Pašu plānots ceļojums pa Norvēģiju
|
Einārs Rotbergs
|
Gatavojoties braucienam palasīju arī citu ceļotāju aprakstus un atradu šo to noderīgu, tāpēc nolēmu dot arī savu ieguldījumu – varbūt kaut kas noderēs citiem. Brauciens tika realizēts 2009. g. augustā, drīz pēc tam arī veikti īsi pieraksti par to, bet pilnu aprakstu uzrakstīt kaut kā vienmēr pietrūka laika. Nu tad beidzot! Tā kā ar sacerējumu rakstīšanu man jau vidusskolā diez ko nevedās, tad jau iepriekš brīdinu, ka tas būs vairāk informatīvs, nevis izklaidējošs un tēlainiem epitetiem bagāts. :)
1.diena. Beidzot dodamies ceļā!
Brauciens uz Tallinu, prāmis Tallina – Stokholma. Braucam no Tallinas jo no Rīgas auto biļetes bija jau izpirktas. Prāmja atiešanas un pienākšanas laiki apmēram tādi paši, biļetes cena arī, prāmis lielāks un labāks.
2.diena – Stokholma - Lillehammere
Apmeklējām vienīgo LPG staciju Stokholmā, Q8 benzīntankā. Kopā Zviedrijā ir mazāk kā 10 gāzes uzpildes stacijas, viena no tām mums bija pa ceļam – Karlstadā (redzama no autobāņa E18, bet jānogriežas apmēram 500m iepriekš), netālu vairāki veikali. No Karlstadas pa 61. ceļu nogriezāmies uz Lillehammeri.Lillehammerē iebraucām pa 213. ceļu, kurš ir līkumotāks un lēnāks, bet paveras skaisti skati. Apmetāmies vienā no Lillehammeres kempingiem pie ezera, tikai tur nebija virtuves. Piebraukšana pie kempinga no lielākā tilta gar ezeru.
3.diena – olimpiskā Lillehammere
Apmeklējām tūrisma informācijas centru dzelzceļa st./autoostā. Lillehammeres un apkārtnes shēma – bezmaksas, topogrāfiskās kartes populārākajām Norvēģijas apskates vietām apmēram 10 lati, dators ar interneta pieslēgumu – bez maksas (laika ierobežojums – 5 min). Šeit arī internetā nopērkam prāmja biļetes atpakaļceļam. Lillehameres olimpiskie objektilikās interesanti, patika arī stimulators, kurā var virtuāli izbaudīt nobraucienu pa slēpošanas un bobsleja trasēm, taču iespējams, ka tiem varējām veltīt nedaudz mazāk laika, jo tālāk bija vēl interesantāk.
No Lillehammeresbraucām uz Z uz Hafjel,tad pāri Losnasupei uz labo krastu gar Hunderfossen atrakciju parku, kuru šoreiz neapmeklējām, jo laika apstākļi nebija piemēroti brīvdabas ūdens atrakcijām.Aizrautīgi safotografējām ūdenskritumu, kas veidojas uz Losnasupes aiz tuvumā esošās elektrostacijas, jo pagaidām lielākus vēl šajā braucienā nebijām redzējuši. Tālāk devāmies uz ZR Ottas virzienā, bet E6 maģistrālā ceļa vietā izvēlējāmies 256., pa upes labo krastu. Izvēle attaisnojās, jo ceļš veda nedaudz augstāk, un piedāvāja tiešām lielisku panorāmu. Vēlāk izbraucām uz E6 un piestājām pie Ringebū stāvbaznīcas, kurā tajā brīdī notika garīgās mūzikas koncerts. Ieeja par maksu.
Nedaudz tālāk pa E6 uz ZR apmetāmies vienā no diviem blakus esošiem kempingiem.
4.diena – dzirnakmeņu ražotne, gleznainā upīte
Dodoties tālāk pa E6, apskatījām interesantu baznīciņu, laikam pie Vinstras, iegriezāmies Sjoas raftinga centrā, mazpilsētiņā Ottā tūrisma informācijas centrā (dzelzceļa stacijā), uzzinājām laika prognozi un savācām šādus tādus bukletus, „RIMI” iepirkām šo to no pārtikas un vienā no sporta veikaliem tanī pašā ēkā beidzot atradām ilgi meklētos „ Camping gas” baloniņus. Vēl arī mūsu ceļā gadījās neplānots un diezgan neparasts objekts. Sekojot norādei ceļa malā (diemžēl neatceros tieši kur),kas apzīmē apskates objektu, nonācām pie meža takas, kas ieveda mūs bijušajā dzirnakmeņu ražotnē, kur dzirnakmeņi ražoti daudzus gadsimtus un pārdoti visā Norvēģijā kā arī ārzemēs.
No Ottas braucām pa 15. ceļu līdz Lalm, tad pa zemes ceļu uz Bjolstad un Heidal, kur atkal bija interesanta baznīciņa, tālāk pa 257. izbraucām uz 51., pa kuru braucot uz D skati kļūst aizvien labāki. Piestājām superīgā vietā, kur ceļš šķērso upīti ar ūdenskritumiem. Apmēram 300 m uz augšu gar upīti ugunskura vieta ar nojumi, sagatavotu malku un pat šķiltavām un degmaisījumu. Tālāk pa 51. ceļu paveras ziemeļnieciskas, purvainas Norvēģijas līdzenumu ainavas. Braucām līdz Maurvangen, kur apmetāmies palielā kempingā. Pie virtuves ir arī ēdamzālīte, atsevišķi arī kafejnīca, veikaliņš ar pārtikas produktiem, suvenīriem, kā arī gāzes baloniņiem u. c. noderīgām lietām. Pieejama arī sauna (4Ls).
5.diena.Bessegen – Norvēģijas pārgājienu maršruts N1.
Devāmies uz Gjendesbū, atstājām mašīnu maksas stāvvietā pie pašas kuģīša piestātnes. Bezmaksas stāvvieta ir apmēram 2 km pirms kuģīša piestātnes.
Ar prāmi braucām pa Gjendes ezeru uz Memurubū (100NOK). Sākām populārāko Norvēģijas kalnu maršrutu pāri Bessegena kalnu grēdai. Dzeramais ūdens ir pieejams līdz pēdējam 3. (lielajam) ezeram. Interesantākais maršrutā ir vieta, kur divus ezerus ar ūdens līmeņu augstuma starpību apmēram 400 m atdala samērā šaura klinšu kore. Arī tālāk maršruts ved pa kori, kas no attāluma nepieredzējušiem kāpējiem varētu likties biedējoša, jo abās pusēs ir iespaidīgas stāvas sienas, bet nekā grūta tomēr nebija, kores platums nekur nav mazāks par 10 m.
Ejot maršrutu pretējā virzienā skati varbūt labāki, bet var nokavēt kuģīti.
Braucām atpakaļ pa 51. ceļu. Apstājāmies pie ezera, nakšņojām pāri ceļam pretī ezeram nelielā lauku saimniecībā, pie kuras ir arī kempings. Kempinga īpašnieki ir ļoti atsaucīgi, pretimnākoši. Ļoti lēts kempings.
6.diena. Rondanes parks.
Izbraucām uz 15. Ceļa un pa to atkal nonācām Ottā. Pēc tam uz Mysusaeten un tālāk uz Rondanes nacionālo parku. Iebraukšana pa maksu, lai atvērtos barjera jāiemet kaut kāda metāla naudiņa. Aizbraucām līdz vēl vienai barjerai, aiz kuras tālāk auto nelaiž. Tur ir maksas autostāvvieta un velosipēdu noma (8LVL/d.), no turienes var aizbraukt ar vello vai aiziet līdz Rondvasbu ezera kalnu apmetnei, apmēram 7-8 km. Horizontāls gājiens. No apmetnes sākas takas uz augšu uz kalnu virsotnēm.
Skati ļoti savdabīgi. Koku nav, bet ainavā dominē zaļā krāsa neskaitāmos toņos.
Pārgājienu beidzām pēc plkst. 22:00, bet joprojām bija gaišs.
Braucām atpakaļ uz E6 ceļu. Pa ceļam paveras labs skats no augšas uz mazpilsētiņu Ottu.
Pabraucot pa E6 ZR virzienā ir vairāki kempingi. Vienā no tiem palikām pa nakti. Lai gan ieradāmies pēc pusnakts, sastapām dežurantu, kurš laipni ierādīja vietu.
7.diena. Rommes ieleja.
Turpinājām braukt pa E6 ZR virzienā, piestājām Dombas. Neliels miestiņš, tūristu info centrs ar interesantu eksozīciju, daudz suvenīru veikaliņu.
Tālāk braucām pa E136 caur Rommes ieleju (Romsdal). Skati kļūst aizvien iespaidīgāki - stāvas klintis, ūdenskritumi. Pie Stugufotten ieraudzījām norādi uz interesantu objektu un nolēmām iegriezties paskatīties. Rezultātā tur pavadījām pusi dienas. Celiņš aizveda pie skaistas kalnu upes ardaudziem ūdenskritumiem, kuri viens par otru ir skaistāki. Kad beidzot atgriezāmies uz E136 nekur tālu netikām ,jo kreisajā pusē ir Stettafos ar nemazāk aizraujošiem skatiem. Turpinot braukt pa Rommes ieleju (E136) uz ZR, krāšņi skaisti skati paveras viens pēc otra. Varētu te uzkavēties vairākas dienas.
Tā kā bijām noskaņojušies uz Troļļu sienu, tomēr devāmies tālāk.
Vakarā sasniedzām pilsētiņu Andelsnes un pirmo reizi ceļojuma laikā nonācām pie fjorda. Bija jau vēls un viss bija jau slēgts, tomēr tūristu informācijas birojā, kaut arī personāla nebija, viena telpa bija atvērta un varēja paņemt šādas tādas brošūras. Devāmies meklēt kempingu. Pabraucām pa E136 mazliet atpakaļ. Kartē atzīmētais kempings Trollstiegen vietā, kur atzarojas 63. ceļš liekas nav labākais variants. Nedaudz tālāk pa E136 ceļu uz D atradām lētāku un labāku kempingu. Apmeklētājus pie ieejas kempingā izklaidē pīles un divas simpātiskas kaziņas. Tā kā ieradāmies vēlu, personālu nesastapām. Respektējām rakstisko lūgumu netraucēt naktsmieru un cēlām teltis pļaviņā ārpus kempinga, izmantojām kempinga dušas un virtuvi.
8.diena. Troļlu ceļš.
Nākošajā rītā , kad norēķinājāmies mums teica, ka varējām jau arī apmesties iekšpusē, ja to darītu klusi. No kempinga pavērās tādi pasakaini skati, ka atkal uzausa domas vai vispār vajag braukt tālāk, varbūt pāris dienas padzīvot tur pat.
Tomēr bijām ieintriģēti ar Troļļu ceļu un vēlme to redzēt virzīja mūs atkal doties ceļā. Nogriezāmies uz 63. ceļa. Drīz vien pavērās vairāki ūdenskritumi. No ceļa redzamas marķētas pārgājienu takas. Arī šeit būtu ko redzēt, bet laika apstākļi mūs nelutināja, līņāja lietus, tāpēc braucām tālāk līdz tālumā jau kļuva redzams stāvaisTroļļu ceļa serpantīns. Migla un mākoņi nedaudz traucēja redzēt šo tūristu iecienīto objektu visā pilnībā. Patiesībā nekas īpašs, normāls kalnu serpentīns, ir redzēti arī iespaidīgāki. Arī vertikālas sienas nebija ieraugāmas. Kā noskaidroju vēlāk izslavētā alpīnistu iecienītā Eiropā it kā augstākā vertikālā siena - Troļļu siena atrodas tālāk un no ceļa nav redzama. Augšā suvenīru kioskiņi, tiltiņš virs ūdenskrituma un vēl kaut kas tika būvēts. Pa labi aiziet panorāmas taka. Ņemot vērā, ka lietus un migla neatkāpās devāmies tālāk pa 63. ceļu. Atkal mūs sveicināja ūdenskritums, pie kura ir izbūvēts celiņš, lai piebrauktu ar invalīdu ratiņiem. Tuvējā mežiņā pamatīgi pieēdāmies mellenes.
Nobraucām lejā Sylte pie Norddalsfjorda . Šeit no kuģīša piestātnes tiek piedāvāta ekskursija pa 3 fjordiem: Norddalsfjorden, Sunnylvsfjorden un Geirangerfjorden. Mēs tomēr izvēlējāmies braukt tālāk gar Norddals fjordu līdz Lyabigdai, no kurienes pārcēlāmies uz Strandu).
Apmetāmies kempingā ar skatu uz fjordu. Mums tika piedāvāta izdevīga cena (8LVL no cilvēka) par nakšņošanu namiņā, duša bez maksas. Tā kā laiks bija apmācies, drēbes nedaudz mitras un iespējams atkal lietus, vienīgo reizi brauciena laikā izvēlējāmies šādu opciju.
Vakarā apskatījām balto baznīcu, pastaigājāmies gar fjordu un nogājām gar jau aizvērtajiem pārtikas veikaliem, kurus apmeklējām nākošajā rītā.
9.diena. Geirangerfjords.
Devāmies pa 60. ceļu uz D. Izbraucot cauri tunelim, paveras brīnišķīgs skats uz Sunnylvsfjordu un Geirangerfjordu, kurš iekļauts UNESCO dabas mantojumu sarakstā. Stāvlaukums ir tūlīt kā izbrauc cauri tunelim. Mēs pabraucām garām un, tā kā uz šaurā ceļa apgriezties ir sarežģīti, atpakaļ panācām kājām. Auto atstājām nelielā kabatā pie aitu kūts ceļa malā. Interesanti, ka aitām zem ceļa izbūvēts tunelis, lai tās no kūts varētu nokļūt ganīties stāvajās fjorda nogāzēs.
Papriecājāmies par dabas skaistumu un devāmies tālāk uz Hellesylt , no kurienes sākās brauciens ar prāmi pa Geirangerfjordu .Pie interesantākajām vietām prāmis piebremzē, var klausīties informāciju norvēģu, angļu un vācu valodās.
Apskatījām fjorda saulainajā nogāzē izvietoto, nu jau neapsaimniekoto saimniecību, kurā kādreiz audzētas aprikozes. Skati ir vieni no krāšņākajiem.
Pēc nonākšanas galapunktā Geiranger uzbraucām augšā pa Ērgļu ceļa serpentīnu Z virzienā , lai paskatītos no augšas uz GeirangerfjordaA galu. Braucām atpakaļ lejā un no Geiranger virzījāmies atkal uz augšu pa 63. ceļu uz D.
Pa ceļam ir tūristu centrs, suvenīru veikaliņš, ekspozīcija un video pa maksu. Noskopojāmies, neiegājām, bet varbūt vajadzēja. Virzoties augstāk atkal priecē skati uz Geirangerfjordu. Vietā, kur dabas gleznas sevišķi mākslinieciskas, to baudīšanai uzstādīts Norvēģijas karalienes dāvināts masīvs akmens krēsls.
Nedaudz pabraucām vēl uz priekšu un apmetāmies kempingā Dalen. Klientiem wi-fi bez maksas, netālu atrodas ūdenskritums.
10.diena. Dalsniba. Lom.
63. ceļš pamazām vijās aizvien augstāk, līdz nonācām līdz kalnu namiņam pie gleznaina ezeriņa. No turienes atzarojas grants ceļš uz Dalsnibas virsotni. Augšā maksas stāvvieta, suvenīri un kafejnīciņa, skats uz Geirangerfjordu un apkārtni. Tomēr no virsotnes fjords jau diezgan patālu, skats no kempinga likās uzrunājošāks. Lejupceļā man radās vēlme noskriet kājām, daudzviet „nogriežot” serpentīna līkumus, tomēr auto apsteigt neizdevās, kaut arī atpaliku ne pārāk daudz.
Braucot tālāk, izbraucām uz 15. ceļa. Stājāmies ik pēc dažām minūtēm, jo nemitīgi gribējāsiemūžināt Norvēģijas dabas piedāvātās ainavas. Pa ceļam pie Bismo vairāki kempingi, viens no tiem visai paliels ar baseinu, cenas virs vidējā.
Pievakarē nonācām Lomā, apskatījām stāvbaznīcu, apmeklējām tūristu informācijas centru.
Tālāk devāmies pa 55. ceļu līdz Boverdal, tur nogriezāmies pa zemes ceļu uz Spitterštulen. Ceļš skaitās maksas, jāmaksā galapunktā.
Iebraucot Spitterštulen beidzot radās sajūta, ka esam īstos kalnos. Tur ir iespēja nakšņot gan hotelī, gan namiņos, gan celt teltis. Telšu vietas nav nekā speciāli iekārtotas, bet puslīdz līdzenas vietas pļavā starp krūmiem un akmeņiem var atrast. Priekš teltīs dzīvojošajiem ir virtuve, bezmaksas dušas, tualete. Ja bez tā var iztikt, ir iespēja 0,5 km pirms Spitterštulen līdzīgā pļavā apmesties bez maksas. Tomēr jārēķinās, ka no vietējās upītes un strautiņiem ūdens nav izmantojams dzeršanai nevārīts. Neraksturīgi kalniem un Norvēģijai, bet tur tas tā tiešām ir.
11.diena. Virsotnes diena.
Kāpiens Norvēģijas augstākajā virsotnē Galdhoppigen. Lielāko daļu kāpiens pa pastāvu taku, beigu posms pa sniegu. Apkārtne diezgan bagātīgi klāta ar briežu spirām, starp kurām vietām burbuļo kāds strautiņš. Tas varbūt arī ir iemesls, kāpēc šajā rajonā strautu un upes ūdeni nevārītu neiesaka dzert. Skaistākie skati paveras tikai virsotnes tuvumā.
Augšā neliela kafejnīciņa, kurā piedāvājums par izteikti „norvēģiskām” cenām.
Lejā gājām pa citu taku gar vasaras slēpošanas centru un Juvasshytta (kalnu viesnīciņa). Līdz turienei
var uzbraukt ar auto, tad kāpums līdz virsotnei paliek samērā neliels. Slēpošanas centrā slēpotājus gan neredzējām, bet pacēlāji darbojās, trase nolīdzināta. No centra pa taku līdz Spiterstulen apmeram 3 stundu gājiens, jāšķērso daži strautiņi, lai tiktu pāri sausām kājām nācās meklēt vietu, kur var izlēkāt pa akmeņiem. Pa ceļam satikām briežu barus, kādus 100-200 lopiņus.
12.diena. Skaisto ezeriņu diena.
Izbraucām uz 55. ceļa, kuru mēdz saukt arī par Norvēģijas jumtu. Piestājām pie Fantesteinsvatnet kalnu ezeriņa pie Sognefjelshytta 1415 m v.j.l. un devāmies vairāku stundu pārgājienā pa tuvāko apkārtni. Kalnu ezeriņi mijās ar sniega pleķīšiem, sīkām puķītēm klātām pļaviņām un uzkalniņiem, kuri spoguļojas ezeriņu ūdenī. Lieliska relaksācija pēc iepriekšējās dienas nogurdinošā gājiena. Aizgājām arī līdz ledāja atzaram Boverbrean, kur safotografējamies gan lecot pāri plaisām, gan ierāpjoties tajās.
Arī tālāk pa 55. ceļu skati ir pasakaini. Pie Turtagro nogriezāmies uz Z pa ceļu kurš kartē atzīmēts kā maksas, tomēr maksu neviens nekur neprasīja. Tas ved pāri kalnu pārejai un pa daudziem serpentīna līkumiem noved lejā simpātiskā pilsētiņā Ovre Ardal.
Dažus kilometrus no pilsētiņas virzienā uz Hjelle apmetāmies jaukā kempingā.
13.diena. Vēl viena ūdenskritumu diena.
Šodien mūsu mērķis bija augstākais Norvēģijas brīvi krītošais ūdenskritums – Vetifossen. Nedaudz pabraucot no kempinga nonācām Hjelle kur ceļš beidzas, ir stāvvieta un skaists ūdenskritums.
No šejienes tālāk kājinieku taka ved gar upīti līdz lauku saimniecībai Vetti Gard. Pa ceļam vēl viens liels ūdenskritums. No Vetti Gard tālāk ir divi varianti, kā pieiet pie Vetifossen- no augšas vai no apakšas. Trijatā izvēlējāmies iet uz ūdenskritumu pa apakšējo taku, bet viens pa augšējo taku. Vēlāk, apmainoties iespaidiem, secinājām, ka skats no apakšas ir labāks. Kaut arī iespaidīgs, bet šis ūdenskritums nebija tik gleznains kā vairāki citi jau iepriekš šajā braucienā redzētie.
Vakarāuzsākām ceļu mājup virzienā. Ļoti vēlu iegriezāmies vienā no pa ceļam esošajiem kempingiem, lija lietus, tāpēc raitā tempā nācās iekārtoties nakšņošanai.
14.diena. Oslo apskate.
Turpinājām ceļu uz māju pusi. Pa ceļam reizēm piestājām , lai iemūžinātu sev tīkamos kadrus.
Kaut kur biju dzirdējis, ka iebraukšana Oslo centrā esot par maksu, bet mēs ne ar ko tādu nesastapāmies. Atstājām auto uz 5 h pilsētas centrā pazemes stāvvietā (maksa apmēram tāda pati kā Rīgā) un devāmies iepazīties ar pilsētu.
Apskatījām Karaļa pili un parku. Pastaigājāmies pa Kārla Juhana ielu un apskatījām arī modernā stilā būvēto Operas namu. Kaut arī neesmu nekāds arhitektūras fans, tomēr uzskatu, ka bija vērts. Vakarā vēl paspējām iegriezties izslavinātajā Vīgelanna parkā.
Vēlu vakarā devāmies Stokholmas virzienā.
15.diena. Mājupceļš.
Nakts pagāja nemanot, tikai šoferītis bija spiests būt nomodā. Netālu pirms Stokholmas piestājām atpūtas vietā ceļa malā. Pabrokastojām un devāmies līdz prāmja piestātnei, kur tikko bija ienācis prāmis no Rīgas. Ieņēmām rindu uzbraukšanai uz prāmja (tā ir iespēja atstāt auto bez maksas 20 minūšu gājienā no pilsētas centra) un devāmies pastaigāt pa Stokholmas centru.
Vakarpusē kāplānots ar prāmi izbraucām uz Rīgu. Uz prāmja kaislīgi izdejojāmies, jūra bija ļoti mierīga un neviens netraucēja saldi izgulēties līdz nonācām Rīgā.
Sveicināti atkal mājās!
Ceļojuma top 10 manā vērtējumā:
1.Girangerfjords – elpu aizraujoši skati gan no augšas, gan no kuģīša
2.Galdhoppigen – ne tik daudz skati, vairāk sportiskais princips
3.Skaistie ezeriņi pie 55. ceļa (Sognefjelshytta) – nekur neredzēju, ka šī vieta kaut kur būtu īpaši atzīmēta vai izcelta, līdzīgu vietu Norvēģijā droši vien ir simtiem, bet man tā radīja fantastiskus iespaidus
4.Bessegen kore
5.Rommes ieleja (Rommsdal), it sevišķi iebrauciens sānu celiņā pie upītes ar daudzajiem ūdenskritumiem
6.Troļlu ceļš
7.Rondānes nacionālais parks – citādāka ainava
8.Stāvbaznīcas – koka arhitektūras pērles
9.Oslo – paspējām apskatīt tikai nedaudz
10.Pārgājiens no Hjelle uz Vetifossen – 3 lieli ūdenskritumi
Braucām 4 cilvēki ar 21 gadu vecu, ērtu Volvo 760.
Kopumā nobraucām ap 2500 km, nakšņojām kempingos teltīs, vienu nakti kempingā namiņā, vienu nakti mājupceļā braucot mašīnā. Ēst gatavojām paši, produktus ņēmām no Rīgas, nedaudz piepirkām Norvēģijā. Brauciena izmaksas vienam cilvēkam sanāca ap 250 LVL.
Nākošais brauciens plānots šovasar(2011.) pa Norvēģijas DR daļu, bet jau ar jaunāku auto – 9 vietīgu busiņu.
