Pa ASV austrumiem maijaa- iesaakums.
|
Maija Liebscher (Brice)
|
Treshaa diena Amerikaa.
Izbraucam agri no riita no NY City. Meerkjis Filadelfija-Vashingtona. 389.km. Celjsh ved cauri New Jersey, Pensilvaanijai. Tuurisma vadiitaajs dod noraadiijumus mums, kaa iztureeties veseliibas pasliktinaashanaas gadiijumos. Ja nav nekas stipri nopietns, tad labaak negriezties pie aarsta, jo var buut lielas izmaksas..labaak tad pagaadaat zaales no supermarketa, vai aptiekas. Par laimi, visi sho celjojumu iztureejaam. Protams ir gadiijumi, ka lauzh kaaju, vai kaada nopietnaaka kaite..bet tas vinjam tikai vienreiz bija..aarzemniekiem veseliibas aizsardziiba maksaa nopietnu naudu.
Iebraucam Filadelfijaa, lai apskatiitu pilseetu un ietureetu pusdienas. Pilseeta ar bagaatu veesturi, jo sheit tika pasludinaata ASV Neatkariibas Deklaraacija. Iebraucam pilseetaa, apstaajamies pie Maakslas muzeja. No taa trepeem var labi saredzeet pilseetas panoraamu. Pie muzeja notiek filmeeshana. Neuzturamies ilgi. Izbraucam cauri alejai Nacionaalajaa neatkariibas veestures parkaa, kur ir celja malaa izkaarti visu valstu karogi..arii Latvijas.
Iebraucam pilseetas veesturiskajaa centraa, jo veelamies apskatiit muzejaa Briiviibas zvanu, bet ir sabraukushas skolnieku grupas un rinda ir ietekmiiga. Apskatam to caur muzeja logu. Var labi redzeet un pat nofotograafeet. Blakus veesturiska celtne, kur pasludinaata Neatkariibas deklaraacija..tur notiek remonts. Ir laika ietureet pusdienas un apskatiit veesturiskaas celtnes. Netaalu ir ASV moneetu kaltuve.
Taalaak celljsh ved uz Vashingtonu D.C. caur Maryland. No celja apluukojam Baltimoras pilseetas panoraamu, redzam lielo ostu ar karakugjiem u.c. kugjiem. Taalaak braucot ir noraadiijums, ka muusu autobusam jaanogriezhas uz sveershanos..tas ir reti ar autobusiem, ka izlases kaartiibaa noraada nogriezties aiz smagajaam mashiinaam..bet celjaa taapeec paiet 20 min ilgaak..braucot pa lielceljiem ir pielaizhamais autobusu svars. Viss ir kaartiibaa uz svariem, nekaa nepielaista..varam doties taalaak. Autobuss jau tikai vienstaavu..ir tikai 33 tuuristi ar bagaazhu. Uz lielcelja ir liela transportu kustiiba..visi furgoni autobusam aizripo ar lielu aatrumu garaam, jo autobusu lielaakais aatrums ir 110 km/h. Taa tie ir buuveeti. Var spiest uz pedaali, cik vien gribi..aatraak neripos. Furgoni ljoti atskjiras no Eiropas. Tie ir mazaaki..noteikums, ka visiem ir jaabuut 16 riepaam..t.i. 8 riepas dubultaa..Ja, kaada riepa sapliist, tad tomeer var doties taalaak kaadu laiku to pat nepamanot.. Redzeeju uz celjiem
pat taadus furgonus..smagaas mashiinas (LKW-Vaacijaa), kuraam pat bija tikai rezgji apkaart un pilnas ar kaadu kravu..tas Vaacijaa nebuutu pieljaujami braukshanai. Tad jau uz lielceljiem veel daudzas vieglaas mashiinas, kuras sabukteetas, tad bagaazhas nodaliijums pilniigi atveerts, kur paarvadaa kaadus gabariitus. Pa celjam redzam interesantas arhitektuuras bazniicu- protams, ka taa ir Saentologu. Tuvojamies Vashingtonai. Automagjistraale paliek plataaka. Bet viss ir paarpildiits ar mashiinaam, jo ir tachu piektdienas vakars, nedeeljas nogale. IebraucamVashingtonas priekshpilseetaa Viennaa viesniicaa Hilton Garden Inn. Viesniica laba. Ir vakarinju laiks. Izveelamies mums ieteikto itaalju kafeiniicu 5 min. gaajienaa no viesniicas. Jauks stuuriitis, kur paseedeet. Pasuutam picu. Pica laikam amerikaanju gaumee. Pica apaksha atgaadina izceptu maizi, virsuu ir viss iespeejamais, daarzenji, galja..virsuu tiek uzkaisiits Parmas siers un klaat pasniegta meerce. Vinji picas necepj ar tomaatu un sieru piedevaam. Nekas, garshoja labi! Pasuutu viina glaazi..viins no Eiropas, klaat vienmeer uudens glaaze, kaa visaas ASV kafeiniicaas par velti. Reekjins nav liels, atstaaju 5 dolaarus dzeramnaudaa.. laikam par daudz, man nav nekaadas sajeegas, cik..tad oficiants veel noprasa, vai neveelamies to naudu atpakal..laikam jau dzeramnauda bija iereekjinaata cenaa.
Peec vakarinjaam ir jau veel laiks jo te veikali straadaa liidz plkst. 21, bet tomeer veel paspeejam aiziet uz 10 min attaalumaa ir liels iepirkshanaas centrs „Tysons Corner Center“. Taa, kaa veel nebiju NY neko nopirkusi, tad interesanti bija iepaziit sho centru. Protams, ka viirs tika pie jaunaam Levis dzinseneem. Viena maksaaja 54 dolaari, bet bija atlaides klientiem 20%. Taa, kaa man klienta kartes nebija un arii Macy’s karti biju aizmirsusi viesniicaa, kur 10% (sho karti izdaliija grupas vadiitaajs), tad teicu paardeveejai, klienta karte palika viesniicaa..un vinja iedeva 20% atlaidi..Taa, ka sanaaca pa leeto.Sievieshu nodaljaa gan nevareeju 20% dabuut..tur tikai 10%. Veel centraa daudzi jauki veikali, kaa Bloomingdales, White & Black un citi, kur jauka mode..un bija atlaides.
4.diena.Ekskursija uz Vashingtonu. Pirmaa pietura ir ljoti noziimiiga- Arlingtonas kapi, kuri atrodas pie Vashingtonas Virdzhiinijas Stataa un robezhojas ar Vashingtonu. D.C.Iespaidiiga atmosfeera un milziigie kapi. Tie ir otrie lielaakie kapi ASV peec NY Calvertonas kapiem. Kapi ir ljoti zalji. Kapu saakumaa tika apglabaatas ieveerojamas personas. Kapos ir apglabaati apm. 300 tuukst. cilv. Vietas nav daudz un karaviiri tiek apglabaati vertikaali, katram ir savs stabinjsh ar nr., kur peec regjistraacijas graamataam var noteikt, kuraa vietaa, kas ir apglabaats. Tiek veel joprojaam apglabaatas visas militaaraas personas, arii Afganistaanas karaa kritushie un citos karos. Apglabaajot, godu atdod zalvees peec karaviira pakaapes.. dazhbriid nolikti ziedi, bet maz..redzeejaam uz kaada kapa akmeni, jo ebreji liek akmenjus..tie ir muuzhiigi. Shajos kapos tiek apguldiiti cilveeki, neskatoties uz religjisko piederiibu.. visi, kas karojushi ASV karaspeekaa. Kapos apglabaats ir J.F.Kenedijs. Vinjsh taa izteica veeleeshanos, kad kaadreiz kapuus apmekleeja..Vinja kapu plaaksne ir pljavinjaa..visa gjimene gulj vinjam blakaam..arii beerni, iipashaa vietaa.
Netaalu ir uzraksts „Klusumu un respektu“. Nekaada klusuma kapos nav. Netaalu ir Vashingtonas iekshzemes lidosta..otra lielaakaa ASV peec Orlando..ik pa 5 min. paari lido lidmashiinas..tad gidei bija jaapaartrauc staastiijums.
Taalaak apskatam Vashingtonu. Kapitols, Baltais nams, karu memoriaali, gan Korejas karaa kritushajiem, kad Vjetnamas, tad nesen uzceltais memoriaals 2.pk. upuriem, tad Linkolna memoriaals..tad neskaitaamie piemineklji, tad muzeji un Valdiibas eekas-FBI. Pentagons, kuram apbraucam apkaart un redzam pie taa pieminekli 11.septembra upuriem. Pentagons ir atjaunots..nevar redzeet vairs atentaata peedas, bet to mums paraada, kur tas noticis. Vashingtonaa daudz muzeju. Ilgs laiks paiet apskatot vienu..“Air and Space“ muzeju. Ietekmiiga ekspoziicija. Daudz orienteeta uz kosmosu un lidojumu eeru..daudz veesturisku lidmashiinu…man patika.Daudz laika ir pastaigaaties pa veesturisko centru, bet muzejus vairs neveelos.. Lielaakaa dalja cilveeku, kuri straadaa Vashingtonaa, tur nedziivo, dziivo Baltimoraa vai citaas tuvaakaas pilseetaas un apkaimee..Vashingtonaa neredzeeju daudz dziivojamo maaju..tas ir veeturisks ASV centrs..
5.diena. izbraucam no Vashingtonas. Meerkjis Niagaaras uudenskritums un Kanaada. Celji diezgan paarpildiiti, magjistraales daudz remontee. Tas notiekot vienmeer maijaa, peec bargajaam ziemaam.
Esam Pensilvaanijaa. Magjistraales malaa paliek Gettysburg.Te ASV pilsonju kara laikaa 1863.gadaa notikushas izsjhiroshaas ciinjas starp Ziemelju un Dienvidu statiem. Arii tagad pilseeta ir apskates vieta ar savaam veestures vietaam un monumentiem, bet neiegriezhamies.
Celjojuma vadiitaajs daudz staasta par Amiishiem. Par vienu cilveeku kopienu, kuri dotajaa briidii visvairaak apdziivojot Gettysburg. Tie esot izceljojushi no Vaacijas un Shveices, kur veel tagad dziivojot vinju radinieki. Shajaa kopienaa cilveeki dziivo peec stingriem religjiozajiem likumiem. Vinji gjeerbjas ljoti pieticiigi, pogas apgjeerbos neizmanto (jo uzsskata, ka taas ir kara simbols). Pogu vietaa izmanto vnk. adatas (ne saspruazhamaas). Noliedz jebkaadu progresu. Elektriibu, telefonu, televiizoru neizmanto. Sveetdienaas iet savaas bazniicaas, viens otram paliidz, ja kaadam vajadziiba ir uzcelt maaju, tad visi kopiigi to dara.Jaunaas gjimenes dziivo kopaa ar vecaakiem. Vinjiem nav mashiinu, bet izmanto celjaa, lai paarvietotos zirga pajuugus, kur aizmuguree taada melna maajinja. Celjojuma vadiitaajs jau pateica, zheel, ka mees vinjus neredzeesim braucot pa magjistraali. Kaa vinjsh to pateica, tad tieshaam viens amish ceeljaa gar magjistraales malu braukshanas preteejaa virzienaa nobrauca ar savu pajuugu..nepaspeeju nofotograafeet. Vinjiem ir ar likumu atljauts braucot, paarvietoties pa magjistraali ar saviem pajuugiem, tikai aiz nepaartraukti novilkaas pietiekami plataas joslas.Lancaster County PA ir taa vieta, kur vinjus var apciemot..esot arii ljoti labi vinju restoraani.
Celjsh iet paari Appalachu (Appalachen) kalniem. Nogriezhamies no automagjistraales uz vienkaarshu celju, kas iet cauri ciemiem..taa var spilgtaak izbaudiit maijaa mostoshos dabu..kokus dazhaadaas pavasara kraasaas, liikumotos un shauros celjus, mazaas maajeles un redzeet lauksaimnieciibu. Lauki ir iekopti, celju malas ir sakoptas un tiiras. Skaisti skati paveras.
Ir jau arii pienaacis pusdienas laiks. Iebraucaam lielaa iepirkshanaas centraa ar kafeiniicu Williamsport. (PA). Eediens, cik veelies pats sev var salikt visaadus eedienus aziaatu stilaa ar riisiem. Maksa peec svara. Normaala porcija maksaa ap 4 dolaari. Kopaa ar kafeiniicu ir liels veikals..paartikas un dzerienu izveele ir ljoti liela. Dazhi meklee alu sev nopirkt, jo Vashingtonaa, kur dziivojaam pat benziintankos alkoholu nepaardod. Veikalaa nav alus..tikai diabeetiskais bez %. Alus izveele ir liela kafeiniicaa, paardod no visas pasaules...un kafeiniicaa var tikai par to samaksaat, veikals alu nepaardod, kaut gan jau iipashi nevareeja saprast, kur tas dzeeriens atrodas, vai veikalaa vai kafeiniicaa. Cenas alum ir taadas pashas, kaa veikala. Paardeveeja laipni pajautaa pasi, ne jau taapeec, cik vecs tu esi, bet, lai ievadiitu kaut kaadus datus kompjuuterii..uzvaardu..laikam, kas ir pircis..laikam pashiem amerikaanjiem nepaardod, neshanai aaraa no kafeiniicas.
Celjaa uz Kanaadas robezhu pie Niagaaras uudenskrituma, shoferis veel iegriezhas Dansville, lai visam laikam, ko brauksim pa Kanaadu piepildiitu pilnu baaku. Iegriezhamies turpat kafeiniicaa. Kafija ir garshiiga un nemaksaa daargu naudu. Samaksaaju 1.49 $.
Tuvojoties Kanaadas robezhai, var redzeet daudz augstsprieguma vadu..jaa, jaaizmanto uudens resursi..pie uudenskrituma ir uzcelta elektrostacija..to var apluukot tikai no augshas..Tuvojas nobeigums paaris dienaam pa ASV..paarbraucam paari vienam tiltam..sekos veel otrais. No pirmaa tilta var redzeet taalumaa Niagaaras uudenskritumu. Pa vidu ir sala Niagaaras upei. Taalaak seko otrais tilts..robezha. ASV puses Niagaaras uudenskritums ir redzams manaa galerijaa par Kanaadu.Turpinaajums sekos.