Ar auto no UK uz LV
|
Maira Puzule
|
Sanāca tā, ka man vairāki cilvēki viens pēc otra stipri spēcīgi interesējās - kā gan es tā varēju pievārēt 2600kilometrus no King's Lynn līdz Rīgai. Uzrakstīju vēstuli vienam, pēc tam sāku rakstīt otram... Atcerējos par Ctr+C - Ctrl+V funkciju un tad jau ātri atbildēju arī trešajam... Tad nu ienāca prātā šo funkciju pielietot vēlreiz - varbūt kādam noder mana necilā Eiropas šķērsošanas pieredze. Jau iepriekš atvainojos par literāro stilu un slenga vārdiem, jo, kā jau tiecu, publicēju privātas vēstules kopiju.
Tātad - ar mašīnu no UK uz LV atbraukt nav ne bīstami, ne sarežģīti, ne neiespējami. Braucām ar divām mašīnām - vienā es, otrā - mana draudzene ar saviem 3 kinderiem. Taisnības pēc - pa vienam kinderam uz maiņām ņēmu pie sevis, lai jautrāk. Pilnīgi citu apsvērumu vadīta biju karbutā nopirkusi rāciju. Neilgi pirms brauciena piešķīlās, ka mašīnās tā varētu baigi noderēt. Tagad saprotu, ka tā bija pati ģeniālākā doma, kā atvieglot braucienu, jo visu ceļu braucām sarunādamās, vienojoties par turpmākajām darbībām vai tāpat apspriežot kādas situācijas uz ceļa vai tā tuvumā... Maršrutu mums plānoja navigācijas sistēmas, ja kādā vietā šamējiem domas dalījās, pieņēmām lēmumu klausīt nesenāk apdeitotajam. Bija gan brīži, kad nogļukoja abi, tad visi klausīja maniem vienpersoniski pieņemtajiem lēmumiem. Ne reizi auzās neiebraucām. Tā kā pie stūrēm sēdēja vājas sievietes bez nomaiņas iespējām, nolēmām nebraukt nonstopā. No rīta izbraucām no King's Lynn, baigi fiksi bijām Doverā. Plānojām uz prāmi 14:00, bet tikām jau uz to, kas atiet 12:00. Braucām ar Norfolk Lines (DFDS), pie tam bukojām biļetes turp un atpakaļ, tā sanāca daudz lētāk (20 poundi uz kāru), nekā vienā virzienā un citās kompānijās. Neko vairāk par pasēm mums nepārbaudīja. Veiksmīgi šķērsojām Beļģiju un traucām uz Rotterdamu, jo netālu no tās dzīvo mana draudzene, kas mūs uzņēma, pabaroja un pa nakti izčučināja. Jāsaka gan, ka vīnu līdz 2:30 naktī malkot nevajadzēja, jo priekšā bija garš ceļš, bet ar Jurati nebijām tikušās pusotru gadu... Protams, ja tādas draudzenes pie Roterdamas nav, nobraucot no prāmja uz kontinenta, navigācija būtu jāliek kaut kur uz Berlīnes vai pat Varšavas pusi (ja tā purcuka tips atļauj vienlaicīgi strādāt gan ar Rietumeiropas, gan Austrumeiropas kartēm). Pa taisno galamērķi Latvijā likt nevar, jo tad šamējais grib traukties caur Kaļiņingradas apgabalu, bet tur vajadzīga vīza. Mums bija plāns vakarā, drīz pēc iebraukšanas Polijā, likties uz auss vienā konkrētā, iepriekš noskaidrotā motelī. Bet, tā kā tur nokļuvām pārāk agri un nejutāmies necik nogurušas, sarunājām, ka brauksim tālāk, līdz uznāks plīsiens un moteli meklēt tur. Aizkankarājāmies līdz bānim, tad atlika tikai vilkt tālāk uz priekšu. Pie bāņa pl.23:50 gandrīz nonesu benzīntanku. Kad konstatēju, ka bākā benzīns netek, gāju pie aiz lodziņa tupošā poļa kasīties. "Sis pšehāja, ka viņš bendžu dod tikai līdz pusnaktij. Man pulksteņi bija gan 2 