Ceļojums no Izraēlas centra uz dienvidiem un atpakaļ.

  • 2 min lasīšanai
Pēc tam, kad biju iemācījis sevi mīlēt vietējo ebreju tautu, no rīta pamodos priecīgs un možs. Rīts (pēc 4 kafijām un 6 cigaretēm) Jeruzalemē sākas ar došanos uz tā saukto Raudu mūri. Tas ir tāds mūris, kas ir palicis pāri no Ebreju Tempļa (ebreju vissvētākās vietas) rietumu nožogojuma sienas. Pie šī mūra ebreju ortodoksi apraud templi, kurš (apm. 30 gadus pēc tam, kad ebreju tauta bija iemainījusi Dieva Dēlu Kristu pret ebreju tautā iemīļoto teroristu Barabu), tika sagrauts. Šobrīd Tempļa vietā atrodas divas muslimu mošejas-muzeji. Pie Tempļa savācu 4 kipas, kuras tūristiem obligāti jāuzliek. Iesaku šīs baltās kipas savākt iespējami daudz, jo tie ir lieliski bezmaksas suvenīri. Pēc Rietumu mūra apmeklējuma devāmies uz Palestīniešu teritorijām Betšalā un Jēzus piedzimšanas vietu Betlēmi.(izbraukšana no mikrīšu stacijas netālu no Damaskas vārtiem) Betlēmē izstaigājām Sv. vietas un lēti un labi paēdām. Papriecājāmies par arābu tautu. Māsa, kas tur dzīvojās pastāstīja, ka kādreiz vairums arābu te bijuši kristieši, bet liela daļa aizbraukuši, jo pēc ebreju atnākšanas nav paticis būt par zemcilvēkiem. Vispār jau mums arābi iepatikās. Visiem arābu vīriešiem pēc 30 ir perfekti izgludināti un tīri pletkrekli un bikses. Visi ir draudzīgi un kārtīgi. Iespaids par arābiem gan esot mānīgs, jo nekad nevar zināt, ko viņi perina. Žēl, ka nepietika laika aizbraukt uz kalnu, kurā ganošos ganus Dievs aicināja apmeklēt jaundzimušo Jēzusbērniņu. Tomēr tur ir iespējams iegādāties vīnu no šajos kalnos audzētām vīnogām. Tikai nepārcentieties. Kontrolposteņi bija ļoti miermīlīgi. Jāizkāpj no mikrīša un viss. Atgriezāmies Jeruzalemē no kurienes taisnā ceļā caur Negevas tuksneša galvaspilsētu Beerševu devāmies uz Eilatu pie Sarkanās jūras. Beerševa bija skaista. Žēl, ka bijām ĪSU mirkli. Pa ceļam vērojām ebreju tuksneša lauksaimniecību. Tā ir apbrīnas vērta. Tālāk uz dienvidiem no Beerševas „lauksaimniecība” gan vairāk atgādināja drūmu tuksneša kara poligonu. Drūmi smilšu sieti un neviena zaļuma. Tā nu viņi tur zemnieko. Paveicās, ka blakus sēdēja aktīvs jūdu puisis, kurš visu stāstīja. Bija dzīvojis Bruklinā, bet English bija katastrofāls. Tomēr priekš vidējā ebreja – ļoti labi. Puisis mums izstāstīja par lielisko tuksneša serpentīnu, kura lejā parādīja Nāves jūru. Esam bijuši Pasaules zemākajā vietā!! Puisis paspēja arī pastāstīt, ka izraēlieši ir visdraudzīgākā, laipnākā un izpalīdzīgākā tauta pasaulē!!! Tuksneša vidū, kad sāka līt lietus, nabags gan bija spiests taisnoties, ka parasti tā gan neesot... Tā nu nokļuvām Eilatā. Draudzīgais ebreju čalis pat uzsauca taksi. Eilata ne ar ko neizcēlās un par to ir 10000 viedokļu visās ceļojumu grāmatās. Domāju tur atgriezties vēlreiz un apciemot arī Jordānijas kaimiņpilsētu Akabu un Ēģiptes miestu Tabu. No Eilatas devāmies atpakaļ uz Telavivu. Šoreiz autobusā bija vesels bars ar draudzīgiem žīdiņiem. Viens ap 158 cm un ar 90 cm garu automātu bija īpaši draudzīgs. Varbūt tāpēc tik draudzīgs, ka prata angliski. Puisis izstāstīja par Izraēlu visu. Beerševa esot satriecoša pilsēta. Eilatā „Taču paši bijāt un visu redzējāt”. Jeruzaleme ir pērle, bet reliģioza. Toties Telaviva ir outstanding!!! Telavivā gan esot dažas problēmas. Piemēram, grausti, daži nabagi, par maz veikalu un esot arī padārgi. Bet citādi – Paradīze Zemes virsū!!! Ebreji kā tādi arī esot viskrutākie. Visbiezākie. Visvarenākie. Visdraudzīgākie. Meitenes visskaistākās. Viskija bārs ar >130 viskija šķirnēm – neatkārtojams. Alus pabs ar >120 alus šķirnēm – tāds, kādu nebūsiet redzējuši!!! Ebreju nacionālismam NAV nekādu robežu.... (tas ir jauki) Tā nu aizbraucām līdz sapņu zemei Telavivai. Grausti tur sākumā tiešām bija. Bet par to un Telavivas labākajām vietām un lidostu – 3. noslēguma daļā.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais