Atskaite par STK trenniņbraucienu Sigulda - Vildoga - Cēsis - Valmiera
|
Uldis Kurvīts
|
Veloekspedīcijas trenniņbrauciens
Agrs rīts, ārā ir gaišs jau no 4:30. 5:30 Satiekames ar Edzi pie Statoila un varam doties uz vilcienu. Perons tukšs, nav ne Kampuse, ne Sekseris. Iztālēm redzams, ka tuvojas vilciens- lokomatīve, vagons un lokomatīve.. laikam jau vēl īsāku nevar uztaisīt. Ja jau tā grib taupīt tad arī to lielo prožektoru varēja slēgt ārā un pa velti nededzināt gaišā dienas laikā. Edzis sāk spītēties, lūk, riteni nu gan viņš nekāršot vagonā uz āķiem, principa pēc, bet turēšot blakus. Vilciens beidzot ir apstājies, ātri salecam iekšā un dodamies ceļā. Biļetes cena ar bagāžu līdz Siguldai Ls 2.41.
Pa ceļam daudz nopļautu latvāņu, kailcirtes un tukšas mājas ar aiznaglotiem logiem.
Pienāk Sigulda, izmetam ričukus ārā ar mešanu un pēctam izlecam paši, savādāk nebūtu paspējuši tikt ārā. Aiz muguras dūres vicinādama un lamājoties vagona durvīs paliek resna vecene. Gaidām Rīgas vilciena pienākšanu, ierodas Gačo un saprotam, ka šodien būsim tikai 3 braucēji, jo Kampuse atkal piekāš, Sekseris aizņemts ar kaut ko svarīgāku, Eicēnam noskaņojums jau nedēļas gaitā esot palicis arvien drūmāks, kā arī par pārējo STK domubiedru neirašanos - publisks fui un 1 brīdinājuma punks!
Dodamies ceļā uz Vildogu (STK svētvieta). Ceļš ideāls- iepriekš lijis, tāpēc granšinieks ir ciets un labi ripo. Sākumā pavisam nedaudz smidzina lietus. Tradicionālā kopbilde pie Vildogas zīmes. Vildogā nekas nav mainījies, smiltīs pat redzamaas sliedes no mūsu pagājušā gada velobrauciena.
Beidzot sākas nopietnāki nobraucieni- 9%, 13% utt. Šķiet, ka kādā no šiem Gačo tiek pie Max ātruma 60km/h.
Līgatnē iepērkam alu (bezalkaholiskais) un dodamies tālāk uz Ķūķu krācēm, kur to visu arī izmalkojam, priekš Gačo tiek uztaisīta jauna profila bilde "tā, lai no smiltīm redz ārā tikai galvu". Atzīmējamies kalendārā, ka šogad Ķūķu krāces ir apmeklētas. Esam jūtami iereibuši (Vidzemes vienreizējo dabas ainavu apreibināti) un braukšana paliek jautrāka, pēkšņi atceros, ka Siguldā man vajadzēja visus iepazīstināt ar braukšanas noteikumiem, ka braucam pēc visiem satiksmes noteikumiem, turoties ar abām rokām pie stūres, bez alkohola reibuma utt. Sākam tā nopietnāk aprunāt visus, kas šogad nepiedalās- noliekam patiešām kārtīgi!
Pie reizes iebraucam prezidenta A Bērziņa villā apsveicināties, šis gan diemžēl nav mājās, tāpēc ilgi nekavējamies un dodamies tālāk.
Pēc katra lejupceļa atkal ir tādi paši augsupceļi, ātrums augšup- 10kmh, stumjoties- 6kmh, pa taisnu ceļu ap 15-16kmh, jo vietām ir liela trepe.
Ieejas maksu par iebraukšanu Zvārtas ieža teritorijā negribam maksāt, bet infocentra darbiniece uzbāzīgi laipni mums iedod bezmaksas kartes. Viņai tur viskkas labs esot. Tagad jūtos viņai kā parādnieks, būtu gatavs darīt visu, ko viņa teiks. Ierēcam par visu šo un dodamies tālāk uz Kārļiem.
Gačo par katru cenu grib iebraukt pa ceļam apskatīt arī Ainavu krauju, līdz tai gan nav vienkārši tikt- jābrauc cauri privātīpašumiem. Skats no kraujas iespaidīgs, un pa krauju lejā arī. Šie atkal dzer alu, Edzis sāk izkratīt sirdi un lepni stāstīt, kā iemācījis Mārtiņam dzert alu un vēl visādas muļķibas. Edzis esot tāda kā ļaunuma sakne, pats atzīst, ka bail pat iedomāties, kas notiktu, ja viņu ieliktu Mārtiņa bērniem par krusttēvu, kādu tad viņš priekšzīmi tiem rādītu!?
Satiekam otros tūristus- kajniekus. Es zālē atrodu vīngliemezi un salauztu ceļazīmi.
Ceļš atkal pa kalniem un lejām, kādi 5 policijas posteņi, tiekam tiem veiksmīgi garām un beidzot esam Cēsīs. Pilsēta ir pilna ar SEB velomaratonistiem, haoss uz ielām, trotuāriem un veikalos, visi kaut kur uz dullo brauc, lec sēž un guļ.
Sapērkam veikalā paiku un dodames uz Jāņarāmi (tilts pār Gauju). Negaidīti ātri tur arī nonākam un lielā pusdienošana var sākties. Bet izrādās, ka pusdienas tajā vietā jau pirms mums ir ieplānojuši citi - odi vienkārši ēd mūs nost. Visi lēkājam un vicināmies ar rokām kā indiāņi ap ugunskuru, pielūdzot, lai līst lietus.
Pa mežu sevišķi neviens negrib raukt, tāpēc vienbalsīgi nonākam pie izvēles - "ai vienalga", tātad braucam uz Valmieru pa grants ceļu. Sāk jau nedaudz just, ka kājas ir nogurušas.
Pa ceļam ātri iebraucam pie Gaujas apskatīt Sietiņiezi. Mans dienas ātruma rekords 54 hm/h. Pašu iezi gan neejam skatīt, bet labāk atpūšamies pie galdiņiem. Nopriecājos, cik precīzi esmu sapircis ēdamo šodienai, viss ir apēsts, tātad liekais svars nav vadāts līdzi.
Braucam un braucam, zīmes rāda nepareizi- Valmiera paliek par 3km tālāk kā iepriekšējā zīme. Joprojām granšinieks un trepe.
Jā! Beidzot sākas asfalts, ripo tik gludi, ka gandrīz nav pat jāminās. Tuvojoties Valmierai sāk nedaudz līt, labi, ka līdzšim bija ļot labvēlīgi laikapstākļi braukšanai, arī tehnika turējās ideāli.
Atvadas, puņķi un asaras- STK veloekspedīcijas trenniņbrauciens ir galā. Šī bija viena no retajām reizēm, kad braucienu pabeidz visi.
Distance: 89,50km Laiks: 6h 9min Vid. ātrums 14,48 Max. ātrums: 54,00
Paldies dalībniekiem un atbalstītājiem! Bildes būs!