Maljorkas Naktis: Sākums

  • 2 min lasīšanai
Bija skaidra pavasara nakts aprīļa sākumā, caur vidusjūras palmu zariem spīdēja pilns mēness un no tumšās pludmales plūda ritmiska mūzika, kas mijās ar viļņu šalkoņu un ļaužu runām. Pēc saulrieta viss lēni modās nakts dzīvei. Ritēja mans otrais mēnesis Maljorkā... Es lēni pastaigājos pa pludmali pētot līcī noenkurotās jahtas un elpojot pavasarīgi svaigo jūras gaisu, kas smaržoja pēc patlaban salā ziedošajām olīvām un vērojot tūristus, kas līdz ar silto laiku bija sākuši ierasties uz salas arvien kuplākā skaitā. Mans mērķis bija Cafe "Sabor Latino", kas sestdienu vakaros bija kļuvusi par manu iecienītāko vietu salā. Sasniedzis savu mīļo krogu, es ieiekārtojos ērtajā bāra krēslā blakus dīdžejam, pasūtīju Caipirinha un sāku pļāpāt ar Rodrigo (bārmeni no Brazīlijas). Nakts dzīve Maljorkā sākas vēlu - neviens neiziet no mājas pirms pusnakts, tādēļ ap pusvieniem, kad bārs sāka kļūt pilnāks, es biju ticis galā jau ar otro glāzi lieliskā brazīļu kokteiļa un zināju pusi no Rodrigo šīsnedēļas piedzīvojumiem. Ak jā - Rodrigo bija ne vien galvenais bārmenis, bet arī tīri labs dejotājs un brīvajos vakaros vadīja salsas nodarbības, ko ik pa laikam nu jau pāris nedēļas apmeklēju arī es :) Malkojot pēc skaita trešo jautrā brazīļa brūvējumu, vēroju kā bārs lēni pildās ar vietējo publiku... Te bija viņi visi - gan kubieši, kolumbieši un brazīļi, gan argentīnieši un spāņi, gan smaidīgās nēģeru meitenes no Marokas un vietējās maljorkiešu Dženiferas Lopesas :) Jā - šī vieta bija kā radīta man :) Pēc pāris pirmajām nedēļām es jau pazinu lielāko daļu no regulārajiem apmeklētājiem un arī viņi sāka lēnām pierast pie manis... Es biju teju vai vienīgais baltais ārzemnieks viņu mazajā pasaulē, taču noteikti pats foršākais :) Vēl bija viens žiperīgs 70 gadīgs opis no Vācijas, kas parādījās diezgan bieži - viņam patika dejot ar divām miesās kuplām kubietēm nedaudz pirms 60, taču ik pa laiciņam viņu varēja pieķert koķeti mīņājot merengu ar 16 gadīgām meitenēm, kas viņam sagādāja dikti lielu prieku un priecēja apkārtējos brīžos kad viņš ar platu smaidu sejā meitenēm maigi glāstīja dupsi :) Vecais, jautrais kārumnieks :) :) :) Jaunas sejas te neparādījās pārāk bieži un ja parādījās, tad tie bija nejauši šeit iemaldījušies tūristi, kas izdzēruši pa kokteilim devās tālāku piedzīvojumu meklējumos. Kafejnīcas publika pazina cits citu un bija kā liela, kupla ģimene. Viņi nāca šurp satikt draugus, papļāpāt par jaunumiem un mazliet padejot. Tā īsti dejot no viņiem mācēja tikai kubieši, taču tas nevienu netraucēja - visi jautri mīņāja merengu vai stundām ilgi dejoja pamatsoli, jo svarīgāk bija runāties un to viņi dejojot darīja nepārtraukti, daudz un dikti :) Te es pirmo reizi redzēju tik daudz salsas stilus vienkopus. Laikam būs lieki piebilst, ka dejot tā kā es te nemācēja gandrīz neviens. Sākumā tas likās liels un nepārvarams šķērslis, taču tiklīdz es iemanījos pāris viņu kustībās, tā viss sāka iet gludi :) Ar merengu un bačatu gan viss bija vienkāršāk - to viņi dejoja tāpat kā visur citur :) Ap diviem naktī sākās sambas šovs - kokteiļmeistars Rodrigo ar savu partneri rādīja ko erotiski aizraujošu un neaizmirstamu :) Un tad atkal gāja vaļā ballīte, kas turpinājās līdz pieciem rītā... Basajām kājām grimstot vēsajās pludmales smiltīs, noguris un laimīgs, gar sīkiem vilnīšiem klāto lagūnu es lēni devos mājās... Spirgtajā rīta vējā klusi šūpojās palmu zari... Aiz horizonta jūrā lēca saule...


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais