Horvātija

  • 9 min lasīšanai
  • 85 foto

Ar auto uz Horvātiju

Pavisam agrā pavasarī tiek plānots šīs vasaras ceļojums. Mūsu mērķis – Horvātija. Izpētam lēto cenu lidojumus - ar pārsēšanos to ir iespējams izdarīt - cenas ir pieņemamas, bet auto noma Horvātijā ir padārga, tāpēc nolemjam ceļu līdz Horvātijai mērot paši ar savu auto. Mūsu automašīnai šis būs pirmais tālākais ceļojums, tāpēc gatavojamies jo īpaši rūpīgi – maršruts ir sastādīts (Michelin.com), TomToms līdzi, viesnīcas pasūtītas (booking.com), kompānija nofraktēta (Kristīne, Boriss, Itija, Andris, Luīze), un ceļojums var sākties!

Starts – 16/06/2011, plkst.18.00 no Saldus. Mūsu pirmā naktsmītne būs tikai Bratislavā, kas no mums ir 17 stundu braucienā (pēc TomToma datiem). Vakars, nakts – braucam, braucam, braucam! Kristīne visu dienu ir stāvējusi pie plīts, autiņš ir piekrauts pilns ar ēdamo, tā kā puiši tik uzgrauž, un brauc! Šoferīši mums braši, turas – viens, kurš tālbraucējs (pieradis pedāļus mīt) un otrs, kurš mašīnas saimnieks (arī ar stāžu). Tikmēr, kamēr meitenes atpūšas un malko kokteili, puiši tikai uz priekšu vien! Bet pats mazākais līdzbraucējs mierīgi visu ceļu līdz Veļičkai noguļ ciešā miegā!

17/06/2011 - Brokastis ēdam jau Veļičkā, kas pie Krakovas, jo gribam tur iegādāties vannas sāli. Veļičkā esam 7 no rīta. Poļi gan ir čakli, viņiem ir darba diena, un jau 7os pilsēta ir pārpārēm piepildīta gan ar auto, gan ar gājējiem! Pēc brokastīm un aptuveni 3 stundu brauciena esam sasnieguši Slovākiju. Pirmais, ko izdaram, nopērkam ceļa karti (vinjeti). Slovāki mums piedāvā uzreiz iegādāties divas – vienu Slovākijai (7 dienām) un otru Austrijai (10 dienām), cena par abām vinjetēm – 14.90 EUR. Jau atkal ceļš līdz Bratislavai, uz bāņa iebraucam atpūtas vietā, un jā, mums seko policija – pārliecinās, vai esam nopirkuši ceļu, piemiedz mums ar aci, un mēs droši varam turpināt ceļu. Nu gan puiši ir saguruši, un pie stūres nu sēžas meitenes! Bratislava ir pavisam tuvu – 200km, un būsim jau viesnīcā! Tikai jocīga adrese gan viesnīcai pagadījusies – ielas nosaukums vien. Meklējam, nekā – zvanām, atkal nekā, tik vien kā mums pasaka, ka jāorentējas pēc mazas zilas mājiņas Donavas krastā. Mājiņa ir atrasta (balta ar zilu jumtu), un, ak tavu brīnumu, mūsu viesnīca izrādās kuģis – Botel Marina. Tas pietauvots krastā, un laipni uzņem atpūtniekus – pašā Bratislavas pakājē! Un vecpilsēta mums ir kā ar roku aizsniedzama. Šeit nolemjam arī pavakariņot – nobaudīt Slovāku virtuvi. Mazliet gan bijām vīlušies, ka gulašs ir jāēd ar maizi, un porcijas tādas maziņas, maziņas :O Un bārmenis tēlo, ka saprot krievu valodu – jauc vārdus Davai un Dva – viņam liekas, ka tas ir viens un tas pats! Bet izsalkums ir remdēts, un varam doties apskatīt Bratislavas pili! Panorāmas skats uz Bratislavu ir iespaidīgs, tāpat kā gājiens uz pili – nekādi nevaram atrast īsto celiņu, kurš mūs pie pils uzvedīs! Vakars uz kuģīša ir gana jautrs – tiklīdz pa Dunabi (Donavas nosaukums Slovāku valodā) garām aizpeld kāds lielāks transporta līdzeklis, tā mūsu Botel Marinu tā sašūpo, ka tā sitas pret krastu ar varenu troksni! Knapi var nostāvēt kājās – labi ka sēžam krēslos :)) Viens no puišiem mums vakara pasaciņas vietā sāk stāstīt šausmu stāstus par to, ka ja tā notiks naktī, mūs noteikti atraus no krasta un aiznesīs pa Dunabi :D Tā arī notiek, ap 4 no rīta, jau atkal kāds peldlīdzeklis mūs kārtīgi iešūpo – atkal atsitamies pret krastu, uzraujamies gultās sēdus, visi pie logiem... fuuu, šoreiz neesam atrauti nost, var atkal gulēt tālāk :D

18/06/2011 – Paēdam brokastis, un atkal ceļš – pēc pāris km jau ir Austrija, tad Slovēnija (ceļš uz 10 dienām 15 Eur), un tad jau Horvātijas robeža!

Kuda putaiķe? Ar šādiem vārdiem mūs sagaida Horvāti – mēs pa ceļam neesam laiku velti zemē svieduši – bet gan mācījušies horvātu vārdiņus – Dobar Dan, na Pulu putaem! Hvala! Mēs esam jau Horvātijā!!! Mums gan līdz Pulai (kur būs mūsu apmešanās vieta uz 7 dienām) vēl aptuveni 350 km braucami... Bet ceļi, kā zināms, jau ir tikai Latvijā slikti, pārējās zemēs viss ir uz tip-top, un arī šie atlikušie km tiek pārvarēti raiti. Pa ceļam paspējam vēl nobaudīt gulaša zupu horvātu gaumē, mmm, gardi gan! Un laipnie apkalpotāji mūsu mazajam ceļotājam uz atvadām uzsauc vēl kūkas gabalu – tikai ar nosacījumu, ka tiks apēsts viss, kas pasūtīts! Kūku savācam, bet Luīze savu porciju, protams apēst nevar... Kalnu pārejas, bānis un tuneļi, pļāpājam, fonā mums skan Armins Van Burens, ka nemaz nepamanam, ka pirms tuneļiem ir jāsamazina ātrums, kamera mūs nofiksē (nezinu gan, vai horvāti atsūtīs soda kvīti lidz Latvijai). Pēcpusdienā esam Pulā. Apartamenti – Splendid Resort – liels koplekss, kas sastāv no neskaitāmām ēkām, baseiniem (gan lielo, gan bērnu). Sieviete recepcijā saka, ka esmu lucky woman, jo mums spīd dzīvoklis ar skatu uz jūru. Nu ko, feini!!! Zem mums 7 dienu garumā skalojas Adrijas jūra, un skats no lodžijas ir vnk. fantastisks!

19/06/2011 - O, jaa! Skaisti skati gan no mūsu lodžijas! Tikai laiks mazliet tāds apmācies, recepcijā mums piedāvā laika prognozi visām mūsu ceļojuma dienām – svētdiena apmākusies, bet nākamo nedēļu temperatūra turas ap + 30 grādiem. Dodamies uz tuvējo Lidlu, iepirkt ēdamo – kartupelīši, desiņas, salāti, dārzeņi – par pārtiku 7 dienām samaksājam 80 Ls. Dzīvoklis ir pilnībā aprīkots ar visu nepieciešamo ēst gatavošanai. Bet ja kādam nepatīk gatavot, kompleksā ir divi restorāni, kur arī var garšīgi paēst! Pēc peldes nolemjam, ka īsti pasauļoties mums laikam šodien nesanāks, tapēc dodamies apskatīt Istras pussalu. Mazās cietokšņu pilsētas ir tieši priekš mums! Serpentīnveida ceļi, tikko nolijis lietutiņš, un mūsu mašīna slīd grāvī! Bet nu šoferīte mums malacīte! Savācam autiņu, un pēc pirmā līkuma jau redzam, ka ne mēs vienīgie, kuri driftā gājuši – vācieši ar savu auto guļ uz jumta! Brrr..., briesmīgs skats – tālāk velkamies kā sēnes, no domas vien, kas varēja notikt, jau dūša apskrienas... Bet Motuvuna ir skaista – ik uz soļa šeit tirgo trifeles (tās, kuras sēnes) – degustējam, arī vietējos vīnus (kurus viņi eksportējot tikai un vienīgi uz Itāliju), Slivovicu, Rakiju. Nu feini, visas bēdas jau aizmirstas. Degustācija rit pilnā sparā – bet mums jādodas uz nākamo – Gražnjanu – Vīnogu pilsētu, tikai, ak tavu neražu, autiņš vairs nekust ne no vietas – bremžu uzlikas iesprūdušas tā, ka riteni vairs neizkustināt! Bet tas jau arī ir sīkums – tak esam latvieši, visu mākam paši izdarīt, vietējie mūsu puišiem sāk piedāvāt darbu, saka, ka nopelnīt varot ap 1000 Eur mēnesī :) Nu ko, remonts ir veikts, dodamies uz Vīnogu pilsētu – tur kā vienmēr mākslinieki valda – miers, klusums, panorāmas skats fantastisks – paradīze zemes virsū! Tad Poreča, Vrsara, vakariņas superīgā krodziņā, kurā saimnieks ar saimnieci paši apkalpo visus viesus. Pieņemot pasūtījumu viņš mums aizrāda, ka lai nekur nesteidzamies un nerunājam tik ātri – viņam kompjūters esot vecs, nevarot atcerēties visu pierakstīt :) Ēdiens ir garšīgs, un tik izsalkuši mēs bijām, ka norijām visu vienā rāvienā, pat neuztaisot nevienu bildi par piemiņu. Ejam maksāt, saimniekam mēs patīkam, un viņš mūs sāk cienāt ar rakiju. Un tad vēl izrādās, ka maksātājs ir Andris, bet saimnieks ir Andreas – nu gandrīz kā brāļi :D (d) Rakija strauji tuvojas beigām, ehh, nu ko tur, izlūdzamies Andreasam vēl vienu 2l pudelīti par piemiņu, un braucam uz viesnīcu! Ir jau satumsis, un mums vēl Limas fjords pa ceļam jāapskata...

20-23/06/2011 - Splendid Resort ir vnk. Super – visas dienas tikai peldei un atpūtai vien. Brokastis uz lodžijas, pelde, sauļošanās, pelde, vīns, pelde,alus, pelde, vakariņas uz lodžijas, pelde, dejas, pelde un gulēt...un tā visu laiku... un fonā mums katru vakaru ap pusnakti dzied 5 meitenes no blakus lodžijas...deju vakarā sapazīstamies ar ģimeni no Vācijas – šie skatās uz mums tā jocīgi, netic, ka esam braukuši 2000 km, lai pagulētu Adrijas jūras krastā. Nu ja, kas tad viņiem nekait , no Minhenes jau pavisam tuvu... Ceturtdienas vakarā esam šokā, jo nesaprotam, kur palicis laiks!?!? Vēl sestdien taču vienojāmies, ka septiņas dienas būs mūsējās, bet klāt ir jau Līgo vakars, un rītdien mums jādodas projām. Labi, ka otrdien esam apskatījuši Pulu. Un nopirkuši 12 kleitu Itijai (dance) Pula ir vēstures pieminekļiem bagāta pilsēta - Amfiteātris, Sergija Arka, Augusta Templis... Līgo vakarā mums uz lodžijas ir pašiem savs Jāņu ugunskurs – šoreiz gan degošu svecīšu veidā un Horvātu alus, un no mājām līdzpaņemtais Jāņu siers!!!

24/06/2011 – pa ceļam uz mājām esam nolēmuši apskatīt Krk nacionālo parku. Jau mājās esam vienojušies ka izvēlēsimies vienu no abiem skaistumiem vai nu Plitvici vai Krku. Uz kartes arī jau izpētam ka Krka ir blakus mūsu apmešanās vietai (130 km), nu ko, tad braucam! Krku sasniedzam pa vienu no garākajiemiem vanšu tiltiem Eiropā, pārvietošanās par to maksā 30 horvātu kunas. Tikai parka norādi gan vēl nekur neredzam... Krka ir apskatīta, un kad mums jau piegriežas meklēt ieeju parkā, nolemjam pajautāt vietējiem! Nu super vnk. – izrādās, ka nosaukumi jau abiem ir gan vienādi, tikai parks no salas atrodas 260 km attālumā :D Apkāsiens mums un cepums tam, kurš izdomājis gan salai, gan parkam vienādus nosaukumus! Nu neko, tad varbūt jābrauc uz Plitvici – 150 km arī it kā nav tālu, domāts, darīts, braucam! Bet prāts tāds nemierīgs - šķirstam info par Plitvici- un ak tavu sajūsmu, nespējam nopriecāties! Parku slēdz jau 16.00. Bet mums pulkstenis rāda, ka ir jau 14.30! Un ko lai mēs viesnīcā dārām jau 6 vakarā, ja tā ir no mums tikai 2 stundu braucienā?! Nu ko vēl lai apskata pa ceļam – aaa, atcerējāmies, tepat taču ir Itālija, Trieste! Braucam uz to, nu kaut vai vismaz īstu itāļu kafiju iedzert! Kafija bija garšīga. Itāļu braukšanas stils arī diezgan interesants! Pēc Triestes 100 km līdz Ļubljanai, kas Slovēnijas galvaspilsēta, un tur pat jau arī mūsu nakts mājas atceļā uz mājām... Pa ceļam uz Ļubljanu mūs pārsteidz pamatīgs lietus, un arī pilsētas centrs, kas ir pilns ar policistiem! Dodamies uz Ļubljanas pili – lai apskatītu pilsētu no panorāmas skata un vēl ir iespējams uzkāpt pils tornī, kur skats ir vēl iespaidīgāks! Piektdiena, mums izrādās piedzīvojumiem bagāta diena – nepietiek jau ar Krku un Plitvici, arī pils tornī neviens netiek ielaists! Tagad saprotam, kamdēļ centrs bija slēgts, Ļubljanā viesojas 5 valstu prezidenti, un viss tiek rūpīgi sargāts! Nu labi, tad vismaz iesim paēst vakariņas, krodziņā, kurā biju jau bijusi 5 gadus atpakaļ – jaa, nekas nav mainījies – tā pati romantika, lielas porcijas, un garšīgs slovēņu ēdiens! Un komplektā tam visam virs mūsu galvām visu laiku lido helikopteri (par godu 5 prezidentiem), no pils tiek šautas lielgabala zalves... un Ļubļanas upē peld kuģītis ar disco mūziku 100 decibelu skaļumā! Feini!!! Mūsu viesnīca atrodas Laško – aptuveni 70 km no galvaspilsētas. Braucam! Pusceļā, nezkāpēc Tomtoms mūs nodzen no bāņa, un tad tikai sākas, apkārt jau tumsa, serpentīnveida ceļi, jautri, un kad esam beidzot nokļuvuši līdz Laško, TomToms ne par ko mūs neved uz viesnīcu, bet gan dzen atpakaļ kalnos- nu mēs jau ļaudis lētticīgi, klausām ar! :D Tikai ceļš paliek ar vien šaurāks un stāvāks, un drīz izbeidzas pa visam. Zvanam uz viesnīcu, recepcijā atbild, ka sen jau kā gaida mūs, un adrese ir precīzi tāda kāda ir norādīta Booking.com, tikai TomToms ir iespītējies! Un mēs arī, jo ir tumsa, kalni, un pilnīgs bezceļš :D Viss beidzas laimīgi- jo viesnīcas darbinieki brauc mums pretim :D Nu tad nu beidzot- esam viesnīcā, kamēr zēni kārto mantas, mēs ar Kristīni, jau apskatam numuriņus, un, loģiski, ejam pēc pārējiem! Upss, durvis, pa kurām mēs ienācām, ir aizslēgtas ar dzelzs restēm :O Saskatāmies – kā mēs te tikām, ka netiekam vairs ārā?!? Mums steidz palīgā atkal viesnīcas darbinieki, esot aizmirsuši pateikt, ka izejai ir jāizmanto citas durvis – nu tās, kuras ved ārā uz tenisa kortiem, tad gar mežmalu, pa speciāli ierīkotu celiņu, tikai tā mēs varam tikt laukā līdz savējiem :D Ejam, tieši tādā secībā, kā mums teica – un, jā, ir sēta, un vēl vienas durvis, kuras atkal ir ciet, un nekādi neslēdzas vaļā! Aiz sētas ir mūsu puiši ar Luīzi, bet mēs sētas iekšpusē, un nekādi netiekam ārā! Rēciens, nevaram aiz smiekliem vairs nostāvēt! Puiši lauž durvis no otras puses, ffuuu, beidzot, izdevās! :D Nu tad vēl pa aliņam un vīnam, un ar labu nakti! Viesnīciņa jauka, man gan bija gultai cauršauti palagi, bet tas tā, sīkums, to visu atspēko otrās dienas brokastis!!!

25/06/2011 – Laško, Maribora, kas Slovēnijā – Grāca, Vīne, kas Austrijā, Brno, Ostrava, kas Čehijā (ceļa karte 13 Eur uz 10mit dienām) un nakts mājas Lodzā, kas jau Polijā. Čehijā sanāca ilgi meklēt sev ēstuvi – vai nu visas jau sestdienas dienā bija slēgtas, vai arī tur nebija iespējams norēķināties ne ar Eur, ne ar kartēm. Bijām dusmīgi uz čehiem, ka viņi mūs tā nemīl :@ Bet, mēs nepadevāmies! Dabūjām pat ļoti garšīgi paēst! Pat nogaršojām čehu nacionālo ēdienu – alū mērcētu un pēc tam ceptu sieru. Liels bija mūsu izbrīns, ka līdz Lodzai ved autobānis, un pat atļautais braukšanas ātrums ir 140 km/h. Nu malači Poļi! Viesnīca Willa Epjero - ļoti jauka, arī brokastis! Kā nekā esam sestdien braukuši 12 stundas un nogurums ir liels!

26/06/2011 – un vēl tieši 12 stundas ceļā mums jāpavada pa Polijas un Lietuvas ceļiem lai tiktu līdz Latvijai. Kādā no stāvlaukumiem satiekam latviešu tālbraucējus, tie iesaka mums ļoti garšīgu ēstuvi pa ceļam netālu no robežas! Porcijas un ēdiens un cenas ļoti jaukas! Tieši 9os svētdienas vakarā esam jau mājās! Juhhuuu! 4589,6 km ir pievārēti! 11 dienas, 9 valstis caurbrauktas! Lieliska atpūta Horvātijā, un pats galvenais emocijas!!! (pray)

Praktiskais info: autiņš 6-vietīgs, dzinējs 3.5 l, automātiskā pārnesuma kārba, ar gāzi aprīkots, iztērēti 742 litri gāzes 20mit pildīšanās reizēs!!! Viesnīcas, maksas ceļi, degviela, stāvlaukumi – tas viss kopā vienam pieaugušajam izmaksāja 225 Ls, mazais maksāja tikai par viesnīcu Horvātijā. Visdārgākā gāze ir Austrijā, bet ja zinātu, bija iespējams izbraukt cauri valstij nepildoties, ko arī darījām atpakaļceļā. Gāzes kvalitātē vissliktākā laikam ka Horvātijā, iespējams, dēl karstā laika... Visas viesnīcas pa ceļam ar brokastīm, par ēšanu jādomā tikai Horvātijā, bet ir iespējams paņemt līdzi daudz ko no mājām. Mēs gan katrā valstī baudījām viņu nacionālo virtuvi – ļoti sajūsmināja slovēņu, čehu un poļu virtuves! Nauda norēķiniem tikai tā kas uz kartes, un Eur! Nekur nemainījām vietējo valūtu. Pat horvāti ņem pretim Eur, lai gan nav vēl ES dalībvalsts. Policiju manījām, bet bez starpgadījumiem, ja vien neskaita foto pirms tuneļa Horvātijā!

Nu kaut kā tā apmēram!!! (fani)



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais