumu, kur viens otram blakus saguļas bēdu jeb ceļotājbrāļi;)Siltais ūdens dušās ir par žetoniem, vakariņas un brokastis ir jāpasūta. Kopā par nakti + vakariņām (no zupas, otrā un augļa) + alus 0,5+ alus 0,3+ „Petit”brokastīm samaksājām ap 100EUR uz divām.Jāņi gan vairāk izpaudās ar bezgalīgo, skaisto veģetācijas klāstu visapkārt dienas garumā.. kā ar tusiņu un dziesmām. Tusiņu taupam Tusiņam.
24.06.2011 Rifugio Elisabetta (2195m)-Col de la Seigne (2516m) –Les Chapieux (1554m) 321m 1004m ¯ aprx 5,25h 13km Free campings ;))
Nakts izdodas ļoti slikti gulēta, jo diezgan maz gaisapieejams + blakus no rīta rosās stenētāji... tā arī netikām skaidrībā vai tas bija sex vai sirsnīga matracīša/guļammaisa locīšana. Kalnu māja gan izrādās interesanta ar to, ka šeit satiec mini grupiņas, kas var škērsot jūsu ceļu arī nākošajās ceļojuma dienās, pie nosacījuma , ja ceļojat vienā virzienā apkārt kalnam. Austrāliešu ceļotājitika sveicināti arī pēc pāris dienām un padzīvojušais Kanādiešu pāris arī apjautājās vai nenosalām pēc kādām 36h ;) .Rifugio Elisabetta neskatoties uz tādu kā kalnu skarbumu un zināmu „kolhoza” sajūtu , tomēr sajūsmināja ar ģimenisko saimnieciskumu.. jo mamma sēdēja tronī, iekasēja naudiņu, pārraudzīja procesu; puikas bija oficianti..visi tādi atsaucīgi un neatkārtojami. Tomēr telefona zona šeit izbeidzās uz kādam 2 diennaktīm.
Dienas sākums kā parasti – pret kalnu. Col de la Seigne pāreja , kas vienlaicīgi ir arī Itālijas/Francijas robeža, sagaida mūs ar akmeņu krāvumiem un mazliet pasaules malas sajūtu. Baltais kalns... labi redzams no otras puses ;)) Nolaižoties kārtējā ielajā piestājam mīlīgā viesu mājā/krodziņā Les Mottets, kurā ieturamies ar siltu šokolādes dzērienu, baudam senatnes elpu aksesuāros. Viesmīlīga vieta, kur palikt, ja vairāk spēka un lielāks ātrums izejot no Courmayeras. Tālāk tik viegli ripinam uz leju pa vidam ievērtējot klinšu kāpšanas sektorus unkara pieminekļus, jo tieši pa šo pāreju fašistiski noskaņotais Itālijas karaspēks mēģinājis ielauzties Francijā 2.pasaules kara laikā. Les Chapieux mūs sagaida īpaši viesmīlīgi, jo pēc pēdējo dienu finansiālajām izvirtībām Camping for free ir īsti vietā. Tomēr vietējo ekonomiku uzturam ar pāris pudeļu brīnišķiga Savojas baltvīna iegādi. Tā kā nav pārāk vēls, izpildam plānu ar mandalu zīmēšanu un mazliet arī pastaigājamies pa apkārtni.Nakts... nežēlīgi auksta..ap 0grādiem. Mans ekipējums šādampavērsienam nebija gatavs. Pirmo reizi mūžā bija tāda sajūta ka guļammaiss te ir /te nav... sajust siltumu nav iespējams. Laikam izvēle ekipējuma līdzņemšani jāverš ne tikai uz svaru, bet arī uz siltuma robežām.
25.06.2011 Les Chapieux (1554m) – Refugio du Bonhomme (2443m)- Les Contamines Montjoie (kempings le Pontet) (1167m) 866m 1316m ¯ aprx 8h 15km +4km un 1h uz veikalu
Pamostamies agri, jo aukstums... pārāk atslābt neļauj un kopā ar sauli jau ceļam savu ceļu pret kalnu. Iesoļojot saulītē arī pamazām atsilstam un izmetamies. Kāpiens ir diezgan garš un grūts, pa atklātām vietām. Karstums dara savu un jācīnās ir kārtīgi. Klasiskajā aprakstā Refugio du Bonhomme ir iepriekšējās dienas beigu punkts, bet mums šķiet tas pievilcīgs arī pusdienā, malkojot karsto šokolādi un likvidējot jau iepirktos vietējā siera un tomātu krājumus. Šeit esot vieta, kur visilgāk saglabājoties sniegs uz visa TMB maršruta.Dažas „slēpojošas” bildes tiešām top, bet iešanai sniegs netraucē. Seko diegan ilgs, salīdzinoši līdzens,bet akmeņaini klinšains posms. Reizēm visa TMB maršruta garumā ir sastopami velosipēdisti... un gribas domāt, ka viņiem ir citas kartes ar vairāk vai mazāk piemērotiem maršrutiem TMB veikšanai, jo tieši šī nogāze bija diezgan neveicama/nesama. Jāpiebilst, ka novērtējot sastaptos ceļotājus... tieši velosipēdisti bija vairāk 25-30-40gadnieki, kā arī tīrie sportisti, kas atsevišķus posmus pieveica vairākkārt un skrienot, laikam jau gatavojoties ikgadējajam Ultramaratonam apkārt MB. Lielais vairums apkārtgājēju bija lielāka gadagājuma kā mums, lai gan pārāk izprotami: kāpēc tā,tas tomēr nebija... Slodze pamatīga. Pēc klinšainā posma līdz kārtējai zemajai pārejai, seko nogājiens pa ieleju.. tā skaisti. Ļaužu kļūst arvien vairāk, kopā ar visiem ieklīstam arī Baznīciņā Notre Dame de la Gorge. Cilvēki šeit spieto, īsti gan nesaprotam kāpēc,bet.. ir skaisti gan. Vispār diezgan gara diena. Tomēr uzceļoties ļoti civilizētā kempingā (http://www.campinglepontet.fr), nomazgājoties... vēlēšanās tikt pie provianta papildinājuma škiet lielāka kā nogurums un dodamies uz Contamines Montjoie pilsētiņu: nieka 2km vienā virzienā bez somām;)))Prieks, ka vakarpusē viss ir vaļā, nolemjam kroga crepes aizstāt ar savu brūvējumu un prīmusa. Viss garšo tik labi,un kempings tiešām mīlīgs. Vērojam vietējos un ceļotājus.
26.06.2011 Les Contamines (1167m)-Bionnassay (1314m)-Col de Voza (1653m)-Les Houches (1007m) + (la Gruvaz de la George jeb neplānotā aiza) 633m 646m ¯ aprx 8h 16km
Miedziņš, lai ari teltī – ir salds, jo nav vairs tik auksts. Izrosamies un sekojot norādēm, pārāk nesteidzoties, kātojam uz priekšu. Tomēr iepriekšējo dienu kāpumi dara savu unpārāk viegli uzkāpieni neiet. Paldies Dievam, ka maršruts iet pārsvarā pa ēnu...jo šodien ir nežēlīgi karsts. Pa vidam izpildos ar „uzkāpjam kalnā„ sindromu , jo kartē iezīmēto zvaigznīti ( lai arī tā ir ārpus TMB) gribas apskatīt. Nedrīkst vairs ticēt savai kartes un horizontālu izpratnei, jo ...tepat un pāris horizontāles, izrādās ir labs gabaliņš pret kalnu! Tomēr daži smuki skati ar strauju kalnu upi, tiltņiem,aizu unledāju, no kura tas viss nāk, bija. Bionnassay... uzpildamies ar Coca Colu, pavīd pat priekšlikums tālāk nedoties, tomēr...ir vēl agrs...un kāpjam. Kāpiens uz Col de Voza ...ir diezgan nejauks. Jo nepārtraukti augšup lejup pa granteni kursē auto, ar kuriem pārvadā tūristus. Labi vēl, ka skati uz Mont Blanc mazliet izklaidē.Augšā.... krogs ar alu dzerošiem pensionāriem (pēc Tāāāaaada kāpiena) diezgan sašauj,tomēr paņemot vietējo Sidru 0,75l/2... atslābums atnāk. Izrādās šeit ir arī Kalnu tramvaja pietura un lielais vairums krogotāju gaida vilcieniņu/tramvaju.Sastopam savus Austrāliešus, pamājam un dodamies lejup uz Les Houches.. uz ieleju, kurai cauri braucām jau ierodoties. Kempings , vidēji komfortabls. Vakariņas nolemjam atzīmēt krogā, nevis uz prīmusa. Īpaši liela izvēle nav un paņemam steiku.... tikai pēc tam attopoties, ka ir svētdiena!!!! Tieši nedēļa pēc mūsu iepriekšējā steika Šveices la Forclaz.Laiks ir nenovērtējams un nesaprotams.
27.06.2011 Les Houches (1007m)-Le Christ Roi (1196m)- Parc Merlet (1563m)- Chamonix ... Kafija pie La Vertjeb pilsētas klintīm, kempings
Les Houches pārņem jau sajūta, ka aplis ir veikts. Tāpēc daļa no klasiskā maršruta augšup kalnā virs Chamonix ielejas.. emocionāli škiet bezjēdzīga. Tomēr vietējo „Brīvības statuju” jeb le Christ Roi, kas slejas 17m austumā , un kuru jau 1930. gadā uzcēla...tjip Mieram,apmeklējam. Iespējams, ka tumsā un apgaismota tā ir vēl košāka, bet pamatā pārņem sajūta, ka uz klinšu un kalnu fona to var pat nepamanīt. Nākošais mērķis – kafija Parc Merlet... jeb tādā kā Alpu zoodārzā, mazliet izgāžas..jo papildus karstumam, šeit mudž no vietējajām bērnu ekskursijām un lai tiktu līdz kafijai ir jāpērk ieiejas biļete parkā. Ieēdam maizītes un dodamies pa Petit Balcone jeb mazo balkonu uz Chamonix pusi. Pēc agrāk..Ilzes ietajiem maršrutiem,Grande Balcone taka, kas aizvijas līdz par pirmās dienas pacēlājam , pārsimt metrus augstāk ir varen smuka...tomēr atrast motivāciju pēdējā dienā vēl pakāpties... bija pārāk grūti. Toties apli noslēdzām ar kafiju pie Chamonix pilsētas klintīm, kas atrodas rokas stiepiena attālumā no mūsu pirmajām naktsmājām. Sasniegt noskatīto kempingu nu ir tīrais nieks.Uzbūvējamies, izbaudam civilizētas dušas un mazliet pavandamies pa pilsētu. Sapērkamies karaliskajām vakariņām, atrodam angļu krogu ar laimīgo stundu... un vakars atnāk ;))Kempings, lai arī pilns ar ceļotājiem, tomēr jaunas iepazīšanās nenes...ķīnieši, dāņi, beļģi, latvieši...katrs ir mazliet pats par sevi...
28.06.2011 Aiguille Du Midi(3842m) ar pacēlāju + viesnīca+ shopings+ alus
Rīts sākas kā allaž ar novākšanos, jo no kempinga jāizčekojas 12tos. Tomēr sarunājam, ka atstājam somas Recepcijā līdz atgriežamies. Kalns jeb pacēlājs uz Aiguille Du Midi, gaida gribētājus jau noagra rīta. Pēc nelielas pastāvēšanas rindā un 42,50EURnomaksas, tiekamvagoniņā uz „gandrīz” virsotni. Pēc veselu 11dienu iešanas apkārt, beidzot pietuvojamies Lielajam Baltajam Kalnam, cik vien tuvu„tūristu” ekipējumā var. 3842m vjl. Esam pietiekoši adaptējušās, lai skābekļa trūkumu neizjustu akūti.. toties skati visapkārt uz ledāju, uz Mont Blanc,alpīnistiem, elpai liek aizrauties. Kļūst žēl, ka Kristapa LiepiņaKalnu grupas ietvaros, neizpildījos pa baltajiem, augstajiem, vilinošajiem plašumiem. Toties iesēju cerību sēklu, ka tas vēl...kādreiz...ir iespējams!
Pārējais ir tikai atvadas..... 10tiem sporta veikali ar Brandiem, vēlme pēc kautkā sievišķīga, Gurmānsīkumiņi draugiemun īpaši pārsteigumi sīkajiem.McDonalds vakara noslēgumā jau bija kā glābējs un atgriešanās ierastajā. Pēdējās nakts viesnīca..pat šika ;) Tomēr lēnām pšrslēdzamies jau uz mājām, Rīgu, Latviju.
29.06.2011 Chamonix- Ženēva- Helsinki-Rīga
Dažas bildes:
Izmantotie materiāli:
Grāmata:
Kev Reynolds „ Tour Du MontBanc”
Kartes:
„ Chamonix and Massif du Mont Blanc”
„ St-Gervais-les-Bains and Mont du Mont Blanc”
Izdevniecība: Institut Geographique National (IGN), mērogs 1:25 000
www
http://www.leshouches.com/en/the_classical-7-en-290.aspx - te meklējamas TMB naktsmītņu adreses un cenas
un kaudze ar citiem resursiem, kur vien kas minēts par Tour Du MontBlanc un naktsmājām uz trases.
Kopējās izmaksas :
Ap 600EUR no sejas/2 nedēļas, neskaitot aviobiļetes.. un varbūt vēl kādu suvenīrsīkumiņu.