telefonos, gan tomTomā, gan uz rokas, gan mašīnai panelī. Tie visi kliedza, ka taisnība ir manā pusē, bet vai tad polim to pierādīsi. Niknas iekāpām mašīnās un sākām kustēt prom no pumpīšiem, tad izdzirdēju larkšķi... Nu jā, pistoli jau vajadzēja arī vietā nolikt un bāku aizskrūvēt... Kārtīgi izsmējāmies par manu blondumu, pamāju un paklanījos visām novērošanas kamerām, un prom mēs bijām! Pēc tam jau bija skaidra doma, ka Varšavai cauri jātiek pa nakti, bez liekiem korķiem. Tur nu feini izpaudāmies - planējām pa joslām, cēli kā ibisi, neviens mums netraucēja... Mazai gaismiņai svīstot, beidzot nolēmām bikuc pasnaust, tas jau bija tuvu pie Ostrov Maz. Kāds vairs tur motelis, sīkie tāpat drīz modīsies, likām uz paku tāpat, salocījušās priekšējos sēdekļos. Pēc pusotras stundas cēlāmies, jo sīči ar' pamodās. Ostrov Maz, vienā jau no iepriekšējiem braucieniem zināmā ēstūzī, padzērām turku kafiju un tad nonstopā stiepām uz mājām. Pie Kauņas šķirāmies, jo es vilku uz Rīgu, bet Gunita - caur Utenu, D-pili, Rēzekni - uz Liteni... Tā kā nolēmām braukt ekonomiski (Gunitai arī pieredze braukšanā ar stūri labajā pusē vēl bija visai maza), turējām ap 60 - 65 mailēm stundā, kā rezultātā mans autiņš ar 2l motoru sāka iet uz gaisu - tērēja 5l uz 100km (pa UK tas rija 7 - 9 litrus, jo parasti biju 'sportiskāka'). Izmaksas tiešām nebija lielas, bet ja velk uz 90 mailēm, tad protams, jārēķinās ar lielāku naudiņu.
..
Jau Anglijā noskaidroju, ka LV izceļas ar savdabīgiem likumiem, un ar ārzemēs reģistrētu mašīnu Latvijas pilsonis pa tās teritoriju bez atļaujas pārvietoties nedrīkst. Tāpēc CSDD mājas lapā jau savlaicīgi uztaisīju atļauju uz 14 dienām. Pēc tam Rīgā, vedot savu LV vāģi uz skati, pie reizes iegāju CSDD un dabūju atļauju te vizināties ar manu ''Odzīnu Mazdīnu'' uz 3 gadiem. Nez, vai šī tik ilgi izturēs. Sajutusi Latvijas lauku ceļu garšu, jau tagad sāk sadalīties reizinātājos. Pirmais neizturēja izpūtējs... Kaut kur dzirdēju vēl, ka UK mašīnām Eiropā uz lukturiem jālīmē kaut kādas speciālas uzlīmes, lai neapžilbinātu pretībraucējus, jo lukturi tak arī saregulēti otrādi. Uz prāmi mūs uzdzina ar tādu joni, ka ostas veikalā pie tādām uzlīmēm netikām, citur nekur neesmu tādas manījusi. Noskaidroju pie speciem, ka tās uzlīmes ir ļoti dažādas, un ka tik vecai Mazdai kā manējā, tāpat es tādas nebūtu dabūjusi. Jāsaka arī, ka visu nakti braucot caur Poliju, man neviens pretīmbraucējs ne reizi nepamidžināja ar uguņiem, lai es kaut ko pārslēgtu vai kā, līdz ar to secinu, ka tas regulējums nav tik traks. Vairāk gan tumsā neesmu braukusi.
Kā redzi, nekā traka tur nav, arī Tev tas būs pa spēkam. Tikai man tagad interesē, cik ilgi es pa LV ar Odzīnu braukāšu - mans štuks bija atgriezties UK jau jūnijā, jo līdz 30.jūnijam man jāapmaksā ceļa nodoklis nākošajam pusgadam. Tā kā man viens nelietis nospēra somiņu ar visu pasi, izskatās, ka kādu brīdi aizķeršos LV (protams, tas nav vienīgais iemesls). Bet vai man TE kāds piesiesies, ja man TUR nav kas samaksāts?