Igaunija no Narvas līdz Haapsalu.

  • 6 min lasīšanai
  • 119 foto

Pagrūti ir uzrakstīt pēc gada. Bet kas reiz ir nolemts, jāizdara. Jau iepriekšējā dienā pārskatu laika prognozi vairākas adresēs un pēdējā brīdi tiek mainīti plāni no brauciena uz Lietuvu, par labu Igaunijai, kur sola ļoti jauku laiku, kas arī par 100% piepildījās. Ātri izstudēju www.visitestonia.com mājas lapu un esam ceļojumam gatavi.

Pirmā diena.

5 Jūlija rīts, jau agri izbraucam no Siguldas, jo ar draugiem mums sarunāts Valmieras Maximā satikties. Sapērkam visu nepieciešamo un dodamies ceļā. Tuvojoties Rūjienai, pa līdzi paņemtajām rācijām sarunājam, ka iebrauksim Ķoņu dzirnavas aplūkot. Jau pa gabalu mūs sagaida skaisti iekārtota apkārtne un laipna saimniece. Pēc ēku un dambja apskates dodamies iekšā aplūkot dzirnavas, kurām tik daudz reizes bijām pabraukuši garām. Uzzinam vēsturi, mums izrāda visu miltu malšanas procedūru, kas darbojas vēl šodien. Un tad augšstāvā mūs ieved lielā telpā kur no aitas vilniņas tiek saražota dzija. Tiek iedarbināti ganģi un ar lielām acīm vērojam kā 100 gadu vecās iekārtas izdara savu darbu. Protams neiztikt bez cilvēka rokām un smaga darba.

Izpētam saražoto produkciju un par piemiņu nopēkam mazus vilnas austus kaķīšus. Saimniece vēl izrāda viesnīciņas apartamentus un tad dodamies tālāk uz Igauniju.

Braucot garām Vīlandei apsolam to apmeklēt citu reizi, jo mums vēl tāls ceļš priekšā. Pirmā no plānotajām pieturvietām mums ir Poltsamaa ar savu izslavēto rožu dārzu, kas šajās dienās ir pilnā savā krāšņumā. Ap 15.00 esam klāt. Bērni izkāpjot no mašīnas uzreiz sarauc degunus uz paziņo - vai kā te smird! Mēs visi kārtīgi izsmejamies un velkam pilnu krūti ar rožu reibinošo aromātu, kādu nekur citur nevar sajust tādā koncentrācijā.

Rožu dārzā aug vairāk nekā 3000 rožu stādu un ap 900 dažādas rožu šķirnes. Ekskursijas gaitā iespējams iepazīties ar dažādām rožu šķirnēm, to vēsturi un leģendām, kā arī citām interesantām lietām.…http://www.visitestonia.com/lv/peltsam%C4%81-ro%C5%BEu-d%C4%81rzs

Tālāk dodamies uz Peltsamā pili http://www.visitestonia.com/lv/peltsam%C4%81-pils kur ir iekārtots muzejs un pašdarīnātā vīna pagrabiņš.
Pulkstens rāda jau pēc 17.00 un atstājam nākošajām reizēm pastaigu par Peltsamā upes daudzajiem tiltiņiem un ar rožu smaržu un gardā vīna garšu atmiņā dodamies uz Toilu, mūsu pirmās dienas atpūtas vietu.

Pievakarē sasniedzam Toilu, savu apmetnes vietu. Aiz izslavētā SPA kompleksa atrodās mājīgs kempings ar visām ērtībām. Uzceļam teltis, iestiprinamies un pa garajām kāpnēm nokāpjam lejā uz jūru vērot saulrietu.

http://www.visitestonia.com/lv/br%C4%ABvdienu-galam%C4%93r%C4%B7i/piekraste/toila

Otrā diena.

Braucam uz Narvu. http://www.visitestonia.com/lv/br%C4%ABvdienu-galam%C4%93r%C4%B7i/igaunijas-pils%C4%93tas/narva

Esam no paša rīta jau klāt, pilsēta tikai mostās. Ar interesi novērojam cilvēkus garajā rindā robežas pārejas punktā uz Krieviju. Narvas cietoksnis ir vecākais un lielākais cietoksnis Igaunijā (būvēts 13.–17. gadsimtā), kopā ar Ivangorodas cietoksni Narvas upes pretējā krastā tas veido unikālu arhitektūras ansambli, kas ir viens no Ziemeļeiropas ievērojamākajiem šāda veida vēstures pieminekļiem. Cietokšņa trīs spārni un Hermaņa tornis ir atvērti apmeklētājiem. Noteikti uzkāpiet tajā, lai izbaudītu brīnišķīgo skatu uz apkārtni!

Pēc apskates braucam atpakaļ gar Toilu, kur netālu atrodā Valastes ūdenskritums, visaugstākais Baltijā. http://www.visitestonia.com/lv/br%C4%ABvdienu-galam%C4%93r%C4%B7i/piekraste/valastes-%C5%ABdenskritums Turpat netālu ir izslavētais Ontikas stāvkrasts http://www.visitestonia.com/lv/ontikas-ka%C4%BC%C4%B7akmens-st%C4%81vkrasts

Tālāk mūsu maršruts ved uz Kohtla Nōmme raktuvju muzeju. Bijušajās Kohtla raktuvēs tika atvērts pazemes muzejs. Pievienojieties gida vadītai ekskursijai un uzziniet, kā tika iegūts degslāneklis un kādi darbarīki un tehnoloģijas tika izmantotas, lai to iegūtu. Pavizinieties ar pazemes vilcieniņu pa 1.7 km garu apakšzemes tuneli un izmēģiniet spēkus urbšanā ar īstu urbi. Lai apskatītu visu muzeja kompleksu, ir nepieciešama līdz pat pusotrai stundai. Muzejs katru apmeklētāju apgādā ar speciālu jaku, aizsargķiveri un lukturi. Gids labi runā arī krievu valodā. Piebraucot āra temperatūra bija ap +28 grādiem, bet apakšzemē ta cauru gadu ir +8 grādi. Ja tā atklāti, tad ejot lejā ar šortiem un svārciņiem, pa tām divām stundām ko bijām lejā, mazliet pat nosalām. Ieteiktu uzvilkt garās bikses, jo jaku kā jau teicu te dod. Ļoti jautrs uz interesants pasākums. sevišķi brauciens ar vilcieniņu un vēl to visu agregātu darbināšana. Tai pašā laikā ir arī mazliet tāda kā pirmatnēja sajūta, alā, zem zemes un ūdens pilēšana no griestiem. Te var apskatīt visu degslānekļa ieguves evolūciju no pašiem pirmssākumiem, līdz 80 gadu beigām, kad raktuves slēdza. No vienkāršajiem instrumentiem, līdz modernākām tehnoloģijām. Ievērojiet, ka Jums tur ir jābūt 2,5 stundas līdz slēgšanai, savādāk šī brīnīšķigā apskate neizdosies. http://www.visitestonia.com/lv/kohtla-raktuvju-muzejs

Tālām braucam apskatīt Kivioli pelnu kalnus. Tos jau pa gabalu varēja redzēt pirmajā dienā braucot uz Toilu, dūmakā ietītas, divas zilas virsotnes. Vecajā kalnā var uzkāpt un tad redz pamatīgu gabalu visapkārt, bet jauno kalnu neatlaidīgi palielina vagonetes no raktuvēm, kur iegūst Igaunijas derīgo izraktini - degslānekli. Piebraucam pie vecīša pakājes, bet nolemjam, ka +33 grādu karstumā tas nebūs viegli un sevi žēlojot dodamies talāk sakot uz redzēšanos nākamreiz.

Tālāk uzbraucam augšā uz Kundu, mazu rūpniecības pilsētiņu ko apskatam. Kartē netālu no tās ir kempings. Diemžēl piebraucot pie īstā ceļa redzam ķieģeli ar papildplāksnīti un garu teikumu viņu valodā. Vakars jau nāk virsū, tāpēc nolemjam ceļu turpināt. Te valda īsta rosība, pilns ar bērneļiem un daudz mājiņām, sporta laukumiem. Ātri sameklējam saimnieku, kurš smaidot saka, ka projām nedzīšot Latviešus un ierāda mums estrādes malā laukumiņu naktsmājām un aicina arī brokastīs. Kā vēlāk noskaidrojām, te ir domāta vieta skolēnu vasaras nometnām un ekskursantus tāpēc negaida. Iesaku ceļotājiem, kas brauks pa šo maršrutu palikt otru nakti arī Toilas kempingā, kas ir izdevīgāk, jo tuvumā nekādu lielu iespēju ar teltīm nav kur palikt un laika ziņā tas ir mūsuprāt visizdevīgākais variants.

Vai dzirdēju,ka te arī nav slikti http://www.visitestonia.com/lv/map/mak%C5%A1%C4%B7er%C4%93%C5%A1anas-braucieni-igaunijas-dabas-vid%C5%AB.

http://www.visitestonia.com/lv/mak%C5%A1%C4%B7er%C4%93%C5%A1anas-braucieni-igaunijas-dabas-vid%C5%AB Jo trešajā dienā jādodās apskatīt Rakveres pils, kas atrodās netālu.

Trešā diena. Ierodamies Rakverē ap 10.00, bet pili atver 11.00. Tikmēr pastaigājamies apkārt tai un tad dodamies iekšā. Te nu paveras prātam neaptverams skats - esam nokļuvuši īstos viduslaikos. Ātri nopērkam biļetes, sapošamies viduslaiku drēbēs un dodamies iekšā! Mūs sagaida mūks ar plašu smaidu sejā uzzinot, ka mēs esam no Latvijas un ir mūsu sabiedrotais.Izstāsta pa krieviski vēsturi, izvadā pa pils pagalmu, pa sarkano lukturu ielu un pie krodziņa mūs pamet, piekodinot, ka pils pagrabā 12.00 būs spīdzināšanas šovs. Tikai lai nenokavējat!

Dzerot rīta kafiju kā viens nolemjam - kas pirmais nāk, tam labi nāk. Jo palielinoties apmeklētāju skaitam, visiem nevar pievērst tādu uzmanību. Te jau ap 11.30 sākās īsta rosība - lai būtu īsta viduslaiku noskaņa, tiek pārdzītas aitas no viena gala uz otru, jāj ar zirgiem, brauc ar pajūgiem, notiek cīņas ar zobeniem uz skatuves. Moku pagrabs arī bija labs, bērniem bija gan jautri, gan baisi. Izstaigājam pils iekšu, te var aplūkot daznedažādu zobenu kolekciju un no pils mūra apkatīt vai visu pilsētu. Pēc apskates pateicāmies par jauki pavadīto laiku un braucot projām nodomājām, kāpēc Turaidā nevar uztaisīt līdzīgus pasākumus. http://www.visitestonia.com/lv/rakveres-orde%C5%86a-pils

Tālāk braucam uz Kolgas muižu, kas savā laikā ir bijusi viena no krāšņākajām Baltijā

Bet tagad vairs tās ir atmiņas. No visa tā ir palikusi nolaista, apdrupusi ēka ar savu lielo kompleksu. Bet tāpat bija interesanti aplūkot un iztēloties, kā te varēja būt 100 gadus atpakaļ.

Braucam tālāk uz Jagala-Joa ūdenskritumu. Izbradājam upi, nekur nesteidzoties skatamies krītošajā ūdeni, kas rada mazu varavīksnīti un klausamies nomierinošajā ūdens šalkoņā. Tad pienāk laiks doties tālāk uz pašu Tallinu. Izstaigājam vecpilsētu un laicīgi domājam par naktsmājām Keilas pusē. Meremōisas tuvumā pie jūras atrodam glītu nakšņošanas vietu.

4 diena.

Pabraucam atpakaļ līdz Keilas ūdenskritumam.Keilas ūdenskritums atrodas Harju apriņķa Keilas pagastā, Keila-Joa ciemā uz Keilas upes. Nesajaucat ar pilsētu Keilu. Ūdenskritums ir sešus metrus augsts un vairākus desmitus metru plats, tādējādi pēc lieluma atpaliekot tikai no Narvas un Jegalas ūdenskrituma. Vietējiem iedzīvotājiem ir tradīcija ierasties pie ūdenskrituma kāzu dienā, piestiprināt pie ķēžu tilta piekaramo atslēgu ar savu vārdu un pēc piestiprināšanas iesviest atslēgu straujajos ūdeņos. Mūsuprāt šis ir visromantiskākais tiltiņš,ko pēdēja laikā esam redzējuši.

Iemetam upē santīmiņu un dodamies tālāk uz Paldisku pussalu, kas ir bijusi slēgtā militārā teritorija un PSRS zemūdeņu bāze. Vēl ir vērts pa ceļam apskatīt mazu ūdenskritumiņu kaskādi http://www.visitestonia.com/lv/trepojas-kask%C4%81de , kas ir pie paša tilta uz aušteces pusi.

1962.gadā Paldiski kļuva par padomju kara flotes kodolzemūdeņu mācību centru. Ar diviem sauszemes kodolreaktoriem, nodarbinot aptuveni 16 000 cilvēku, tā bija lielākā šāda veida iestāde Padomju Savienībā. Tās svarīguma dēļ visa pilsēta bija norobežota ar dzeloņstiepļu žogu līdz pat brīdim, kad 1994.gada augustā bāzi pameta pēdējais Krievijas karakuģis. Ir vēl viens labs iemesls, lai apmeklētu Paldiski - Pakri pussala ir slavena ar savām iespaidīgajām kaļķakmens klintīm. Pakri pussalā ir Igaunijas augstākā bāka,

http://www.visitestonia.com/lv/br%C4%ABvdienu-galam%C4%93r%C4%B7i/piekraste/paldiski

Tad no dodamies tālāk uz Haapsalu. Pa ceļam apskatām Padises mūķeņu klosteri, kur notiek vērienīgi atjaunošanas darbi un dodamies uz Haapsalu, kas mūs gaida. Ceļa gabals ir diezgan vienmuļš, vēl pa ceļam gribās pabraukt pa jūras malu, bet tad tiks zaudēts laiks un neaplūkotas labākas vietas. Ap 15.00 esam galā. Sākumā izbaukājam pilsētu, kura pošās vasaras mūzikas un Amerikāņu auto festivālam uz kuru, lai kā gribētos, nevaram palikt. Izbrīna Haapsalu pils labais stāvoklis, kaut arī visas šīs Igaunijas pilis, kurās bijām, bija labā izskatā. Tas laikam pateicoties, tam, ka mazāk kari ir gājuši pāri.

Atrodam slaveno stacijas ēku, kura filmēta vairākās filmās un blakus esošo veco lokomotīvju muzeju. Hāpsalu stacijas ēka tika uzbūvēta pēc oriģināla plāna, jo kūrorta pilsēta bija Krievijas caru iecienīta atpūtas vieta. Komplekss sastāv no četrām daļām: pasažieru ēka, Imperatora paviljons, tos savienojoša nojume un unikāls 216 metrus garš segts perons.

Vecās lokomotīves ir puikām īsts apbrīnas avots, arī lielajiem nav garlaicīgi. Apskatot tās sakam čau un dodamies mājās caur Pērnavu. Kopā četrās dienās tika nobraukti 1450 km.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais