iz Igauneju! piec igauņu boltuo šikalada ar meļneicom!!!

  • 6 min lasīšanai
aproksts byus latvyski, koč ceļuojums nūtyka latgaliski. atsavainoju vysom īsaisteitajom pusem, latgalīšu rokstu volūdys ortografejai i Ilonai personeigi. muna vaine, muna vaine, muna vysu leluokuo vaine! ****************************************************** reizi gadā jūnija sākumā mums ar Ilonu ir jāstopē. tā ir tāda tradīcija. vienu gadu aizlaidām uz Lietuvu, uz Kuršu kāpām. bija stāsti par jogurtu, alu, zivīm un prāmjiem. gulējām maisos zem priedēm (čiekuri baigi spiež sānus, jo pa tumsu jau nevar visus nolasīt...) citu gadu laidām uz Iaguniju, uz Kihnu salu. bija stāsti par alu, zivīm un prāmjiem. vienu nakti gulējām zirgu aplokā dzērvju dziesmu pavadībā un aerodromā kihniešu disenes pavadībā otru nakti. tad vienu gadu netikām nekur. un visu gadu bija pohas no tā... vēl vienu gadu laidām 2 reizes uz Lietuvu - uz Viļņu aprīlī un uz Kauņu septembrī. bet nebija tas. bija labi, bet ne tas - ne zivju, ne prāmju, ne telšu. pavisam godīgi gulējām gultās. turklāt abas reizes turp un atpakaļ izbraukājām ar 1 mašīnu kādās 3 stundās no Rēzeknes. nu tas nav stils! šogad mēs ar Ilonu domājām laist uz Peipusu, Narvu un Munameģi. zivju dēļ. un vēl man bija 150 kronas no aizaiziepriekšējā gada, kas palika pāri, jo ar 1 prāmi mēs aizbraucām nejauši par velti. arī ir stāsti par jogurtu, zivīm un prāmjiem. bet varbūt izdosies tā secīgi. dziļā doma bija stopēt jau no Rēzeknes. tā iemesla dēļ izkasījos gandrīz laicīgi no mājas - ne pirms 11, kā bija domāts, bet 14 - un braucu ar busu uz Rēzekni. saprotieties, es jau nestopēju naudas vai kā dēļ. man patīk ērtības. tāpēc jābrauc ar busu. Rēzeknē bija miljons darīšanu. nopirku sudraba aploksni vēstulei uz Nagļiem, aizsūtīju Mankūzim vēstuli ar 3 pāvestiem. pastā izņēmu savas sandales, kas izrādījās Lucijas kurtka, bet tomēr nebija Lucijas kurtka, jo viņai nederēja, tāpēc tā tagad ir mana kurtka. gandrīz nopirku somu, kas man tomēr īsti nepatika, tāpēc pagaidām nenopirku. ar Ilonu aizdauzījāmies uz krustojumu ar mikriņu, kas pa ceļam kādas 2 reizes gribēja taisīt sucidu un elsdams streipuļoja no 1 joslas uz 2. un maisījās visiem pa kājām. jau uz tilta sāka smidzināt. kad izkāpām, jau gāza. izvilkām lietusmētelīšus. Ilona oranžu, man tika roža. mīlīgs bez gala! sapratām, ka nekādas Igaunijas nebūs, jo kurš idiots lietū gāzīsies ceļā? nav ko. ar rūgtu sirdi aizgājām uz citu ceļu, kas veda uz Rīgu. ka nav, ta nav. stāvējām miljards gadu. visi maitas brauca garām. man sala rokas, izmirka bikses, Ilonai palika balts deguns, bet man zilas lūpas. sapratām, ka nebūs nekāda aršana. uz uzrakstu RĪGA tie gnīdas neskatījās, toties pretīmbraucēji visi kā viens noblenzās uz uzrakstu 2. pusē - RAKVERE. joprojām nav ne jausmas ne par kādu Rakveri. zinu tikai Rakveres cīsiņus. lija drausmīgi. kārtīgi aplaidās un mērcēja. uzraksts sāka ļumēt, rokas stīvas. nu drausmeigi! kas vēl būtu braucis uz mūsu pusi, grieza mašīnu riņķī un kasa uz Ludzu vai Rēzekni. ka tik nevest! sākām iet. tur gan nebija nekādā jēgā - pāris km tilts, bet vismaz kustība. tik pagājām metrus padsmit, arī mūsu mašīna bija klāt. lai mani sit nost, neatceros, kas bija iekšā. vīrietis. toties zinu, ka mašīnai bija brūni lakota apdare un drusku vilka no loga. jau pie Voronovas vai Sakstagala bija skaidrs, ka nekāda lietus nav un nebūs. lija tikai uz Rēzeknes krustojuma! Viļānos izkāpām pie krustojuma un sapratām, ka vajag kafiju. bez kafijas nav aršana un stopēšana. tā kā uz krogu "Lāču lejā" jau bija būt pirms gada čigānos, gājām uz sinagogu, tas ir, krogu "Pie Kaupra", kur parasti rīko bēres un ēd tālbraucēji. dabūjām kafiju, izvilkām baltmaizes kukuli un aknu bļodu un drusku ieēdām. to baltmaizi es savācu no mājām - bet nu ir gan maizei liktens: cepta Daugavpilī, pirkta Rēzeknē, atvesta uz Mukulēm, tad vesta uz Rēzekni, tad Viļāniem, tad Rīgu, pēc tam Tallinu, tad atkal Rīgu. bet es jau atkal skrienu pirms laika. pie Viļāniem ar nebija lāga. pūta vējš. toties drīz vien apstājās mašīna, kas mūs aizveda līdz Triangula bastionam Rīgā. tā kā tas bija 1 no maniem skolotājiem, kura stundas es pārsvarā bastoju, tad pārsvarā runāja Ilona. ja būtu zināts, ka tā bastošana tā atspēlēsies, varbūt lieku reizi arī aizvilktos, bet tie ūdeņi jau aiztecējuši. kas bijis, tas jau ir cauri. Rīgā noskatījāmies kaut kādu filmu. neko neatceros. man šķiet, no tā paša arī aizmigām. toties no rīta cēlāmies diezgan laicīgi. nebija ne 10 vai 11 no rīta. kā cēlāmies, tā ķērāmies pie latgaliešu rakstu valodas ortogrāfijas. teiksim tā, komisijas pabeigto darbu pabeidzām ar papīru kārtošanu. sirsnībā Stafeckai nosūtīju 15 gatavus dokumentus un sākām kasīties ceļā. bija jau kādi 17 vakarā vai tuvu tam. somas sanāca tādas pavieglas, bet nevar jau gribēt nezin ko. pa to starpu dabūju arī dz. d. dāvanu - telti. jeppā! iegājām vēl veikalā nopirkt jogurtu, jo bez jogurta jau ne suņa nevar nostopēt! tramvajā bija kaut kāda ķerta vecene, kas auroja, bet diemžēl ātri izkāpa, tāpēc nekādu stāstu par veceni nebūs. uz Juglu aizkūlāmies jau tad, kad visi gāja mājās no gadatirgus un no Brīvdabas muzeja nesa pītus krēslus un tamborētas cepures. kādos 18:27 sākām stopēt. ilgi nevienam nevajadzēja nevienu no visas stopētāju varzas, beigās pie sīkajiem, pinkainajiem puišeļiem gan apstājās mašīna, bet neņēma. lēnām ripelējās gar visu garo rindu, līdz apstājās pie mums. domāju gan - Ilona katru uz sen printētām vecām Yahoo vēstulēm uzrakstīto PÄRNU burtu bija izkrāsojusi citā krāsā! un ar krāsu zīmuļiem! sen pierādīts, ka zīmuļi dod labu auru. bija 1 labs uzraksts, laikam CĒSIS vai PREIĻI, kam burti bija apvilkti ar dzeltenu zīmuli - vot tā uzreiz bija cita stopēšana! lai gan tikpat labi gāja arī ar uzrakstu PREĻI - nevienam neradās nekādas aizdomas, ka izlaists kāds burts. pārrunāts tika viss - sākot ar praidu, beidzot ar igauņu Aļošu. man jau beigās piegriezās. par laimi brauca tikai līdz Salacgrīvai. biški pagājušas, Statoilā nopirkām kafiju. nofotografējāmies pie čuguna sievietes ar bērnu, kas bija izslējusi rokas un taisījās to bērnu mest iekšā sen izdemolētā strūklakā. kā secināju no dažādiem legāliem un nelegāliem uzrakstiem, betons tur bija liets 1986. gadā, bet veltīts 1941. - 1945. gadiem. kāpēc bērni jāmet strūklakā, nezinu. bet uz monstriem padomju laiku tēlniekiem ir nags. to varēja manīt arī Salaspils memoriālā, kur aizdauzījāmies kaut kad pirms pāris nedēļām un atradām bijušo godību visā spozmē. nākošie trāpījās vīrs un sieva. nu, tai sievai bija zelta mute! tā 10 km laikā izstāstīja visu! par sanatoriju, savu izloksni, Ainažiem, ozoliem, baznīcām, radiem un iagauņiem! vīrs mūs izlaida šosejas vidū no kreisās joslas, par ko sieva bija nikna. bet kas ta mums. līdz robežai bija laikam 1 km. tā arī nogājām kājām. šai laikā man piezvanīja gandrīz visi, kas varētu zvanīt. nebija laika ne stopēt, ne ko. robežsargs iemeta aci pasē un neko. baigi ērti, nav jāstāv rindā kā mašīnām - ej un viss. cik nu pagājām aiz robežas, nezinu. grāvī svīres raka dubļus, vēl tur bija izdemolēts krogs. apstājās soms, kas veda pilnu mašīnu ar alu KOZIOL un ūdeni ČISTA VODA. pakas kaut kā tika pārkrautas un atradās vieta gan Ilonai, gan mūsu somām. man bija jāsēž priekšā, jo soms latviski nerunāja. izrādās, soms brauca no Šveices un veda čehu alu. protams, iagauņu alus esot lētāks kā somu un latviešu labāks un lētāks kā igauņu. tomēr čehu alus esot vēl labāks. nezinu gan, vai čehu ūdens arī bija vislabākais. bet vest veda. paku pakām. cigaretes jāpērk latvijā. visi igauņi cigaretes pērk Latvijā. igauņu šokolāde ir sūds. latviešu LAUMA vai LAIMA esot jau labāk. toties somu šokolāde, protams, esot labākā. tas bija sakarā ar runām, ka uz Igauniju braucām pēc šokolādes. piedāvāja pie viena aizraut pakaļ somu šokolādei. uz to teicu, ka nav jau laika vazāties apkārt. rīt jābūt Rīgā. uz to soms elsa vien. tad panesās runas par krieviem. kamēr runas neskāra politiku, pietika ar manu angļu valodas mazumu. nav tak noslēpums, ka mūžam neesmu mācījusies runāt un gramatiku, tikai jēdzu lasīt kaut ko un klausīties, ja neber pupas. tad izrādījās, ka šis māk vāciski. tad tālāk jau bija kā pie cilvēkiem. aprunājām i krievus, i visu. tikām līdz padomju kīno, tarkovskim un kam ne. tas bija tikai pie Pērnavas. sekoja visādas sarunas ap un garām. par laimi - arī klusums. vispār ir jau labi runīgi šoferi, bet ne 3 no vietas! Tallinā iegāzāmies ap 23:15. tik vien bija laika kā meklet naktsmājas. pamēģini izdomāt, kur palikt pa nakti, ja esi pašā centrā! beigās gulējām uz mola pie ostas. tādā kā krūmu pudurī, kas blakus prāmjiem izskatījās pēc nezāļu skupsnas. apkārt bija betona un akmeņu kaudzes, kas savestas ostas krastu nostiprināšanai laikam. atradām pāris kvadrātmetrus daudz maz līdzenas teritorijas krūmos un starp tām kaudzēm. tomēr akmeņi un kaut kādas kripatas bija arī tur un drusku atspaidīja sānus, bet neko daudz. pa tumsu uzslējām telti tā, ka pa vidu bija kaut kāds puns, kam es ripoju nost. vot tas bijaa trakāk! toties no rīta drausmīgi nosalām, jo laikam no jūras nāca aukstums un vispār jau laiciņš kā puķe - te +30, te knapi +14... un no rīta kaijas ķerca tā, ka domājām, ka aprīs kefīra paku, ko atstājām pieslietu pie krūma. a neko. kaiju nemaz tur nebija. viņas kādus pāris metrus tālāk lēkāja pa būvgružu kaudzēm un lupatām. toties kefīra pakā salīda skudras. dažas skudras man pēc tam drasēja mājās pa galdu, jo bija pailkušas teltī un atbraukušas uz Rīgu. ai, man apnika rakstīt.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais