Gribējās aizmukt no visiem Jāņu svētku trokšņiem kaut kur prom un izvēle krita par labu Barselonai - sakrita piedāvājums un pieprasījums. Un tā tieši Jāņu dienas priekšvakarā divatā ar draudzeni devāmies skatīt kā un vai vispār Jāņus svin Spānijā??? Izmantojām ceļojumu firmas Sofi - tūre piedāvājumu - tiešais reiss ar airBaltic uz Barselonu un devāmies ceļā . Bijām ļoti jauks sastāvs - 10 cilvēku grupa ( un par laimi neviens kašķigs un neapmierināts cilvēks) un gide Ligita no Latvijas. Kā jau taupīgie latvieši - aliņu un sieru vedām līdzi un pirmais pārsteigums jau bija Barselonas lidostā , kad draudzenes čemodāns ielīgoja zālē viscaur izmircis un smaržodams pēc Aldara tumšā - pilēja vēl labu laiku . Bet beigās skāde nebija tik liela - bija smuki iztecējis pa vienu čemodāna stūri. Jāsaka paldies manam aliņam , ko kā nespeciāliste izvēlējos pēc skaistākā ārējā noformējuma - un Cēsu alus Mītava bija ļoti jaukā bundžiņā - to tad arī uz viesnīcas balkona kopā ar sieru nolīgojām Jānu vakarā.
Latvijā biju saklausījusie visādu sliktu pieredzi un statistiku par zagļiem , kas visvairāk uzdarbojas Barselonā.
Nu nekā !!! Laikam mūs sargāja - braucām gan ar metro, gan autobusu un vilcieniem, bijām pārpildītos laukumos un pasākumos ... bet es jau arī ar naudas maku uz muguras nestaigāju - sargā pats sevi un Dievs tevi sargās - taisnība.
Nekad nebiju domājusi , ka miljonu pilsēta Barselona ir tik skaista un zaļa pilsēta. Vienu dienu braucām tikai ar pilsētas apskates autobusiem pa visām zilajām un sarkanajām līnijām.Ļoti jauki un vienkārši - nopērc biļeti - apmēram 20 eur un visu dienu brauc dažādos virzienos un klausies stāstījumu par pilsētu. Ja kāds objekts ieinteresē - izkāp un apskaties un atkal tālāk. Katrā pilsētā mani uzrunā kāds sīkums vai priekšmets un Barselonā tie bija māju balkoni - safotogrāfēju veselu kolekciju - viens skaistāks par otru . Katra māja kā glezna . Nu , protams , ka Gaudi - mozaīkas , krāsas, formas un lielums !!!! Sagrada familia- smilšu pils baznīca , kuras torņi sliecas debesīs un kakls draud nolūzt , lai nofografētu pilnā apjomā.Kad satikās divi - bagātais Guelu ar talantīgo Gaudi - tad radās pasakainais Guela parks- ar garāko solu pasaulē un kolonnu zāli ar patīkamu ēnu. Jo lai gan internetā bija teikts , ka būs ap 23-25 grādiem , bija virs 30. Labi , ka visos transportos un ēstuvēs ir kondicionieri. Pārvietojāmies ar metro - un lai gan neesmu diezgan liela orientēšanās speciāliste - metro plāns un darbība shēma bija saprotama arī man - nopirkām 10 braucienu biļeti par apmēram 7 eur un braucām un vērojām spāņus viņu vidē. Skaļi , emocionāli un dažādi cilvēki - ļoti izpalīdzīgi - ja jautāsi ceļu - vēl atnāks līdzi un parādīs , kurš būs pareizais.
Neliels brauciens gar jūras karstu mūs aizveda uz kurortpilsētu - Loret de Mar. Nu nav tur mūsu jūrmalas balto smiltiņu - viena vienīga rupja grants.Pēs 30 min pastaigas gar jūras krastu tu esi izbaudījis tādu pēdu masāžu , ka prieks!!!! Un par ūdeni nodzērusi viarāk naudas kā par alhoholu Latvijā... 0,5 litru minerālūdens maksāja 3 eur. Sv. Klodildes pasakinajos dārzos beidzot atradām dzeramā ūdens krānu un labi sadzērāmies un piepildījām savas pudeles. Dārzā mandarīnu koki ar oranžiem augļiem un vēl tikko noziedējušiem ziediem . Divas ražas vienā kokā, un akācijas - zilas un dzeltenas - riktīgā eļļas krāsu košumā.
Pabijām arī dvēseliskā vietā - Montserratas klosterī, kas atrodas 1236 metru virs jūras līmeņa robainajos kalnos. Un tieši uz vietējo kazām. Pasmēlos enerģiju klostera pagalma zālēs apļa vidū un noliku svecīti padomājot labas domas , izstāvēju rindu pie Melnās Dievmātes.Iesaku visiem uzbraukt ar pacēlāju augstāk virs klostera kalnos , jo skats ir iespaidīgs - es te esmu puteklītis uz kādu īsu brīdi...uz zemes šīs...
Viesnīca atradās centrā uz ielas del Paralell , netālu no metro stacijas , ar kājām varēja aiziet līdz vecpilsētai, izstaigāt gājēju ielu La Rambla, apskatīt ostas rajonu ar koka paceļamo tiltu , akvāriju un Kolumba laukumu . Blakus bija metro stacija Parelell, un tad jau turpat viss cits - Barselonas tirgus , baznīcas un muzeji.
Pilsēta dažāda un interesanta - vienā ielas pusē muzikālās strūklakas ar pasakainu klasisko mūziku , bet turpat pāri ielai praida gājiens un skatuve ar savu mūziku un nekas un nevienam netraucē - klausies un skaties ko gribi - ne olas , ne s... jāmētā . Nu neiecietīgi mēs tomēr te Latvijā esam .
Tagad zinu , ka spāņi arī svin arī Jāņus - tikai sauc kaut kā savādāk , jo siesta bija visu laiku - izpalika arī sievišķigais šopings - nu veikali vienkārši ciet un nestrādāja arī viesnīcas remontmeistars , jo mums saplīsa siltā ūdens krāns un ūdeni vienkārši noslēdza - nekādu problēmu - ir taču siesta. Un vispār Spānijā ir jābauda dzīve un jādzer sangrija - tāda auksta ar ledu un augļiem un tur neviens nesitas pa dzīvi kā pie mums Latvijā, bet gan dzīvo un bauda.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais