Kā ESTOUR mani piečakarēja

  • 3 min lasīšanai

Šis nebūs parastais stāstiņš par to, kā nokļūt vai ko aplūkot kādā skaistā Igaunijas vietā. Nē, šis ir stāsts par to, kā man izdevās sarežģīt dzīvi sev un savam maciņam, nopērkot čarteri no igauņu tūroperatora ESTOUR, kurš sezonas karstumā pamanījās… apturēt darbību un bankrotēt.

Meklēju adatu siena kaudzē

Uzdevums bija sarežģīts jau pēc definīcijas: bija jāatrod variants, kā pavisam konkrētu 36 stundu laikā nokļūt no Latgales (iebraucot Rīgā, protams) nokļūt Bulgārijā (Varnā vai Burgasā) šim nolūkam tērējot iespējami mazāk naudas. Vairāku stundu meklējumi internetā liecināja, ka visā reģionā – Latvijā, Lietuvā, Igaunijā – čarteri uz Bulgāriju lido tikai un vienīgi ceturtdienās un svētdienās, taču no Latgales vēlams izbraukt piektdien, jo Varnā ir jānokļūst sestdienā. Neko daudz labāk neveicās arī ar regulāro reisu savietošanu: tie bija vai nu pārāk dārgi, vai savienojumi ne pārāk labi. Izņemot vienu, teju ideālo variantu: vietējā igauņu operatora Estour čarteri no Tallinas, kur cipari salikās tieši tā, kā vajag.

Tas, ka kantoris patiesībā ir pakreiss, pēc atsauksmēm internetā bija saprotams ātri vien. Protams, tām, kas rakstītas krieviski, jo igauņu valoda man sākas un beidzas ar „Tere, tere!” Atpūtnieku sūdzības lielākoties bija saistītas ar čakariem ap viesnīcām, ne vienmēr loģisku apkalpošanu. Faktiski – par tām problēmām, par kurām sūdzības var atrast par dajebkuru čarteru operatoru. Turklāt vai nu mazums pakreisu operatoru tirgū, kuru pakalpojumi ir izmantojami, ja risks ir samērojams ar vajadzībām. Nekādas viesnīcas pasūtīt nebija plānots, tikai un vienīgi lidojumu. Turklāt sākotnēji pieteiktais Smartlynx likās gluži kā savējais.

Tāparunāju ar klientu konsultantu (krieviski, protams), uz konkrēto reisu esot atlicis vien ap 30 vietām atlicis, pasūtīju biļeti, saņēmu rēķinu…. Te sīka kļūdiņa: rēķinu varēju maksāt divās daļās, bet samaksāju visu uzreiz, jo bija žēl naudas par starpvalstu pārskaitījumiem. Mazliet kožu pirkstos, jo ja būtu samaksājusi tikai avansu, tad varētu priecāties, ka esmu tikusi cauri ar ne pārāk lielām finansiālām skrambiņām. Taču, kas darīts padarīts – samaksāju rēķinu, saņēmu vaučeri, noliku plauktiņā un ceru aizmirst par šo pasākumu līdz somu kravāšanas brīdim.

Pirmā sliktā bezdelīga

Pēc pāris nedēļām e-pastā iekrīt vēstule no ESTOUR: ir mainīti izlidošanas datumi un laiki. Uz to pašu nelaimīgo svētdienu, kura neder pēc definīcijas. Kārtējā izrakumu sesijā internetā ir skaidrs, ka ne īpaši labs, bet variants nokļūt vajadzīgajā vietā un laikā ir, lidojot ar regulārajiem reisiem. Tādēļ atsaku biļeti, uzrakstu iesniegumu par naudas atgriešanu, un gaidu naudu, kurai tā kā būtu jāienāk 15 dienu laikā. Tā vismaz sola klientu menedžere. ESTOUR mājas lapa gan atklāj sīkas dīvainības: sezonas vidū ir nomainīti ne tikai lidojumu laiki, bet arī aviosabiedrības, proti, Smartlynx ir nomainīts pret Bulgarair. Prātā sazīmējas visādas shēmas, sākot ar pustukšām lidmašīnām līdz bulgāru kukuļiem un citu aviokompāniju izspiešanai no konkrētā virziena (ko tik nesadomāsi, ja plāni jūk). Taču kā godīga blondīne saprotu, ka dienas laikā neviena sevi cienoša kompānija naudu neatgriež, tādēļ gaidu noliktās divas nedēļas. No naudas, protams, ne čiku, ne grabu.

Drāma Igaunijā

Tādēļ pirmdien veru vaļā ESTOUR mājas lapu, lai ātrāk sameklētu klientu konsultantes telefonu un redzu… paziņojumu, ka operators paziņo par finansiālu nespēju izpildīt uzņemtās saistības, tādēļ pārtrauc savu darbību. Kaut kā e-pastos tomēr atrodu vajadzīgo telefonu, taču sazvanīt nevienu neizdodas, ko telefons, protams, ir atslēgts. Paldies Dievam un globalizācijai, Delfiem Igaunijā ir arī krieviskā versija. Tur stāsts izlasāms visā krāšņumā: kaut kur kūrortos „mētājas” ap 300 ESTOUR klientu, finansiālo kompensāciju izmaksu ir uzņēmies Igaunijas patērētāju tiesību aizsardzības centrs, kādam asprātim pat ir izdevies nofilmēt, kā tūroparatora birojā tiek iznīcināti dokumenti. Ar vienu vārdu sakot, ziņas ir, Delfos publika vārās, eksperti gudri runā, ka viss taču bijis redzams jau iepriekš, u.t.t.

Jptv –ekspertiem un tirgum varbūt arī viss bija redzams iepriekš, taču pat no jaunākajām klientu atsauksmēm to saprast bija pagrūti.

Katram gadījumam jautājumu, ko tagad darīt, uzdodu arī LR vēstniecībai, taču tur zinošais cilvēks ir atvaļinājumā, vēstniecība atbildi sola piecu darba dienu laikā. Pa to laiku sāku rakstīt iesniegumu un vākt kopā prasītos dokumentus. Starp citu, no igauņiem var pamācīties: iesnieguma forma ir lejupielādējama no interneta (gan igauņu, gan krievu valodās), turklāt aizpildāmie lauciņi ir aktīvi un viss process aizņem vien desmit minūtes.

Lielākā neziņa: cik lielā mērā atdabūšu naudu, jo drošības depozīts 200 000 eiro vispirms tiek izmantots cilvēku atgādāšanai mājās, pēc tam proporcionāli tiek sadalīts prasību iesniedzējiem. Ja tādu daudz, tad katram tiek pa kapeiciņai…

Sērīgi smieklīgie secinājumi

Spriežot pēc ziņu satura, nebrīnīšos ne nieka, ja dienās igauņu Delfos ieraudzīšu arī ziņu, ka no ESTOUR bankrota ir cietuši arī kaimiņi latvieši. Taču patiesībā dusmas ir lielas, jo mūsmājās nauda kokos neaug (ja nu vienīgi ESTOUR īpašniekiem) un tagad nācās lieki ķinķelēt naudu, kura bija atlikta pavisam, pavisam citiem mērķiem.

Ja abstrahējas no naudas tēmas, tad ik pa laikam papukojos par izčakarēto ideālo brauciena plānojumu, un ar lielu interesi vērošu, kā šāds izjucis starpvalstu darījums atrisināsies.

Ja vaicāsiet par to, vai turpmāk tā nedarīšu un būšu uzmanīgāka, tad atbildēšu īsi. Darīšu. Ja būs vajadzība, tad tāpat meklēšu izdevīgāko variantu, un ja to piedāvās kāds igauņu, somu, vācu vai zviedru kantoris, tad izmantošu. Visi taču viņi nevar bankrotēt tieši tad, kad pērku tur biļetes. Bet par turpmāko – ziņošu.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais