Igaunija no Narvas līdz Haapsalu.
Pagrūti ir uzrakstīt pēc gada. Bet kas reiz ir nolemts, jāizdara. Jau iepriekšējā dienā pārskatu laika prognozi vairākas adresēs un pēdējā brīdi tiek mainīti plāni no brauciena uz Lietuvu, par labu Igaunijai, kur sola ļoti jauku laiku, kas arī par 100% piepildījās. Ātri izstudēju www.visitestonia.com mājas lapu un esam ceļojumam gatavi.
Pirmā diena.
5 Jūlija rīts, jau agri izbraucam no Siguldas, jo ar draugiem mums sarunāts Valmieras Maximā satikties. Sapērkam visu nepieciešamo un dodamies ceļā. Tuvojoties Rūjienai, pa līdzi paņemtajām rācijām sarunājam, ka iebrauksim Ķoņu dzirnavas aplūkot. Jau pa gabalu mūs sagaida skaisti iekārtota apkārtne un laipna saimniece. Pēc ēku un dambja apskates dodamies iekšā aplūkot dzirnavas, kurām tik daudz reizes bijām pabraukuši garām. Uzzinam vēsturi, mums izrāda visu miltu malšanas procedūru, kas darbojas vēl šodien. Un tad augšstāvā mūs ieved lielā telpā kur no aitas vilniņas tiek saražota dzija. Tiek iedarbināti ganģi un ar lielām acīm vērojam kā 100 gadu vecās iekārtas izdara savu darbu. Protams neiztikt bez cilvēka rokām un smaga darba.


Braucot garām Vīlandei apsolam to apmeklēt citu reizi, jo mums vēl tāls ceļš priekšā. Pirmā no plānotajām pieturvietām mums ir Poltsamaa ar savu izslavēto rožu dārzu, kas šajās dienās ir pilnā savā krāšņumā. Ap 15.00 esam klāt. Bērni izkāpjot no mašīnas uzreiz sarauc degunus uz paziņo - vai kā te smird! Mēs visi kārtīgi izsmejamies un velkam pilnu krūti ar rožu reibinošo aromātu, kādu nekur citur nevar sajust tādā koncentrācijā.
Rožu dārzā aug vairāk nekā 3000 rožu stādu un ap 900 dažādas rožu šķirnes. Ekskursijas gaitā iespējams iepazīties ar dažādām rožu šķirnēm, to vēsturi un leģendām, kā arī citām interesantām lietām.…http://www.visitestonia.com/lv/peltsam%C4%81-ro%C5%BEu-d%C4%81rzs



Pievakarē sasniedzam Toilu, savu apmetnes vietu. Aiz izslavētā SPA kompleksa atrodās mājīgs kempings ar visām ērtībām. Uzceļam teltis, iestiprinamies un pa garajām kāpnēm nokāpjam lejā uz jūru vērot saulrietu.


Otrā diena.
Braucam uz Narvu. http://www.visitestonia.com/lv/br%C4%ABvdienu-galam%C4%93r%C4%B7i/igaunijas-pils%C4%93tas/narva
Esam no paša rīta jau klāt, pilsēta tikai mostās. Ar interesi novērojam cilvēkus garajā rindā robežas pārejas punktā uz Krieviju. Narvas cietoksnis ir vecākais un lielākais cietoksnis Igaunijā (būvēts 13.–17. gadsimtā), kopā ar Ivangorodas cietoksni Narvas upes pretējā krastā tas veido unikālu arhitektūras ansambli, kas ir viens no Ziemeļeiropas ievērojamākajiem šāda veida vēstures pieminekļiem. Cietokšņa trīs spārni un Hermaņa tornis ir atvērti apmeklētājiem. Noteikti uzkāpiet tajā, lai izbaudītu brīnišķīgo skatu uz apkārtni!


Pēc apskates braucam atpakaļ gar Toilu, kur netālu atrodā Valastes ūdenskritums, visaugstākais Baltijā. http://www.visitestonia.com/lv/br%C4%ABvdienu-galam%C4%93r%C4%B7i/piekraste/valastes-%C5%ABdenskritums Turpat netālu ir izslavētais Ontikas stāvkrasts http://www.visitestonia.com/lv/ontikas-ka%C4%BC%C4%B7akmens-st%C4%81vkrasts









Vai dzirdēju,ka te arī nav slikti http://www.visitestonia.com/lv/map/mak%C5%A1%C4%B7er%C4%93%C5%A1anas-braucieni-igaunijas-dabas-vid%C5%AB.
http://www.visitestonia.com/lv/mak%C5%A1%C4%B7er%C4%93%C5%A1anas-braucieni-igaunijas-dabas-vid%C5%AB Jo trešajā dienā jādodās apskatīt Rakveres pils, kas atrodās netālu.
Trešā diena. Ierodamies Rakverē ap 10.00, bet pili atver 11.00. Tikmēr pastaigājamies apkārt tai un tad dodamies iekšā. Te nu paveras prātam neaptverams skats - esam nokļuvuši īstos viduslaikos. Ātri nopērkam biļetes, sapošamies viduslaiku drēbēs un dodamies iekšā! Mūs sagaida mūks ar plašu smaidu sejā uzzinot, ka mēs esam no Latvijas un ir mūsu sabiedrotais.Izstāsta pa krieviski vēsturi, izvadā pa pils pagalmu, pa sarkano lukturu ielu un pie krodziņa mūs pamet, piekodinot, ka pils pagrabā 12.00 būs spīdzināšanas šovs. Tikai lai nenokavējat!




Tālāk braucam uz Kolgas muižu, kas savā laikā ir bijusi viena no krāšņākajām Baltijā



Braucam tālāk uz Jagala-Joa ūdenskritumu. Izbradājam upi, nekur nesteidzoties skatamies krītošajā ūdeni, kas rada mazu varavīksnīti un klausamies nomierinošajā ūdens šalkoņā. Tad pienāk laiks doties tālāk uz pašu Tallinu. Izstaigājam vecpilsētu un laicīgi domājam par naktsmājām Keilas pusē. Meremōisas tuvumā pie jūras atrodam glītu nakšņošanas vietu.
4 diena.
Pabraucam atpakaļ līdz Keilas ūdenskritumam.Keilas ūdenskritums atrodas Harju apriņķa Keilas pagastā, Keila-Joa ciemā uz Keilas upes. Nesajaucat ar pilsētu Keilu. Ūdenskritums ir sešus metrus augsts un vairākus desmitus metru plats, tādējādi pēc lieluma atpaliekot tikai no Narvas un Jegalas ūdenskrituma. Vietējiem iedzīvotājiem ir tradīcija ierasties pie ūdenskrituma kāzu dienā, piestiprināt pie ķēžu tilta piekaramo atslēgu ar savu vārdu un pēc piestiprināšanas iesviest atslēgu straujajos ūdeņos. Mūsuprāt šis ir visromantiskākais tiltiņš,ko pēdēja laikā esam redzējuši.


1962.gadā Paldiski kļuva par padomju kara flotes kodolzemūdeņu mācību centru. Ar diviem sauszemes kodolreaktoriem, nodarbinot aptuveni 16 000 cilvēku, tā bija lielākā šāda veida iestāde Padomju Savienībā. Tās svarīguma dēļ visa pilsēta bija norobežota ar dzeloņstiepļu žogu līdz pat brīdim, kad 1994.gada augustā bāzi pameta pēdējais Krievijas karakuģis. Ir vēl viens labs iemesls, lai apmeklētu Paldiski - Pakri pussala ir slavena ar savām iespaidīgajām kaļķakmens klintīm. Pakri pussalā ir Igaunijas augstākā bāka,

Tad no dodamies tālāk uz Haapsalu. Pa ceļam apskatām Padises mūķeņu klosteri, kur notiek vērienīgi atjaunošanas darbi un dodamies uz Haapsalu, kas mūs gaida. Ceļa gabals ir diezgan vienmuļš, vēl pa ceļam gribās pabraukt pa jūras malu, bet tad tiks zaudēts laiks un neaplūkotas labākas vietas. Ap 15.00 esam galā. Sākumā izbaukājam pilsētu, kura pošās vasaras mūzikas un Amerikāņu auto festivālam uz kuru, lai kā gribētos, nevaram palikt. Izbrīna Haapsalu pils labais stāvoklis, kaut arī visas šīs Igaunijas pilis, kurās bijām, bija labā izskatā. Tas laikam pateicoties, tam, ka mazāk kari ir gājuši pāri.





Vecās lokomotīves ir puikām īsts apbrīnas avots, arī lielajiem nav garlaicīgi. Apskatot tās sakam čau un dodamies mājās caur Pērnavu. Kopā četrās dienās tika nobraukti 1450 km.





















































































