Auto Stopēšana un Delfīni iekš Malēzija.

  • 2 min lasīšanai
  • 3 foto
Divas nedēļas ir pagājušas kopš es esmu ieradies Malēzijā. Šķērsojot robežu pirmo reizi, man nācās nodot savus pirkstu nospiedumus... cik man zināms Latvijai nav manējie. Tad nu vismaz Malēzijai ir :D Tiesa gan tikai rādītāj pirkstus šamie noskanēja. Diez tas kaut kādā veidā atspoguļojas uz pārējiem pirkstiem ar?Līdz robežai aizdevoas ar autobusu, kurš nepacietīgi gaidīja cilvēkus kuriem jāiet cauri robežkontrolei. Tad nu man veiksmīgi sanāca nokavētu savu autobusu. Iekāpu citā un sarunāju, ka mani aizvedīs līdz tuvējai pilsētai, no kuras es biju ieplānojus iemēģināt autostopus iekš Āzijas. Pilsētā nokļuvu bez aizķeršanās, atradu nākamo autobusu kurš devās manis izvēlātā lielceļa virzienā. Tiklīdz apsēdos šamais sāka savu kustību. Pēc minūtēm 25 biju uz ceļa ar zīmi Kuala Lumpur. Ilgi man nenācās gaidīt līdz dabūju braucamo, kas gan mani nogādāja līdz nākamajai pilsētelei, tad nācās 1h pastaigāteis pa pilsētu, kamēr atradu piemērotu vietu stopēšanai. Tur 5 minūtes un Indiešu pāris apstājās. Cik ironiski, es tikko aizlaidies prom no Indijas un satieku indiešus atkal. Neko, nosmejos pie sevis un saldi ieslīgstu miegā. Pēc pāris stundām pamostoties saprotu, ka esam krietnu vien gabalu nobraukuši. Tad nu 15 minūtes klusuma un ārā no autiņa nākamajā atpūtes vietā gaidot nākamo auto. Šoreiz bija interesantāks onka. Valdības ierēdinis, kurš braukā no sapulcēm uz sapulcēm ar ļoti mazu, mazu mašīnīti nepārsniedzot 90km stundā. Viņiem lielceļi ļoti pat labā stāvoklī vidēji autiņi lidinās ap 130-150km/h kaut atļautais ir 110km/h. To gan neviens īsti neivēro, interesanti ka viņiem nav starpības ja tu brauc ar 130 vai 230 naudas sods ir tāds pats un viņiem punktu sistēmas nav. Tad nu tiem kuriem maks atļauj ir krietni vienalga vai būs apturēti vai nē. Pēc vairāku stundu garas sarunas par situāciju Malēzijā un dzīvi kā tādu nonācu nākamājā atpūtas vietā, kur dabūju braucamu līdz savam galamērķim - Penang. Pati Penang ir sala, bet mani izlaida pie prāmja, kurš ved pasažierus pāri.700km vienas dienas laikā, lēnā garā bez steigas, tika pieveikti un tā a p pusnakti ierados pie sava drauga - Michel.Nebiju saticis Michel'u kādu pusotru gadu. Prieks bij' liels atkal satikties ar šo patiesi dzīvi baudošo, trakās dvēseles īpašnieku un pasaules klaidoni. Spilgts piemērs par to, ka gadiem nav nekādas nozīmes, ja vien jūties jauns - esi jauns. Tad nu kopumā es varu apgalvot droši, ka Malēzija ir lieliska vieta autostopiem. Penang, ir pārbāsta ar tūristiem, lielākoties no Austrālijas un Arābu valstīm. Var manīt ļoti daudz sievietes iekš melnajiem ietērpiem, kur tikai acis redzamas. Kaut kā nemanāmi piezogas riebums, pret vīriešiem, kuri ierobežo sievietes tik ļoti. Kaut apzinos, ka tas viss ir releģiski... tas gan manu riebumu nemazina..Lai vai kā arī nebūtu, man žēl to sieviešu kurām 35-40 grādu tempratūrā ir jābūt pilnībā paslēptām zem melna apģērba... cik drausmonīgi karsti, gan varētu būt zem tāda ietērpa?! Citādi sala lieliska, ar skaistām pludmalēm kur delfīni brīvā dabā peldās šķietami netālu no Tevis. Es centos aizpeldēt līdz viņiem, bet šķiet manas peldētāja spējas nav tik labas. Un kad pa prātu maldās domas par medūzām kuras esot pa pilnot šai reģionā(es manīju tikai beigtas, krastā). Tā doma par neaprakstāmo pieredzi - peldēties kopā ar delfīniem, vairs nešķiet vilinoša. Jo pamani, ka delfīni attālinās no Tevis un tā doma par medūzām neliek mieru. :D Un tad vēl ik pa laikam jādomā par krastā atstāto somu, kur mērkaķēni labrāt to savāktu, cerībā atrast kādu ēdiena pārpalikumu. Jā mērkaķi... Un tad jūti, ka spēki sāk izsīkt un tie delfīni nemaz i nedomā atgriesties... laiks doties atpakaļ uz krastu.Ceru, ka kādu dienu šamie būs tuvāk krastam vai arī es būšu tuvāk viņiem iekš jūras ar laivu.. tad noteikti lekšu ūdenī un peldēšos ar viņiem.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais