Itālija. Roma. Pludmale - Lido di Ostia
|
Jānis Gonza
|
20. jūnijā mums radās vēlme doties uz pludmali. Tā kā Roma nav pilsēta pie jūras, lūkojāmies kartē. Kā drošākā iespēja tikt pie jūras tika atzīta Fiumicino, kur ir arī Leonard oda Vinči lidosta, no kuras Signei nākamajā dienā jādodas uz dzimteni. Stacijas biļešu automāts piedāvāja tikai galamērķi – lidosta ar cenu 14€. Tas mums likās par daudz, tāpēc iestājos rindā uz biļešu kasēm. Pēc aptuveni stundas (!!!) tiku līdz pārdevējam, kuram teicu, ka vajag uz Fiumicino, bet uz city nevis airport. Si, si un dabūjām biļetes uz lidostu par jau minēto summu. Sapratām, ka savādāk laikam nevar. Pēc 30 minūšu ceļa bijām lidostā. Tad nu pie viena nopētījām, ko un kur Signei darīt. Informācijas dienestā pavaicājām kā lai nokļūst uz bīču. Mums tika ieteikts doties stāvu zemāk un tad pa labi, kur būs daudz autobusi un mums jāmeklē tas, kas dosies uz Lido di Ostia. Pēc 5 minūšu gājiena atradām arī autobusus. Bija lielisks plāns, kurā varēja izpētīt visu aptuveni 30 platformu izvietojumu, bet, no kuras uz kurieni un cikos kas iet, informācijas nav. Ieejam iekšā lidostā cerībā, ka tur kaut kas ir – nekā. Nostaigājam vēl pa tuvējo apkārtni kādas citas pieturas meklējumos nekā... Atgriežamies pie daudzajiem autobusiem, kur kāds iekšārāvējs prasa, vai mēs uz Romu. Sakam, ka nē, bet uz bīču gribam. Ooooo... mēs esam nepareizajā vietā. Jāiet uz terminālu1, kur zilas krāsas Cotral firmas autobusi jāmeklē. Sacīts – darīts un pēc 5 minūtēm esam atraduši vajadzīgo. Autobusa šoferis apstiprina, ka autobuss iet uz Lido di Ostia, bet biļetes ir lidostā. Metamies lidostā, kur redzam tikai check-in un vienu ēstuvi. Ēstuvē ir rinda, bet es pamanu kādu darbinieci maliņā gatavojam kafiju. Prasu, vai bus tiketus te var dabūt. Viņa pamāj ar roku virzienā uz rindu. Sapratu – muļķa ārzemniek, stāvi rindā. Izstāvu rindu un atkal taujāju pēc tiketiem, uz ko saņemu, ka tie ir blakus zālē. Kur arī atrodam tabbachi ar visām biļetēm (1€ ar dažiem centiem, šķiet). Atgriežamies pieturā, kur, protams, vairs nav neviena autobusa. Nākamais pēc stundas. Protams, ka gaidām. Pēc kādas pusstundas autobusā kādas šķērsielas galā pamanām Tirēnu jūru. Kāpjam ārā kā reizi pie vilciena stacijas Lido di Ostia centro. Turpat ir arī veikals, kurā iegādājamies proviantu. Nonākuši pie pludmales, redzam, ka tā ir maksas, un, cik acis vien rāda, brīvas pieejas nekur nav. Tāpēc ejam vien iekšā. Parasta cena ir 4€, bet ja gribat ekstras (zvilnis, saulessargs, privātā kabīne, glābējs utt) maksā vairāk. Kādu laiciņu pavadām pludmalē un, kad esam papeldējuši, atpūtušies utt., dodamies atpakaļ. Vilciena stacijā izpētām satiksmes plānu, un uzzinām, ka dzelzceļa līnija dodas līdz Romai, kur tā krustojas ar metro. Nopērkam biļeti (1€ vai 1€ ar centiem neatceros) un pēc pusstundas esam Romā, kur pārkāpjam uz metro (tādas stacijas bija vairākas, no kurām divām bija sakars ar Sv.Pāvilu), tad uz otru un pa minēto cenu esam viesnīcā. Tātad – turpceļš (metro+vilciens+autobuss) 17€, atpakaļ 1€ J Toties esam uzzinājuši, ka uz lidostu vai no lidostas var nokļūt arī savādāk, ja vien ir laiks ...
Šajā dienā bija vēl kas interesants. Kamēr es biju pārtikas medībās, Signe bija nolēmusi nofotografēt pa viesnīcas logu kā parkojas itāļi. Kāda mašīna bija iespiesta starp citām divām, no kurām viena jau bija nedaudz mazkrustojumā nolikta. Pa to laiku uzradās iespiestās automašīnas īpašnieks, kurš rokas pavicinājis, izsauca policiju. Uz šo satksmes noteikumu pārkāpumu ieradās 6 policisti, kuri ilgi pētīja situāciju, apspriedās un izsauca mašīnu aizvedēju. Un tad nu pie reizes apskatīja visas pārējās mašīnas, kuras arī bija daļēji noparkotas mazkrustojumā.