Kādu vakaru izdomājām, ka vēl šajā maijā kaut kur nebūt jāaizbrauc... sameklējam internetā Eiropas karti un skatāmies, kas mums ir vistuvāk... hmm... Beļģija, nolemjam, ka gribam redzēt Briseli, dodamies uz vilcienu staciju un iegādājamies biļetes uz sestdienas rītu... sestdienas rītā, pēc dažām gulētām stundām skrienam uz vilcienu un ceļojums var sākties.... ceļojam divatā – es un Keitlīna- draudzene no ASV. Pirms tam gan izsūtam couchsurfing dažas vēstulītes, ka meklējam naktsmājas....
Sestdiena, 26. maijs.
Visa diena galvenokārt paiet vilcienā, vienu reizi gan jāpārsēžas, tas jādara Frankfurt am Main, kur mums ir pusstunda brīva laika līdz nākamajam vilcienam, to izmantojam, lai ātri uzmestu skatu izslavētajiem Frankfurtes debesskrāpjiem, pāris foto un atpakaļ vilcienā. Nepievēršot uzmanību mazajām zīmītēm vilcienā, apsēžamies smēķētāju zonā un tā gandrīz četras stundas elpojam cigarešu dūmus, pfuuu.... un tā ap pieciem vakarā ierodamies Briselē! JuHuuu!!! Satiekam vienu puisi – Rubin - no Texasas. Iečekojamies vienā diezgan lētā viesnīcā un istabiņā mūs sagaida pirmais pārsteigums – tā ir tik maza, ka gandrīz nav kur apgriezties un duša ir tik maza vai pat mazāka kā tualetes telpa lidmašīnā. Nu neko, paliksim šeit tikai vienu nakti. Dodamies trijatā uz centru, kur tieši šajās dienās norisinās liels džeza festivāls, pirms tam gan internetā pārbaudām epastu, vai nav atbildes no couchsurfing, jā ir. Puisis (nosaucam viņu par Couchguy) ir atstājis savu telefona numuru, nu ko, sarunājam satikties, viņš esot vienā kafejnīcā dodamies turp.... bet tā arī visu vakaru nesatiekam savu Couchguy, tad viņš tur, tad citur, tad mēs tur un tad atkal citur, sarunājam satikties rīt.. Ha haa!!! Mūzika, cilvēki, rosība un lieliska atmosfēra pašā pilsētas sirdī! Grand place ir laukums ar iespaidīgu arhitektūru..... skaistākais un atmiņā paliekošākais pilsētas laukums, kādu līdz šim esmu redzējusi!!!
Pēc pastaigas pa pilsētu, iegriežamies kādā krogā, lai nogaršotu izslavētos beļģu augļu alus.... gluži vai limonāde ar nelielu alus piegaršu.... mazliet paklausāmies dažus džeza izpildītājus un atkal dodamies apskatīt pilsētu... lai paglābtos no lietus ieturam vakariņas ķīniešu restorānā, gardi.. ap pusnakti dodamies uz mūsu izcilo hoteli, vajag izgulēties, jo plāns ir nākamo nakti negulēt un, taupot naudu, neizmantot hoteli un atstāt mantas bagāžas glabātavā stacijā.... dodamies gulēt
Svētdiena, 27. maijs
Pieceļamies un mēģinām lietderīgi izmantot mūsu super lielo dušu... somas plecos un dodamies iekarot Briseli dienā. Sākam manīt vēderus, kas pilnīgi saprotami prasa brokastis... Beļģu vafeles – domāts, darīts. Gardi. Notiesājam vafeles un karstu šokolādi, jo ir mazliet vēsi. Salīdzinājumam jāsaka, ka Vācijā(kur pašlaik uzturamies) viesmīļi ir daudz laipnāki un atsaucīgāki.
Doma ir apskatīt Atomium, tādēļ iegādājamies transporta katri trīs dienām(Tikai 9EUR) un dodamies uz pazemes tramvaju, gaidām, kad pienāk tramvajs, paveras diezgan interesanta aina – pie durvīm cilvēku pilns, ka nevar gandrīz tik vai iekšā un ārā, bet vidū tik daži cilvēki, un tie, kas stāv pie durvīm nu nemaz negrib kustēt no vietas, tā visa rezultātā netieku ar savu lielo somu tramvajā un paliekam aiz durvīm.. saprotam, ka šodien vairs i nemēģināsim izmantot šos absurdos transporta līdzekļus. Ko darīt? Ar kājām tāpat visu nav iespējams izstaigāt... Laba alternatīva ir divstāvīgiem tūristu autobusi – Hop In, Hop Off – tikai 10EUR un divas dienas brauc, cik bieži vien vēlies. Pirms tam gan apmeklējam St. Michaels katedrāli un vietējo tirgu, kas man, godīgi sakot, mazliet atgādina Rīgas tirgu.
Un tā dienas vidū sēžamies Hop autobusā un dodamies aplūkot iecienītākas tūristu vietas Briselē. Atomium – 9 lielas bumbas, pāris foto un dodamies tālāk. Baznīcas, katedrāles un dažādas citas mājiņas, nolemjam atgriezties centrā un vēlreiz izmēģināt laimi vietējā transporta sistēmā, jeee, par laimi tiekam iekšā tramvajā un dodamies kaut kur, paši nezinām kur, līdz vienā pieturā izlemjam, ka laikam būtu laiks kāpt ārā.. pastaigājam, bet neko īpašu neatraduši, dodamies atpakaļ.
He, atrodam ielu ar visiem ES karogiem un, protams, pāris bildītes pie LV karodziņa. Turpat netālu arodam izslavēto čurājošo puisīti. Apkārt pilns ar tūristiem, kas zibsnī vien savas kameras, mēs pievienojamies. Pāris suvenīru veikalu un šokolādes, kā arī trifeļu degustācijas. Gardi! Kad sāk satumst, nolemjam, ka būtu laiks apsēsties uz brīdi, nolūkojam lielas trepes, kam abās pusēs ir lauvas, sēžām zem lietussarga un, kamēr Rubin pamet mūs, lai iegādātos beļģu alu, abas ar Keitlīnu, sēžot zem lietussarga, ātri vien iztukšojam vīna pudeli, sāk līt stiprāk un, lai paglābtu sevi un somas no samirkšanas, dodamies uz ielas pretējā pusē esošo McDonald... notiesājam neveselīgo fast food...
Tuvojas pusnakts, dodamies uz staciju ieslēgt somas, ieslēdzam arī visu vērtīgo un dodamies meklēt vakara izklaides. Uz ielām daži iekšā saucēji. Sākumā gan nolemjam aizbraukt līdz vienam rajonam, kur esot labi klubi, kad nevienu sakarīgu klubu tur tā arī neatrodam un rajons sāk likties diezgan nepievilcīgs, lecam iekšā pirmajā autobusā, kas par laimi dodas uz centru. Dodamies lūkot, kas labs klubā, kur ieeja un šampanietis meitenēm šovakar par brīvu, ejam iekšā un skatam paveras diezgan interesanta aina – pāris cilvēku, tiesa, nevienu meiteni tur neieraudzīju, liekas, ka bijām vienīgās, nu ok, dodamies tālāk. Ejam uz bāru, kur šovakar iespēja iegādāties divus kokteiļus par viena cenu, šeit jau vairāk cilvēku, izdzeram savas Pinacoladas un dodamies dejot. Prātā iešaujas doma, ka vajadzētu iet palūkot, kas mainījies pirmajā klubā, jā, cilvēku vairāk un ir pat vēl kādas trīs meitenes, tas gan mums netraucē kārtīgi izdejoties un nobaudīt šampi.
Kad sāk trūkt svaiga gaisa, dodamies pāris stundu pastaigā pa naksnīgo Briseli, skaisti. Rubin plāno mūs šodien pamest vienas Briselē, bet vilciens tikai 7 no rīta, vēl divas stundas laika, paliek vēsi un nolemjam, ka brauksim ar tramvaju līdz galam un tad atpakaļ, jo tramvajos jābūt siltāk, kā mēs maldījāmies.... aizbraucam līdz gala punktam, ir auksti, miegs nāk. Jākāpj ārā. Tramvajs brauc apgriezties un tad nostājas ielas galā un stāv tur kādas 15min, kamēr mēs pieturā salstam un lēkājam, lai sasildītos, liekas, ka tas smejas par mums.
Laiks kaut kam siltākam, iegriežamies turku ēstuvītē, kur atsakās apkalpot, ja pasūta tikai kafiju, nu neko, meklējam citu, kur mūs ar prieku uzņem un beigās vēl paprasa tikai puscenu.
Viss. Nolemjam doties uz staciju, izņemam somas no glabātavas un dodamies uz soliņiem, tā teikt, mazliet atlaisties, atvadāmies no Rubin un abas Keitlīnu uz pāris stundām, izmantojot mūsu somas kā spilvenus, mēģinām uz soliņiem pagulēt, no miega iztraucē bezpajumtnieks, kas ir iedomājies, ka ir putns un nepārtraukti čivina kā nenosakāmas sugas radījums. Kad atveru acis, manā priekšā aiz loga sēž vīrietis un cītīgi ar guaša krāsām mūs abas cenšas ietvert savā gleznā. Nolemjam, ka pietiek uzkavēties šajā dīvainajā sabiedrībā, ieslēdzas atkal savas somas un dodamies meklēt brokastu vietu.
Pirmdiena, 28. maijs
Pēc brokastīm ir doma sameklēt mini Eiropu, tāpēc sēžamies Hop busiņā, bet par pārsteigumu šodien tā pati tūre, kas vakar, ir pavisam savādāka un redzam daudz vairāk nekā iepriekšējā dienā. Atrodam Mini Europa, bet nolemjam neiet iekšā, jo tas vairāk izskatās kā atrakciju parks bērniem. Pa ceļam uz centru piestājam vēl dažās vietās, daži foto, mazliet meditācijas, lai aizgaiņātu miegu. Top plāns – naudas taupīšanas nolūkos, esam taču tikai studenti, nolemjam, ka arī šo nakti pavadīsim kaut kur pilsētā.
Pienācis laiks vakariņām, iegriežamies vienā ēstuvē, kur viesmīļi skrien kā traki un izskatās diezgan komiski, zinām, ka šajā vietā vairs nekad neiegriezīsimies. Vēlreiz netīšām uzejam čurājošo puisīti, kas jau šodien ir pieklājīgi apģērbts un drosmīgi pozē televīzijas kamerām un japāņu tūristiem.
Dodamies uz alus muzeju, tur uzņemam pāris foto un tikai aplūkojot foto, redzam, cik patiesībā nogurušas izskatāmies. Ir doma – dodamies uz baznīcu, ir dzirdēts, ka tur nemanīti var pagulēt. Ha haa!!! Keitlīna saliek rociņas kā lūgdamās un uz brīdi iemieg, man tas liekas pārāk komiski, lai varētu iemigt. Stundu nomocamies pa baznīcu un nolemjam, ka pagulēsim stacijā, bet mūsu nolūkus tur izjauc apsardzes vīri, kas aizdomīgi paskatās uz mums, tiek pieņemts lēmums – jāmeklē viesnīca, atrados vienu viesnīciņu gandrīz vai centrā, kur duša ir gandrīz tik liela kā mūsu iepriekšējā hoteļa istaba, bet cena tā pati. Nogurums tik liels, ka, nevarot atcerēties manu uzvārdu, Keitlīna sāk rakstīt, ka tas ir Latvia, bet apķerot, ka tas būtu tā kā mazliet aizdomīgi, tieku pie jauna uzvārds Latiya.
Otrdiena, 29. maijs
Uzliekam modinātāju uz 7 ar nolūku vēl pirms aizbraukšanas paskatīties, kā mostas pilsēta. Bet, kad jāceļas, tas liekas kā neiespējamā misija un noguļam līdz 9iem, nopludinām dušu un dodamies vēl mazliet pastaigāt pa pilsētu, pasakām ardievas mazajam čurājošajam puisītim, pamājam Grand Place. Paēdam brokastis un tad jau skriešus uz staciju, paspējam, bet tad sarakstā nav mūsu vilciena, skrienam uz informācijas centru, kur jāpaņem numuriņš un jāgaida rindā, nav vairs laika, tāpēc iešmaucam bez rindas, viss kārtībā, skrienam uz mūsu vilcienu paspējam, jeee... sākas ceļš mājup, tikai mazliet vairāk par 7 stundām un būsim mājās, Vācijā, pārsēžamies divas reizes un pa ceļam paspējam vēl aplūkot slaveno Ķelnes katedrāli, iespaidīgi!!!
Nu tā, lūk, ceļo studenti, kas grib redzēt pasauli un mazliet ietaupīt, lai jau jūnija beigās varētu doties piedzīvojumu meklējumos uz Parīzi.
Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem
Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais