Igaunijas trips.

  • 4 min lasīšanai
Stāsts, kas aizķēries no senajām RDMV atvērto durvju dienām. Spontānais pēcpusdienas ceļojums laikā un telpā. Piecos vakarpusē bīdoties pa tramvaja sliedēm austrumu virzienā, mūsu triju prātos sākās visāda klikšķēšana, radās uz mirkli neticamās idejas par stopēšanu uz Tallinu. Viss norisinājās ļoti operatīvi, jau pēc desmit minūtēm notika saruna ar Tallinā dzīvojošu meiteni. Viņas atbilde par izmitināšanu vel nebija zināma, tikai pēc divām stundām gaidāma. Tomēr bez dižām pretrunām un ar lielu gribas viesuli skrējām uz kojām, strauji metām izdzīvošanai nepieciešamos telefonu lādētājus un vilnas zeķes somās, jo sauli mēs apturēt nemācējām, bet tā strauji draudēja bēgt prom. Par naktsmāju alternatīvu arī īpaši neuztraucāmies, jo vienkārši lidinājāmies savstarpējā empātijā, šķēršļus nejutām. Jau sešos bijām Juglā, brīvo vietu somās pārpildījušas ar sātīgākajiem un kompaktākajiem produktiem, kurus mūsu steidzīgais un nemierīgais prāts iedomājās. Stopēšana līdz Salacgrīvai jau bija gana interesanta, jo paspējām paviesoties piecās mašīnās un iegūt uzaicinājumus uz Baltezera bāra atklāšanas svinībām, vidusskolas izlaiduma pirti un putu ballīti. Tomēr sajūtot Salacgrīvas saviļņojošo saulrietu ostā ar kuģubūves iekārtu siluetiem, nespējām turēties pretī piedzīvojuma turpināšanai. Auto no Salacgrīvas līdz pagriezienam uz Ainažiem, jeb vietai, no kuras līdz robežai stiepjas viens nejauki garš kilometrs. Mirklis, kad esam uzzinājušas, ka naktsmājas Tallinā mums šonakt tomēr nav garantētas, sapratušas, ka ir jau gandrīz desmit vakarā, sācies saulriets un ka galamērķis būs Pērnava. Piejūras kūrortpilsēta, nostopētajās mašīnās pamatīgi izslavēta. Ilgais kilometrs vērojot lēni tuvojošos robežpunktu. Robežas un bezrobežas zona starp valstīm, kurā ieejot uzreiz noķērām kādu uz Pērnavu braucošu igauni. Pirmie metri aiz robežas, savādā sajūtu vilnī, ar varen izbaudītu cigareti, uzrakstiem ceļa malās, kas ir svešādā mēlē un smieklīga igauņa kompāniju. Vienpadsmitos sasniegtā Pērnava un naudas maiņas punkts. Katrai vien septiņi eiro, naktsmājas nesanāk, bet nakts dzīve kārtīgi jāiepazīst. Pilsēta bezgala eksotiska, gaisā dienvidnieciska atmosfēra. Izklaides vietas - visas ļoti līdzīgas - ar koka apdari, cilvēkiem, kas vien sēž un dzer. Bez dejām, bez Vecrīgas kustīguma un jautrības, šeit vien skaļi smiekli un sarunas. Kāds vietējais krievvalodīgais norāda uz viņa mīļākajām vietām, tomēr arī tās ar neko oriģinālu neizceļas. Staigājām pa burvīgo, koncentrēto vecpilsētiņu un atklājām, ka ir arī pāris deju klubi, vien tur ieejas maksa sākot no septiņiem eiro. Pārsteidzoša bija diennakts frizētava, tieši visu krogu zenītā, kurā mēnesnīcas gaismā gan dzēra, gan nodarbojās ar harigamī! Līkumojot aizstaigājām līdz jūrai, pa ceļam apciemojot parku ar Mekas virzienā nolīkušajiem kokiem. Jūra brīnumaini burvīga - klusa, mierīga, spēcīga, bet blakus tai - trokšņains, zili violetos toņos izgaismots nakts klubs ar enerģiskiem cilvēkiem. Tomēr tur veidojās krāšņa un baudāma mijiedarbība. Naksnīgā klaiņošana pa pārpildītajiem bāriem un ieliņām. Satikām arī latviešus. Saules aušana un mūsu pārvietošanās uz Rīgas pusi. Pilnas jaunām, iedvesmojošām emocijām, svētdienas agrumiņā cīnījāmies ar nogurumu un bezgalīgajām ietvēm. Vel neizejot no pilsētas, kas kā izbārstīta, garena strēmele izkārtojusies gar jūras krastu, nostopējām auto, kas aizveda desmit kilometrus ārpus tās. Tur nu mēs satikāmies aci pret aci ar stopēšanas vietu, ko vel turpmākās divas stundas kārtīgi mīdījām un apčamdījām. Pieci no rīta svētdienā, mašīnas tik pat daudz cik mana vectēva pagrabā nesarūsējušu lietu, (tātad minimāli). Šinīs ilgajās divās stundās vien četri līdzīgi komiski atgadījumi: pirmais bija sarkans busiņš, kas brauca pretējā virzienā, tomēr šosejas vidū apgriezās un apstājās pie mums - pildīts četriem iereibušiem vīriešiem, kas centās mūs pierunāt sākumā aizbraukt pēc burgeriem atpakaļ uz Pērnavu, pēc tam doties robežas virzienā, lai arī galamērķi viņi paši īsti nemācēja nosaukt. Pēc kāda laika pamanījām mašīnu, kas signalizē par piestāšanu malā, mūsu galvās kārtējā kopējā empātija un ar humoru skaļi izteikta doma - vel viena mašīna, pilna ar puišiem? - Tieši tā, vien šoreiz ar mums aktīvi sarunājās vien viens vīrietis no aizmugurējā sēdekļa, kamēr citi nebilda ne vārda, viņš bēra ārā daudz daudz informācijas vāciski. Trešā piestājusī mašīna ar savu pārpildīto viendzimuma saturu vairs izbrīnu neraisīja, tajā sēdēja četri jauni puši, kuri gan devās uz pilsētu Valgas virzienā (ja jūs prātā iedomājaties kaut aptuvenu kartes imitāciju), aicināja aizvest turp, jo viņiem esot mašīnā divas brīvas vietas (mēs bijām trīs, kā arī izskatījās, ka tur ir knapi viena brīva vieta). Pēc trešās mašīnas atgriezās pirmā, šķiet, pēc diženās burgeru iegādes, tomēr vilinošais Rīgas virziens kopā ar viņiem īsti nevilināja. Ceturtā mašīna izraisīja vissmieklīgākās emocijas - protams, pārpildīta ar iereibušiem puišiem. Viens aktīvi, ļoti ātri sāk kaut ko runāt igauniski, mūsu apjukums un atbildes angļu valodā viņu neapturēja, tā nu nekas cits neatlika, kā atbildes vārīšanās latviski - par visu pēc kārtas - arī to, ka Jāņos būs jāēd sieru ar ķimenēm. Milzīga nesaprotama un strauja informācijas plūsma, līdz mašīnas vadītājs, saulaini smejoties, apgriezās un aizbrauca, nenogurdināmo igauni pārtraucot pusteikumā. Pēc ilgās gaidīšanas beidzot izpalīdzīgs puisis, kas, par spīti darba kavēšanai, centās mūs aizvest tuvāk Latvijas robežai, tomēr galu galā izlaida desmit kilometru attālumā no tās. Silts smaidiņš par šādu cilvēku, kas no mīļas gribas aizveda divdesmit kilometrus tuvāk mūsu mērķim (kopuma gan piecdesmit). Mēs mežuzemes vidū. Vien taisna šoseja stiepienā uz abām pusēm. Un ko gan citu šeit sagaidīt apstājoties?! Piektā mašīna piekrāvusies ar apreibušiem puišiem, kas apstājās, lai papļāpātu un savā mājupceļā rastu kādu jautru mirkli. Tomēr - tā bija viena no mistiskākajām vietām, kur jebkad ir sarunātas dažas cigaretes! Astoņi no rīta, aizvien svētdienā un mēs miegaini piesoļojam robežpunktam. Tur tūristu pārpildīta ēdnīca un veikals. Principā, tāds pats nekurienes vidus, vien ceļotāju autobusi un izbadējušies tūristi. Daži igauņu jaunie mūziķi cenšas sarunāt, lai nopērkam viņiem veikaliņā alkoholu, jo paši ir nepilngadīgi. Kāju atpūtināšana un iesoļošana mājzemē. Daži metri aiz robežas un noīkšķojam auto līdz Rīgai. Atpūtinošs, superromantisks brauciens, kadiljakā ar nolaistu jumtu, vējā plandošiem matiņiem un mūsu diviem ceļabiedriem - francūžiem! Brīvību baudoši puiši, kas mašīnā viena pārbrauciena laikā jau izbraukājuši astoņas Eiropas valstis, neuztraucoties par to, kur viņi paliks, kur atradīsies rīt, vien klejojot un piedzīvojot. Tik iedvesmojoši satikt tādus cilvēkus! Tā nu mūs aizvada un izlaida pie pašām kojām, uz atvadām un atmiņām vel vieni otrus nofotografējām.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais