Pirms ķeros klāt visam aprakstam, jāsaka, ka sākotnējais maršruts bija plānots savādāks, bet dzīve ieviesa korekcijas, līdz ar to daudz nācās improvizet, un dažām lietām nebijām gatavi. Tā kā ceļojums bija pa vairākām Itālijas pilsētām, katram posmam tapis cits apraksts. Bildes ceru šīs nedēļas laikā ielikt.Un tā....Ceļojumā pa Itāliju dodamies divatā. Savlaicīgi jau Ryanair tika pasūtinātas biļetes un savākta neliela starta informācija par ceļojuma maršrutu. 15.jūnijā startējām no Rīgas lidostas un pēc pāris stundām lidmašinā piezemējāmies Bergamo lidostā. Pie lidostas stāveja autobusi, kas bija gatavi vest uz tuvākām un tālākām pilsētām, bet tā kā mūsu ceļojums bija plānots mazbudžeta, meklējām lētakos variantus. Turpat stāvēja arī kāds satiksmes autobusa paskata braucamrīks. Pieturā bija arī biļešu automāts, kurā par 2 eiro iegādājāmies biļetes uz Bergamo. Autobuss aizvizināja mūs līdz Bergamo dzelzsceļa stacijai. Visās stacijās ir arī biļešu automāti. Ar diviem piegājieniem apguvām automāta darbības pamatprincipus un par 4.05 iegādājāmies biļetes līdz Brescia. Iepriekš, plānojot braucienu, noderīga bija www.trenitalia.com lapa. kur varēja izpētit vilcienu grafikus un arī cenas. Ja ari Jūs to grasāties darīt, iesaku skatīties nevis uzreiz Bergamo - Venice, bet Bergamo - Brescia, Brescia - Venice, jo tad parādās vairāk iespēju. Vēl kas jāsaka, ka, braucot ar vilcieniem, iesaku skatīties vietējās nozīmes vilcienus un otro klasi. Pirmkārt - lētāk (pat krietni), otrkārt, pirmā un otrā klase īpaši neatšķiras. Tiesa šie vilcieni brauc ilgāk, bet ja laiks Jums nav šķērslis, kāpēc nē...Tātad, ierodamies Brescia, no kuras jau p€c pusstundas iet vilciens uz Venēciju. Biļetes cena vienai personai 10.45, iegādāta automātā. (Lai gan pie automātiem arī ir rindas, tās tomēr ir īsākas nekā kasē) Automātos var izņemt arī iepriekš rezervētās biļetes (opcija "collect", ja pērkat, tad.. neatminu, bet lodziņa kreisajā pusē augšējā opcija :) ). Venēcijā izkāpjam stacijā Mestre un dodamies viesnīcu medībās, jo tās šeit ir lētākas. Vairākas bija aizņemtas, līdz atradām vienu par pietiekami sakarīgu cenu. Meklējot viesnīcu, pamanīju kādu kebabu ēstuvi, kur arī alus pārdevās. Pirmais alus Itālijā man bija Moretti (alus tilpums 0.66) - gana gards, kurš pēc garšas atgādināja sen Latvijā ražotu alu, bet ko - neatminu. Kebabotava bija ķīniešu. Kad iekārtojāmies viesnīcā, kā vīrietim pienākās, devos pārtikas medījumos. Medījums bija zināms - kebabs un alus. Atgriezos jau pieminētajā vietā. Ķīniešu meitenes, kā jau tas ir domāts, ir laipnas, smaidīgas un izpalīdzīgas. Kad pasūtinu kāroto, sākas mana saruna ar personālu - pie manis vēršas ar itāļu-angļu-ķīniešu mistrojumu, no kura es saprotu tikai angļu daļu. Tiek noskaidrots, ka es "travel", apstiprinu, ka šodien tiešām ir "hot". Vēlāk gan noskaidrojās, ka "hot" tika attiecināts uz hotdogu, un tas nebija small talk par laika apstākļiem. Pat mana kompanjone pasaules slavenā ugunsrijēja Signe (kuras ēdienkarte ir pipari ar dažādu produktu piedevām) atzina, ka ir "hot". Pieņēmu to kā dzīves nepieciešamību un tiku galā. Tā kā ierada'mies jau vakarā, nekas cits netika ieplānots. Vien atradām citu viesnīcu, uz kuru pārvākties :) . Nākamjā dienā ar to arī sākām. Jaunā viesnīca bija "Air motel". Ja plānojat braucienu uz Venēciju, varu šo vietu rekomendēt. Vizuāli varbūt nav visskaistākā vieta un itkā tālu no Venēcijas salām,bet: 1) ārkārtīgi laipns un izpalīdzīgs, angliski runājošs personāls, 2)saņemsiet Venēcijas karti, skaidrojumus, kā no viesnīcas nokļūt Venēcijā un atpakaļ, un arī uz citām vietām (informācija ir rakstiska, tā kā neaizmirsīsiet) 3) var iegādāties autobusu un vaparetto biļetes 4)autobusa pietura nav tālu, pie tās arī lielveikals. Ja nolemjat tur palikt, varat iepriekš sazināties un noskaidrot kā tur labāk nokļūt.Un tad beidzot... dodamies uz Venēciju. Iesākumā autobuss ved cauri Mestres centra daļai, un pēkšņi iebraucam kaut kādā rūpnieciskā rajonā. Kad necilais skats pa logu jau sāk apnikt - pēkšņi parādās jūra un tālumā redzamas Venēcijas aprises. Tiklīdz izkāpjam no autobusa, drīz jau parādās Lielais kanāls un vairāki mazi citi. Jau uzkāpjot uz pirmā tilta, pārņem dīvaina sajūta - esi nonācis neparastā pilsētā, kuras ikdiena noris savādāk nekā visu citu pilsētu ikdiena. Pilsēta, pa kuras ielām nepārvietojas autotransports, kur ielu līkločos ik pa laikam tevi sagaida kāds tiltiņš pār kādu kanālu, pa kuru aizpeld kāda laiva. Visa dzīve uz ūdens - transports, kafejnīcu un veikaliņu piegādātāji, remontstrādnieki, karabinieri, ambulance, DHL - viss uz ūdens... Piepildījās arī tas, kas minēts visos tūristu ceļvežos - pat ja Tev ir Venēcijas karte - noteikti apmaldīsies. Sākotnējais plāns paredzēja pastaigu gar Lielo kanālu līdz Marka laukumam. Bet tā kā gar kanālu ne vienmēr ir ejams ceļš, nākas nogriezties pa sānu ceļiem. Pēc kāda laika tiekam atkal uz kāda tilta pār kanālu. Signe jau aizrāda, ka tāds maziņš izskatās. Bet es apbruņojies ar pārliecību, ka vaparetto (sabiedriskais transports) pārvietojas tikai pa lielo kanālu, un kā šī vienkārši ir kāda šaurāka tā vieta, dodos tik tālāk. Ak, vai - nonācām gandrīz tur, kur bijām sākuši. Meklējot ceļu uz lielo kanālu, kārtīgi palīkumojām pa Venēcijas ieliņām, lai tūristu gūzmā kaut mazliet gūtu priekšstatu par venēcieša ikdienu. Ar prieku uzskrējām arī kādam lielveikalam. Ja visur mazā ūdespudelīte tirgojas kā minimums pa 1 eiro, tad šeit identisku varēja dabūt arī pa 0.16. Tā kā, ja arī Jūsu ceļā ir kāda pārtikas bode, iesaku garām nelaist. Tikuši līdz Lielajam kanālam, dodamies uz vaparetto pieturu. Biļets, ja neesat nopirkuš jau iepriekš viesnīcā, jāpērk tabakotavās (Tabbachi). Viena brauciena cena 6.50. Tāpēc iesaku padomāt par vienas dienas biļeti pa 16 eiro, kas der arī autobusiem. Pats brauciens - kaifs. Pats fakts jau, ka tu pārvietojies ar kuģīti pa Brīvības ielas Venēcijas ekvivalentu, kur vairāku šķērsielu vietā ir kanāliņi, mājas pie ūdens, kur parādes durvis atveras uz kanālu, skaista arhitektūra, saule, vējš, ūdens... Man bija pārsteigums, ka ūdens šeit tomēr bija tīrs. Kā jau tūrisma centram biju gaidījis, ka visur peldēs pudeles, papīri utt., bet tā nebija. Saules un burzmas nedaudz nogurdināti nonācām Marka laukumā. Vai pie vainas bija tūristu bari, biju iedomājies viņu nedaudz savādāku, plašāku. Ja neņem vērā pie laukuma esošos arhitektūras pērles, par galveno atrakcija kļuva tūristu un baložu savstarpējo attiecību vērošana. Tiešām viņi laižas uz cilvēku izstieptajām rokām. Tīri brīnums, jo, ņemot vērā baložu un tūristu skaitlisko attiecību dienas garumā, pret vakaru baložiem jau vajadzēja kaut kur pārēstiem vēderiem gulēt :) Venēcijā nobaudījām arī izslavēto itāļu saldējumu... mmmm... arī picu..... :) Venēcija man šķiet, ka ir pilsēta, kur tomēr jābrauc ar pabiezu maku, jo tad, iespējams, kaifu var noķert vēl lielāku. Iedomājies, ja vari noīrēt taksi vai gondolu uz visu dienu, izbraukāt ne tikai lielo kanālu, bet palīkumot arī kaut kur pa mazkanāliem. Izkāpt krastā pie kāda forša restorāniņa, nesteidzīgi izbaudīt itāļu virtuvi, apskatīt apkārtējās saliņas.. palikt viesnīcā ar skaistu skatu uz lielo kanālu....Bet arī plānāka maciņa turētājiem Venēcija piedāvā gana daudz emocijas :):):) Vakarpusē jau dodamies uz viesnīcu. Nākamajā rītā iegriežamies vēl Venēcijā, lai no turienes jau dotos tālāk uz Florenci (Firenze). Stacijā konstatējām, ka uz mūsu noskatīto lētvilcienu biļetes ir izpirktas. Tā kā lētvilcieni ir reti, nākas skatīt nākamo lētāko opciju. Nebijām rēķinājušies, ka biļetes nebūs, bet laikam jau to var saprast - Venēcija tomēr ir tūrisma citadele, un kāds gan brīnums, ka tūristu pūļi vēlas doties arī uz relatīvi netālo Florenci. Tāpēc šīs biļetes vajadzētu nopirkt savlaicīgi (arī ja dodaties jebkurā citā virzienā). Lētvilcienu vēl viens pluss ir tas, ka šīm biļetēm netiek uzdrukāts konkrēts laiks, tās ir derīgas apmēram mēnesi. To darbība sākas tajā brīdī, kad Jūs tās autorizējat (kompostrējat) stacijā (mazas dzeltenas kastītes, pārsvarā atrodamas pie peroniem). Tas ir jādara obligāti, jo pretējā gadījumā varat iekulties nepatikšanās :) Ja Jūs esat savlaicīgi iegādājušies kaut kādu ūberbiļeti, kas Jums ļauj jebkurā laikā braukāt pa visu Itāliju apkārt, pārliecinieties, kuriem vilcienu tipiem tā ir piemērota, jo nācās redzēt pāris tādus, kuriem kontrole ļoti ilgi kaut ko skaidroja. Vilcienu satiksme Itālijā ir ērta, bet tomēr visi tās noteikumi ir jāapgūst, lai nav pārpratumi :) Tā kā līdz vilcienam mums vēl bija vairākas stundas - uzmeklējām pastu, lai nosūtītu pastkartītes mīļajiem, pasēdējām kanāla malā, ļaujot garāmbraucošo laivu saceltajiem viļņiem apšļakstīt mūsu kājas.... līdz uznāca lietus... Tā mēs stāvējām zem vīģeskoka ūdens ieskauti - ūdens zem kājām, ūdens virs galvas.... :):) :) Mūsu smalkvilciens uz Florenci mums izmaksāja 43 eiro katram. 2.klases vagonā varēji gan krēslu pieregulēt saviem izmēriem, pār plecu tev uzglūnēja gaismeklis, lai pēc vajadzības varētu apgaismot tavu lasāmvielu, ekrāns vēstīja par gaidājamām pieturām, pienākšanas laiku, gaisa temperatūru iekšā un ārā... Smalki :) Piedodiet, ja tā saraustīti sanāca - faktu un emociju juceklis :) Kaut ko jau noteikti arī piemirsu :):) :) Un kaut kad galerijā būs arī bildes. Un nākamajā brīdī taps arī Florence, Roma, Neapole + Pompeji, Herkuliāna, Sorento, Kapri.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais