Roda- sala, kurā var iemīlēties. www.lindatravel.lv

29.05.2011
6 min lasīšanai
109 foto

Vēlos padalīties ar sava Rodas ceļojuma spilgtākajiem iespaidiem, jo jūtos gluži vai iemīlējusies šajā apburošajā salā un jo īpaši Lindos pilsētiņā ar tās žilbinoši skaistajām pludmalēm, balto mājiņu labirintiem, smaidīgajiem un patiesi viesmīlīgajiem cilvēkiem, sauli, jūru un nesteidzīgo svētku atmosfēru. Šeit uzrakstīšu par vietām, kas mani savaldzināja visvairāk, bet mājas lapā www.lindatravel.lv varat iepazīties ar pilno ceļojuma dienasgrāmatu.

Un tātad mani spilgtākie Rodas iespaidi:

Lindos pilsētiņa- šī kalna nogāzē pie klinšu ieskauta līča izveidojusies pilsētiņa žilbina ar savām baltajām mājiņām un Akropoles mūriem augstu kalnā virs pilsētas. Lindos stratēģiskā atrašanās vieta augstu klinšu aizsegā pie dabiski veidotas ostas, jau pirms mūsu ēras veicinājusi tirdzniecības attīstību šeit. 1960.- tajos gados te īpašumus iegādājušies mākslinieki, rakstnieki un mūziķi. Pastāvīgi šeit dzīvojot ap 1600 iedzīvotāju. Bet sezonā te ir pārpildītas viesnīcas, jo vieta ir ļoti populāra tūristu vidū.

Ceļš uz pilsētiņu ved lejup no kalna līdz Lindos galvenajam laukumam, no kurienes sākas gājēju ieliņas. Te ar auto aizliegts braukt. Nonākot Lindos sirdī, mūs apbur šaurās ieliņas ar balti krāsotajām mājiņām un ziedošajiem puķu krūmiem. Dodamies nesteidzīgā pastaigā uz Lindos Akropoli. Kamēr lēnām izpētot suvenīru veikaliņu piedāvājumu, esam nonākuši līdz Akropolei, ir jau dienas vidus un saule cepina gluži kā uz pannas. Skati, kas paveras no Akropoles kolonādēm uz jūru un Lindos pludmali, ir žilbinoši.

Pēc Akropoles apmeklējuma, ejam lejā uz Lindos pludmali, lai iemēģinātu Egejas jūras ūdens temperatūru. Pludmale ir burvīga- tā atrodas līcī, ko ieskauj klintis un baltās mājiņas Akropoles kalna nogāzēs. Te nav lielu viesnīcu vai skaļu pludmales bāru. Atmosfēra ir ļoti relaksēta, ūdens sekls un dzidrs. Pludmale ir klāta ar smiltiņām un apmeklētāju ērtībai tiek piedāvāti īres sauļošanās krēsli.

Ūdens gan nav īpaši silts, jo ir vēl tikai maija beigas. Taču mēs dodamies peldēties, lai izbaudītu ūdens un apkārtējās dabas ainavas sniegto maģiju. Atkal jau gribas teikt, ka dzīve ir skaista.

Dodoties no pludmales atpakaļ Lindos ieliņās, takas malā atrodam kādu ļoti romantisku restorāniņu Melenos Lindos un pasūtam atspirdzinošos dzērienus. No restorāna puķu podiem rotātās āra terases paveras fascinējošs skats uz jūru un kalniem tālumā. Saule gan šeit neriet jūrā, bet aiz kalniem. Taču saulrietā jūra iekrāsojas maigi rozā un zilos pasteļtoņos un tad, kad pamazām tiek iedegti restorāniņa krāsainie lukturi, kopējais iespaids ir neaprakstāmi romantisks. Nesteidzīgi veramies šajā skaistumā un izbaudām šā brīža burvību.

Tālāk dodamies rosīgajās Lindos šaurajās ieliņās, kur gandrīz vai katrā tavernā ir jumta terase, no kurām lielākoties paveras skats uz tumsā izgaismoto Akropoli. Katrā restorānā, barā vai kafejnīcā skan cita stila mūzika, cilvēki saposušies vakartērpos un mūs pārņem svētku noskaņa..

Nakts tumsā uzbraucam kalnā pie Lindos, no kurienes skatam paveras suģestējošs skats uz izgaismoto Lindos akropoli un neskaitāmajām gaismiņām māju un tavernu logos un jumtu terasēs.Nudien šī pilsētiņa izskatās kā karaļvalsts kādā senā pasakā…..

Tsambika klosteris- tas atrodas 326 metrus augstā kalnā. Baznīcu kalna galā var sasniegt pa stāviem 300 pakāpieniem, kas ved no auto stāvvietas. Lai arī kāpiens prasa fizisku piepūli, pūliņi tiek dāsni atalgoti, kad pēdējie oleandru ieskautie pakāpieni aizved līdz mazai baltai Bizantiešu baznīciņai ar suģestējošo panorāmas skatu, kas paveras no tās teritorijas. Lejā redzams Tsambikos līcis, ko veido iespaidīgi plata smilšu pludmale, kuru ieskauj klintis. Tālāk redzama arī Stegnas pludmale un Lindos balti krāsoto mājiņu puduri Akropoles pakājē.

Tsambikas kalna baznīciņa esot veltīta Jaunavai Marijai un tajā atrodas ikona no 11.gs. Esot ticējums, ka ja ar modernās medicīnas palīdzību neizdodoties ieņemt bērniņu, tad esot jādodas svētceļojumā uz šo klosteri un 8.septemrī jālūdz Jaunavai Marijai palīdzība. Stāsta, ka bērnus, kas tikuši ieņemti pateicoties šīm lūgšanām, nosaucot par Tsambika (meitenes) vai Tsambikos (zēni) un tas esot Rodā bieži sastopams vārds. Šī vieta nudien ir īpaša. Te valda tāds miers un klusums un ainava ir tik suģestējoši skaista, ka varētu te ilgi sēdēt uz soliņa un vērties šajā dabas gleznā.

Rodas vecpilsēta-tā irviena no labāk saglabātajām viduslaiku nocietinājumu pilsētām Eiropā. Vecpilsētu ieskauj augsti mūri, pa kuru 8 vārtiem iespējams iekļūt vecpilsētā. Vārtus viduslaikos apsargājuši bruņinieki. Vispirms apskatām Mandraki ostu, kur pie viena no Rodas ievērojamākajiem apskates objektiem- 3 dzirnavām ostmalā, novietojam auto bezmaksas stāvvietā. Tas šķiet gluži vai neticami, ka šeit par auto novietošanu nav jāmaksā, bet biļešu automātu te nav. Apskatījuši 3 no kādreiz ostas malā bijušajām 13 vējdzirnavām, ejam pārsimts metrus tālāk uz vietu, kur kādreiz stāvējis viens no antīkās pasaules brīnumiem- Rodas Koloss- tas bijis 30 m. augsts un būvēts 12 gadus. Starp tā milzīgajām bronzas kājām ostā braukuši kuģi. Grūti pat aptvert, cik iespaidīgi tas izskatījies…Tagad ieeju ostā sargā Platoni- itāļu meistaru izgatavotas kolonnas ar bronzas skulptūrām to galos. No Mandraki ostmalas tālāk dodamies vecpilsētas mūru virzienā. Izejam caur Svētā Paula vārtiem un nonākam Emborio ostiņā.

Tad pa Marine/Thalassine vārtiem nonākam turku kvartālā, kur sajūtamies kā īstā turku tirgū. Šauro bruģēto ieliņu malās rindojas neskaitāmi suvenīru veikaliņi un kefejnīcas. Virzīdamies pa labi, nonākam Ippokrāta laukumā, kura vidū apmeklētāju uzmanību piesaista skaista strūklaka, kuru iecienījuši baloži. Apsēžamies uz Kastellania Palace kāpnēm un vērojam laukumā valdošo rosību. Tad dodamies tālāk pa ieliņām Sileimna Lieliskā mošejas virzienā pa galveno turku kvartāla gājēju ielu- Sokrāta ielas. Ieliņa ir ļoti gleznaina, ar koka balkoniem greznotām mājiņām, kuru pirmos stāvus ieņēmuši suvenīru veikaliņi. Iela ved kalnā, kura galā ir Sileimana Lieliskā mošeja, kas uzcelta 1523. gadā par godu Sileimana Lieliskā uzvarai pār Rodu. Mūsdienās iespaidīgā rozā krāsas celtne ir pieejama tikai lūdzējiem un citiem apmeklētājiem ir slēgta.

Tālāk pa Ippodamou ielu nonākam ebreju kvartālā, kur šaurajām bruģētajām ieliņām savdabīgu šarmu sniedz velvētās arkas, kas tikušas celtas ne dekoratīvu, bet gan praktisku apsvērumu dēļ. Pa šādu arkveida ieliņu kvartāliem ejam virzienā uz Platia Evreon Martyron laukumu, kuru grezno skaista strūklaka ar 3 bronzas jūras zirdziņiem. Kā jau visā vecpilsētā, te ir tūristu pārpildītas kafejnīcas un suvenīru bodītes.

Patīkamu pārmaiņu no burzmas un raibuma nogurušajām acīm sniedz jūras zilgme, kas paveras pa Thalassos /Marine vārtiem. Izejam pa tiem līdz mazai smilšu pludmalītei auto ceļa malā. Lai gan uzraksts vēsta, ka peldēties šeit aizliegts, pilsētas karstā bruģa nogurdinātajiem tūristiem te ir īstā vieta, kur atvēsināt kājas ūdenī, pabradājot pa seklo ūdeni smilšainajā jūras krastā.

Pēc atpūtas pauzes, ejam tālāk uz Liberty vārtiem, no kuriem izstaigājam tipisko viduslaiku ielu- Ippoton, kuras labajā pusē ir ieeja Grand Master pilī un vairākās vēstniecībās. Šī laikam ir vienīgā vecpilsētas iela, kurā nav veikalu un kafejnīcu. Te valda viduslaikiem raksturīga smagnējība akmens mūra ēku augstajās sienās. Esam izstaigājuši gandrīz katru šarmantās vecpilsētas ieliņu un tā mūs ir apbūrusi ar savu daudzkrāsainību.

Monolithos krustnešu cietokšņa pilsdrupas kalnos- no auto stāvvietas pa Monolithos kalnā izveidotajām kāpnēm dodamies apskatīt pilsdrupas Monopetros kalna galā. Kāpiens augšup ir īss un viegls. No akmens plāksnēm izliktās kāpnes ved caur skuju kokiem apaugušu nogāzi un drīz vien esam kalna augšā, kur no kādreizējās krustnešu pils saglabājušies ir tikai pils mūri, kā arī balti krāsotā Agios Panteleimon baznīciņa. Te paveras patiesi skaisti skati uz jūru un salu aprisēm tālumā. Nav vēja, visapkārt valda miers un daba. Tālumā ielejā šķind kazu ganāmpulka zvaniņi. Smaržo skuju koki. Saule brīžiem izlien no mākoņiem un liek iemirdzēties jūrai tālumā. Esmu aizrāvusies ar dažādu foto rakursu meklēšanu, jo skati ir nudien gleznaini. Un par spīti visai kuplajam tūristu skaitam, te valda tāds miers….Un tas viss bez maksas, jo naudiņu par uzkāpšanu Monolithos kalnā neprasa.

Sv. Paula pludmale pie Lindos pilsētiņas- šī ir viena no skaistākajām pludmalēm, kādā jebkad esam bijuši. Smilšaino pludmali gandrīz pilnībā ieskauj klintis. Uz augstākās no tām ir Lindos Akropole. Otrpus- maza balta baznīciņa. Tās ir arī vienīgās celtnes, kas redzamas no pludmales. Tādēļ te, pie pašas tūristu iecienītās Lindos pilsētas, iespējams izjust dabas valdzinājumu, ko nesabojā viesnīcu apbūve. Pludmalē iespējams noīrēt atpūtas zviļņus un saulessargus. Te ir arī neliels bāriņš, kur var iegādāties atspirdzinošos dzērienus. Un duša, kur nomazgāties pirms došanās mājup. Tātad viss, kas nepieciešams lieliskai atpūtai burvīgā pludmalē. Karstajā saulē ūdens šķiet pietiekami silts, lai tajā peldētos paši un pirmo reizi izpeldinātu arī mazuli, kuram tas šķiet gluži pa prātam. Te atpūšas pārsvarā itāļu un angļu ģimenes vai pāri.

Kritinia pilsdrupas- uz šīm pilsdrupām kalnā pie jūras braucam, lai sagaidītu saules rietēšanu jūrā. Paspējam ierasties īsi pirms saulrieta un lai arī tas nav tik krāšņs kā varētu vēlēties, jo saulīte daļēji aizslēpusies aiz mākoņiem un jūra neiekrāsojas sārta, bet drīzāk sidrabaini zila, tomēr skats, kas no pilsdrupām paveras uz jūru un tālumā esošo salu aprisēm, ir fascinējošs un noteikti brauciena vērts. Kādā brīdī no mākoņu maliņas izlien sārtā saules ripa, tad tā kļūst arvien mazāka, līdz nogrimst jūrā. Mēs esam vienīgie pilsdrupu viesi šajā saulrieta stundā. Bez mums te dzirdamas vien kaijas un cikādes. Vērojam kā jūrā esošajās salās pamazām iededzas uguntiņas. Pasakaini un mistiski….