Apceļo seno Atzeles novadu!

  • 1 min lasīšanai
Vakar sagatavojām groziņu ar siermaizītēm,āboliem,gardajiem auzu pārslu cepumiem,ko paši mēdzam cept,un palielu ūdens pudeli.Metāmies apceļot seno Atzeles novadu,kas šogad svin 900 gadu.Pa Beļavas-Zeltiņu grants ceļu līču loču augšup lejup laidāmies senajā Atzelē iekšā.Pašreiz ir kuplo liepu laiks, pat mazliet žēl,ka sēžam auto,liepziedu aromāts ir līdzīgs vaniļai:tas patīk visiem.Ja ceļotu kājām vai ar velosipēdu,varētu skaitīt medus kilometrus. Šī akcija,ko uzsauc Apes novads,ir lieliska ar to,ka visur jūtamies gaidīti kā tuvi draugi,kam par godu senās ēkas guvušas jaunu seju,puķu dobes uzziedējušas,zālīte uz takām nopļauta un kafija tiek vārīta pēc mūsu zvana. Vispirms pārsteidz Zeltiņi.Zinu,ka skola tika likvidēta,bet nezinu,ka tagad tur muzejs ar savdabīgu materiālu krājumu,ka vadītāja ir lieliska gide Zeltiņu mežos kādreiz nepieejamajai PSRS raķešu bāzei;nezinu,kā kūst liepas saulē vecās skolas pagalmā.Nolaužu zaru,tas tvan visu mūsu ceļojuma laiku mašīnas salonā. Trapene pārsteidz kā Brīvdabas muzejs dziļos laukos.Barona Vulfa lepnā parka malā kādreiz audzēti fazāni,tagad mājas ar tādu nosaukumu,kuru saimnieks Zigurds Safranovičs savācis 40 000 visdažādāko eksponātu.Latvijas laika pļaujmašīnas tur stāv kā parādē.Iekštelpās ēveļu paradīze.Tikpat labi var teikt- latviešu koka darbarīku paradīze,kas kuram tuvāks,mani vakar tieši ēveles uzrunāja.Es nevaru te visu uzskaitīt un nosaukt-gludekļi,piena mašīnas,arkli...Pats vērtīgākais tomēr Ziga kungs,kas ar pirmo brīdi mūs iesaista Latvijas problēmu kontekstā-kā pārdod vai nepārdod dāņiem zemi. Diena izlaiž matus,kā mūsdienu dzejnieks A. Vigulis teiktu,-tas nozīmē-līst lietus.Peldam pa Vidzemes šoseju uz Api.Mums kārojas avota ūdens.Kamēr Zīļu svētavotā pasmeļam kādu lāsi,mūsu mazā poga avotam nodzied vainaga dziesmu. Lielisks ir Apes informācijas centrs-kā ar izziņas materiālu,tā ar erudītām darbiniecēm.Nogriežamies aiz skolas mototrases virzienā,tad pa taku uz Dzenīšu mājām,lai uz stundiņu ļautos Eiropā dižākā vītola enerģētikai.Apkārtmērs 8.67 metri,tas atgādina krūmu-gigantu,uz visām pusēm plešas daudzstarains.Vītols ar gaiši pelēkām sidrabotām lapiņām.Visa piekalne tur klāta sīkiem pelašķu ziediņiem.Jā,mēs arī rakstījām savu novēlējumu dižkoka dienasgrāmatā. Un vakarā es jutos tā,it kā man būtu pasniegta ziedoša Latvijas liepa(ja vien spētu to saturēt). Un šodien es jūtos tā,ka man par Vaidavas dižo vītolu jādomā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais