Laplandes brauciens Part III

  • 3 min lasīšanai
  • 44 foto

Beidzot ir pienākusi tā diena, kad pabeigšu savu Kirunas brauciena aprakstu. Ārā pašlaik ir kādi +25 grādi, jauks vējiņš, bet es atgriezīšos -25 grādu bezvēja laikā. Rīts iesākās ar to, ka mūsu ceļotāju grupiņu sagaidīja busiņš un mēs devāmies ārpus civilizācijas- apmēram 20 km ārpus Kirunas. Izkāpjot bāzes vietā, kur atradās neliels namiņš, pareizāk būtu teikt noliktava, sniega mo un attālāk piesieti suņi. Sagaidījām otru mūsu ekskursijas mērķa vadītāju, kurš pievienoja mūsu pulciņam vēl pāris cilvēku. Tika izdalītas Zviedrijas armijas bikses un kādi siltāki zābaki, jo tomēr- lai cik labi apavi ir, jāuzticas profesionāļiem- kad vajadzēja visas lietas atdod, es negribēju šķirties no tām. :D

Protams, sekoja iepazīšanās- kā vadīt suņu pajūgu, ko drīkst un nedrīkst darīt, kā mēs dosimies uz bāzes vietu, par sniega motocikla vadīšanu. Sākumam mēs tikām sadalīti grupās pa 2- viens suņu pajūgs- 2 cilvēki, tā kā suņu pajūgi bija tikai 3, daļa no dalībniekiem tika nosēdināti kamanās aiz sniega motocikla, un brauciena laikā grupiņas mainījās, lai visi varētu izbaudīt šo pieredzi- braukšanu suņu pajūgā. Bez komandas darba šī iespēja nav izmantojama, tā nu komandas darbs bija arī sagatavot pajūgus ceļam.  Sākoties mūsu braucienam mums bija pāris izmēģinājuma apstāšanās reizes, lai pavērotu, kā mūsu grupiņai sokas, tad bija arī apmaiņas punkts, un es no vadītāja kļuvu par sēdētāju. Bet tas pavēra iespējas pabildēt apkārtni. Brauciens ilga apmēram pusstundu. Un viena no svarīgākajām lietām bija turēties uz takas, jo sniega biezums sasniedza vismaz metru. Protams, pēc kāda laika apmainījāmies ar sniega motocikla grupiņu un dabūju pasēdēt arī pie melnā zvēra ragiem. Nonākot gala pieturā, kura varēja būt vismaz 15 km no pirmās bāzes vietas, un man nav ne mazākās nojausmas cik tālu no Kirunas, tika pabaroti suņi un mums tika dotas norādes, kur doties tālāk- bez noiešanas no takas, kura tika izveidota uz upes ledus. Ierodoties nometnē mums bija laiciņš paložņāt apkārt un izpētīt situāciju, jo nometnes īpašnieks bija aizņemts ar citu tūristu grupiņu. Beigu beigās mums tika dots uzdevums sacirst malku, kas būs nepieciešams namiņu iekurināšanai un pirtiņas kurināšanai, man jau kā kārtīgai latvju meičai laikam vienīgajai padevās malkas skaldīšana, pat labāk kā puišiem, tā nu arī ūdens iegūšana no upes un ledus atskaldīšana no kalna tika nodota manās gādīgajās rokās. Plus vēl saņēmu darba piedāvājumu no nometnes vadītāja Stiga uz pāris nedēļām.

Pēc šo darbiņu padarīšanas beidzot tikām pie ilgi gaidītajām pusdienām, un tika apspriests tālākās rīcības plāns. Un Halo fotografēšana.

Pirmā no lietām, kas bija plāna punktos- atrast namiņu, kurā paliksim, mūsu grupa izvēlējās (pateicoties man) diezgan dīvaina paskata būdiņu, bet tā bija pietiekami silta un naktī man likās, ka gulēšu kaila. :D Pēc iekārtošanās, salīdzinoši šaurajā namiņā tika izlemts, ka visi dosies slēpot, tā kā slēpju sameklēšana un pirts iekurināšana, kas, protams - tika uzticēta man- aizņēma laiku, mēs ar Svetlanu palikām nometnē, un mācījām Nilam slēpot, jo viņš nevēlējās sekot pārējiem biedriem lejā no kalna. Tā nu mēs devāmies pavisam pretēja virzienā- uz upi. Tika arī paskaidrots, kādēļ slēpes ir ļoti labs pārvietošanās līdzeklis laplandē.

Sagaidot pārējos no slēpošanas tūres pirtiņa jau bija tīri labi iesilusi, lai pēc laiciņa mēs visi varētu tajā doties, bet vispirms tā tika apgādāta ar pietiekamu daudzumu ūdens, lai pēc mūsu pirtošanas pie ieejas piesaltu pamatīga ledus kārta. Pa vidu pirts tūrei vēl paēdām debešķīgu ziemeļbriežu gaļas sacepumu ar makaroniem, un nedaudz pavērojām ziemeļblāzmu, lai gan arī šajā dienā tā nebija pietiekami spoža, lai pienācīgi iemūžinātu fotogrāfijās.

Pēc pirts un vakariņām visi draudzīgi salīdām mūsu mazajā namiņā, kurā pat spējām uzņemt kopbildi. Un spēlējot kārtis, pie akumulatoru darbinātajām spuldzītēm, plānojām nākamās dienas grafiku.

Rīts iesākās agri- nu vismaz priekš manis- 6:00. Jo gribējās pastaigāt apkārt un pabildēt Ziemeļmeitas zemi. Brokastis tika ieturētas namiņā, gatavojoties doties zemledus makšķerēšanas pasākumā. Protams, plānā bija saķert pusdienas, bet gadījās dažādi misēkļi- žilkas aizķeršanās ledū, āliņģa iztīrīšana- kuru es beigu beigās darīju nevis ar piešķirto kausiņu, bet gan roku, un varēju noskaidrot patieso ledus biezumu- laikam 50 cm- manas rokas garums no pirkstu galiem līdz elkoņa augšpusei. Bet... pusdienas saķert mums neizdevās, tā nu nācās iztikt ar ziemeļbrieža gaļas zupu. Mmm... gribētos jau ko tādu vēlreiz nobaudīt. Beigu beigās visi sākām krāmēt pekeles, jo bija jau laiks doties atpakaļ uz Kirunu- pēdējā diena Ziemeļzemē, rītdien mūs jau gaidīja vilciens uz Uppsalu. Radās nelielas problēmas, jo bija tikai viens no iepriekšējiem pavadoņiem un īsti nevarēja izlemt kā dosimies atpakaļ, bet neviens nepalika nometnē vēl vienu nakti. Viss tika atrisināts. Tā nu mēs devāmies atpakaļ ceļā. Šķīrāmies no ideālajām Zviedrijas armijas biksēm, tikām sasēdināti busiņā un atgriezti atpakaļ civilizācijai Kirunā. Atlikušo dienas daļu pavadījām pastaigājot pa Kirunu, un vakarpusē mēs beidzot sagaidījām Ziemeļblāzmu, kas kā zaļa čūska, nedaudz mainot nokrāsas slīdēja pār debesīm! Tā nu nedaudz nosaluši devāmies atpakaļ uz hosteli, lai ieturētu vēlas vakariņas un dotos pie miera- nākamā diena atkal mums solīja agru celšanos. Atpakaļceļā viss ritēja gludi- vilcienā līdz Bodenai, kur notika pārsēšanās varēju pamatīgi izgulēties, un šoreiz mūsu vilciens nekavējās, tādēļ mums sanāca vēl nedaudz laiks pastaigāties pa Bodenu. Pilsētas centrā atradām jauku pieminekli.

Bet priekšā mums vēl bija ilgais brauciens uz Uppsalu- nakts vilcienā, kas solīja ierašanos galamērķī 6:00. Lielāko nakts daļu pavadīju skatoties filmas datorā, bet beigu beigās pamanījos nedaudz iemigt. Tā nu pirmdienas lekcijas tika noziedotas labā miega labad, un es nedevos uz skolu, bet gan mājās pačučēt. Apmēram tāds man bija tas ceļojums uz Ziemeļmeitas zemi Laplandi, Kirunu. Ceru jau, ka gadīsies vēl kāda iespēja uz turieni doties.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais