Itālija. Neapole. Pompeji.

07.07.2011
5 min lasīšanai
14 foto

Tātad nākamā sērija. 21.jūnijā Signe tiek iesēdināta lidmašīnā uz Rīgu. Pats atgriežos Romā. Iegādājos lētāko iespējamo biļeti uz Neapoli (10.45€). Vilciens uz perona jau stāv, kaut attiešana tikai pēc 40 minūtēm. Un jau diezgan pilns. Braucu aptuveni 3 stundas. Kondicionieris nav, visi logi vaļā, līdz ar to karstumu jūt tikai pieturās, kad vilciens stāv. Saņemu vēsti no Signes māsas drauga, ka mana noskatītā viesnīca pa 35€ dienā ir rezervēta. Viesnīca no stacijas nav tālu. Ejot viesnīcas virzienā sāku mulst - visapkārt visu iespējamo rasu pārstāvji uz ielas un trotuāra tirgo visas iespējamās lietas. Visapkārt atkritumi, atkritumi, atkritumi. Prātā iešaujas doma, ka mitināšos Neapoles "maskačkas" briesmīgākajā daļā. Bet mierinu sevi ar domu, ka viesnīcu ("Casanova" :):):) ) izvēlējos pēc cenas, nevis atrašanās vietas, un arī priecē, ka tas tomēr ir centrā. Viesnīcā mani sagaida angliski nerunājošs onkulis, kurš nekādi nevar saprast, kas es esmu. Parādu pasē savu vārdu. Viņa sejā atplaukst smaids un man tiek parādīts rezervācijas atteikums. Kamēr es sāku domāt - ko nu? Man tiek pagrūsts telefons, kurā angliski kāds kungs saka, ka viņiem netālu pieder vēl viena viesnīca, kurā ir brīvas vietas par 30€. Onkulis izvada mani pa durvīm un itāliski stāsta, kur atrodas hotelis "Zara". Man rokā iegulst mazkarte, kurā tas ir attēlots. Pēc pāris minūtēm esmu jau viesnīcā. Istabiņa ir ļoti miniatūra, bet ir viss man nepieciešamais - gulta un kondicionieris. Duša un tualete ir kopējā. Kad elpa ir atvilkta - nolemju apskatīt Neapoli vakara noskaņās. Dodos uz staciju, kur ir arī metro līnija. Tabbachi nopērku metro tiketus (eiro vai eiro 20 neatceros) un Neapoles karti. Sekojot norādēm nonāku metro, bet no kura perona uz kurieni kas iet, tā arī netieku gudrs. Mulstu arī no tā, ka pie perona tieku tā arī neveicis tik ierastās darbības ar biļeti. Pienāk kāds transporta līdzeklis, bet joprojām neesmu drošs par veiksmīgu iznākumu. Tāpēc ķeru pie rokas kādu itāļu puisi un prasu vai šis ir metro un kur lai kompostrēju savu biļeti. Viņš sola man parādīt, kur tas darāms. Kad viņš vaicā, kur es vēlos doties, kartē aptuveni iebakstu vietā, kur atzīmēts visvairāk apskates objekti. Tas viņu sasmīdina. Beidzot tieku pievests pie dzeltenā (vai sarkanā...) biļešu kompostrējamā, kas atrodas gandrīz pie ieejas metro. Man arī tiek norādīts pavisam cits perons, nekā es biju iedomājies. Gaidot transportu, pētu karti un nolemju tomēr doties vienu pieturu tālāk, jo arī tur atrodas pēc skata interesantas ēkas. Neapoles metro brauc visdažādākā paskata ierīces, sajūta, ka tie ir visi Romas norakstītie vilcieni :) Kad pienāk mana pietura, izejot no stacijas, konstatēju, ka esmu nonācis mazā, necilā iekšpagalmā, no kura pusi aizņem atkritumu kalni. Pa šauru ieliņu pārējie pasažieri dodas tālāk, viņiem arī sekoju, lai nonāktu jau krietni plašākā laukumā, kurā valda neaprakstāms haoss - atkritumi, cilvēki, mopēdi, mašīnas - katrs dzīvo savu dzīvi. Kultūršoka pārņemts, dodos izvēlētajā virzienā, kas tomēr izrādās pretēji iecerētajam. Bet joprojām esot šokā, nolemju kursu nemainīt, jo tā ejot tikšu "vecpilsētā" un tai cauri - viesnīcā. Vecpilsētā tā arī neatradu nevienu vietu, pie kuras tā ļoti gribētos pakavēties... joprojām visur atkritumi un suņu kakas. Nonākot viesnīcā saprotu, ka es nedzīvoju nekādā rajonā a la "maskačka" - Neapole ir "Maskačka". Atkritumi, nesaprotma satiksmes (ne)organizācija, visādu priekšmetu tirgotāji, dažādās valodās bļaujoši cilvēki ir visur. Es saprotu, ka attiecīgā noskaņojumā, ja no tā visa ļoti distancējas - vērojot no malas, tajā visā haosā var arī noķert kaifu. 22.06. Iepriekš viesnīcā ar interneta starpniecību noskaidrojis visu informāciju, dodos uz staciju, kur bez metro mājo arī reģionālā dzelzsceļa kompānija Circumvesuviana. Par 2.80€ nokļūstu stacijā Pompei Scavi. Pretī stacijai atrodas ieeja šajā Vezuva apraktajā pilsētā. Biļetes cena 11€, bet par 20€ var tikt pie kompleksās biļetes, ar kuru vari apskatīt vēl 4 objektus. Izvēlos otro variantu. Par Pompejiem man bija priekšstats, ka tie būs līdzīgi kā Grieķijā - drupas, drupas, kāda puslīdz saglabājusies ēka un atkal drupas. Nē... šeit ir viss ielu tīkls, absolūtam vairumam ēku ir arī sienas, dažām pat jumts. Klīdu pa šo ieliņu labirintiem un mēģināju iztēloties kā šeit ir bijis agrāk - kā pa šīm ielām gājuši cilvēki, ko darījuši un kas galu galā notika tajā dienā, kad šī pilsēta pazuda zem vulkāniskajiem pelniem. Gribējās jau arī kādu bildi ar sevi šajā pilsētā. Signei biju teicis, ka viņas lielfotoaparātu no rokām izlaidīšu, ja redžešu kādu vecu, resnu, vienkājainu nēģerieti (respektīvi, kaut ko tādu, kas no manis neaizbēgs :) ) Tādu te nebija, toties pāris krievu ģimenes ar omēm un mazbērniem gan atradu. Kādas divas stundas saulē darīja savu un nolēmu doties uz izeju. Jāsaka, ka Pompeji pārsteidza arī ar saviem izmēriem. Tās tiešām nebija pāris ielas un divas drupas. Sekojot norādēm, nonācu pie izejas, kas izrādījās cita, nevis pa kuru ienācu. Bet nolēmis, ka ejot gar perimetru, atradīšu arī īsto, devos prom. Ak, vai! Drīz jau šķērsoju dzelzsceļu, autostrādes un ierados jau Pompeju pilsētā. Mierināju sevi ar domu, ka arī šeit ir stacija, eju vien tālāk. Bet drīz pamanu arī norādi uz Scavi. Esmu nonācis pie vēl vienas ieejas :) Laikam jau galvenās, jo šeit ir tūristu un suvenīrotavu bari. Bet par laimi, pēc 10 minūšu klīšanas mulsumā, atrodu karti, kurā kāda firma reklamē savu Vezuva tūri. Pie manis piesteidzas sieviete, kas manī saskata klientu. Bet es tikai lūdzu pēc stacijas. Izrādās, ka tā tepat vien pa celiņu uz augšu ir. Laimīgs nopērku biļeti atpakaļ, bet tikai līdz Ercoliano (1.50€), kur arī atrodas viens Vezuva upuris. Šeit biju pārsteigts, ka informāciju stacijas skaļrunī sēdētāja par gaidāmo vilcienu pasniedz gan itāliski, gan angliski, gan franciski, gan spāniski... Drīz jau klāt arī vilciens. Ercoliano stacijā milzīgs plakāts aicina tūristus mesties uz autobusu, kurš pa 3€ aizvizinās līdz senvietai. Eju kājām - ceļš kādas 7 minūtes pa taisno uz leju. Šī senpilsētiņa ir mazāka, toties labāk saglabājusies, gan grīdas mozaīkas, gan sienu gleznojumi, gan dažas pārogļojušās koka detaļas. Arī cilvēki ir nedaudz mazāk. Man šķiet, ka, ja apmeklējat Pompejus ir vērts aizbraukt arī uz Ercolian. Un ja laiks un nauda atļauj, pa ceļam no/uz staciju ir arī virtuālais muzejs, kurš sola parādīt kā tas viss ir bijis. Ieteikums muzeja apmeklētājiem - paņemiet audiogidu, ar to tiešām ir labāk, jo vietām tev ir jāveic dažādas interaktīvas manipulācijas, par kuru esamību tāpat vien nenojautīsi. Man sekoja kāds vācu pāris un nemitīgi vēroja, ko es daru, lai to atkārtotu paši. Te tiešām ir gan vizuāli gan audio varintā gūstams priekšstats par dzīvi 2000 gadus atpakaļ. Man visvairāk patika viena telpa, kurā stāvēja antīks galds, pa kuru skrēja dažādi uzraksti, ja pa šiem uzrakstiem pabakstīji ar pirkstu, atvērās apraksts (žēl gan ka tikai itāliski) mode, politika utt... Kad sajūsmā par šo tehnoloģiju gribējās padalīties ar cilvēkiem, kurus ar acu kaktiņu biju pamanījis pārvietojamies pa telpu, konstatēju, ka šie cilvēki ir projekcijas - gar melnajām sienām ik pa brīdim paslīdēja romiešu karavīri, sieviete ar krūku, ratu stūmējs utt. Šeit prieku varēja gūt cilvēki, kurus vēsture neinteresē toties sajūsmina tehnoloģijas....Dažādu iespaidu pārbagāts pa 2,10€ atgiežos Neapolē. Nolemju vakarā dot Neapolei vēl vienu iespēju - ja nu esmu gājis ne pa tām ielām.... Kartē noskatu vienu cietoksni jūras krastā, kuru apskatīt. Izpētu arī taisnāko ceļu, kas pēc paskata ir Brīvības, Valdemāra ielu ekvivalents. Joprojām šoks. Luksofori ir uz krustojumiem, kur satiekas vairāk kā divas ielas, pie nosacījuma, ka divas no tām ir lielas. Citos gadījumos vienkārši gājēju pāreja. Arī šī iela bija atkritumu pilna - un ar to ir jāsaprot visa ielas mala ir ar atkritumu maisu čupām nokrauta. Arī uz paaugstinājumiem, kas atdalīja vidējās joslas no tām, no kurām veicami pagriezieni - respektīvi ielas vidū - arī bija mēslu kaudzes. Kādā vietā bija apgāzts konteineris un visa tā pūstošā smirdīgā masa bija šķērsām pāri ietvei. Kāds par laimi bija izracis mazu taciņu, pa kuru pārvietoties cilvēkiem.... Nonākot līdz cietoksnim, izrādās, ka šeit tiek būvēta jauna metro līnija, tāpēc visapkārt ir ierakumi, nožogojumi utt... Līdz ar to no apskates nekā, tik vien, cik pa gabalu. Nācās vien pagriezties un doties atpakaļ, jo arī cerētā tikšana līdz jūrai izpalika - riktīgs ostas rajons... Mājās devos pa citu ceļu, bet ainava jau no tā nemainījās....

Itālija. Neapole. Pompeji.

Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem