Velopastaiga: Ķemeri - Jaunķemeri- Bigauņciems-Lapmežciems-Antiņciems-Ķemeri

  • 2 min lasīšanai
  • 15 foto

Tikšanās pie Ķemeru stacijas plkst.10:45, jo esam nolēmuši 11:00 jau izbraukt, bet kā vienmēr ir kāds, kas kavējas, vai nomaldījies ceļa meklējumos. Tā nu savedam kārtībā atvestos velosipēdus, kāds no mūsu bariņa tos izīrē tepat Ķemeru stacijas velo nomā. http://www.velonoma.lv

Tad sākam klausīties velogida Jāņa stāstījumā. Pa to laiku arī pazudušie ir atradušies un varam sākt mūsu velopastaigu pa Ķemeriem.

Mums paredzēts apļveida maršruts (atgriežas sākumpunktā) un ved pa maz un ļoti maz noslogotiem vispārējas lietošanas ceļiem ar zemes, grants un asfalta segumu.

Maršruts sākas no Ķemeru velonomas - Ķemeru dzelzceļa stacijas. Tagadējā stacijas ēka ir celta 1921.gadā, taču pēc Otrā Pasaules kara veikta pārbūve, kuras rezultātā stacija ieguva pašreizējo izskatu. 1912.gadā tika atklāta tiešā dzelzsceļa satiksme Ķemeri-Maskava.

Vispirms dodamies caur parku līdz Ķemeru pareizticīgo baznīcai, kas paslēpusies koku ielokā kā piparkūku mājiņa. Fasādē redzams bagāts kokgriezumu dekors. Riņķojam pa parku, pāri tiltiņiem līdz paviljonam uz Mīlestības saliņas. Pastaigām gar Vēršupīti tika izveidots milzīgais Ķemeru parks. Galvenos parka veidošanas darbus 19. gadsimta beigās bez atlīdzības veica Rīgas dārznieks M. Vāgners ar savu dēlu. Parks bija ļoti bagāts ar mazo arhitektūru - skulptūrām, paviljoniem, tiltiņiem. Diezgan liela daļa šīs bagātības saglabājusies līdz mūsdienām.

Ieraugām pieminekli Ķemeru kūrorta galvenajiem ārstiem. Pabraucam garām Ķemeru peldiestādei, kurā bijuši dažādu procedūru kabineti. Tad pa parka celiņiem nobraucam garām Ķemeru sanatorijai, kas uzcelta 1936.gadā un sākumā celta kā viesnīca, vēlāk pārveidota par sanatoriju. Nonākam arī pie Ķemeru slavenās Ķirzaciņas. Jau senatnē cilvēki zināja par dziedniecisku avotiņu Ķemeres mežos.1818. gadā tika veiktas pirmās Ķemeru ūdens ķīmiskās analīzes. Neilgi pēc tam tika uzsākta sanatoriju celtniecība. Ķemeru kūrorts oficiāli tika dibināts 1838. gadā, kad valsts (Krievijas impērija) atvēlēja līdzekļus kūrorta attīstībai. 1877. gadā līdz Ķemeriem uzcēla dzelzceļu un sākās iespaidīga, izsmalcināta kūrorta attīstība. Tūkstošiem turīgu viesu šeit uzturējās mēnešiem ilgi, bagātīgi atalgojot kūrorta attīstītājus. Savukārt ķemernieki ar apskaužamu mērķtiecību attīstīja un pilnveidoja kūrortu, zinātnieki un ārsti pētīja un atklāja aizvien jaunas ārstniecības metodes, Ķemeri attīstījās par nozīmīgu zinātnes un izsmalcinātas sabiedrības centru. 1912. gadā pat tika izbūvēts tramvajs no Ķemeriem līdz Jaunķemeru pludmalei. 1928. gadā Ķemeri ieguva pilsētas tiesības un eksistēja kā atsevišķa pilsēta līdz 1959. gadam, kad tika iekļauti Jūrmalas pilsētā.

Jāsecina, ka tagad tikai šie apskates vērtie objekti liecina par kādreizējo "kūrorta impēriju", par cilvēku pārpildītajām ietvēm un bagātīgu kultūras dzīvi.

Caur Ķemeru mežu pa asfaltētu celiņu dodamies uz Meža māju jeb Odiņu, kas celts 1933. gadā nostāk no Ķemeru centra kā smalks restorāns ar viesnīcas telpām. Ēkas arhitektūra ir Latvijai netipiska - līdzās muklājam tika uzcelta ēka, kas ierastāk izskatītos Šveices kalnos. Pametam Ķemerus un dodamies kādus 5km pa celiņu līdz Jaunķemeriem. Izbraucam cauri Jaunķemeriem pa veloceliņu un dodamies uz Bigauņciemu, kur nolemjam pietuvoties jūrai, veicot ektrēmus manevrus pa izveidotajiem koka celiņiem. Te tiekamies ar jūru, gulbjiem un tālumā pamanām pirtiņu uz ūdens. Pēc nelielas fotosesijas atgriežamies uz Kolkas šosejas un turpinām braukt līdz Lapmežciemam. Iebraukuši Lapmežciemā metam pa kreisi, un dodamies uz Kaņiera putnu vērošanas torni. Ceļa labajā pusē pamanām norādi un griežam iekšā. Pēkšņi sajūtam, ka parādījies vējš...gandrīz vai tiešām gāz nost no kājām. Putnu vērotājiem grūti-vērošanas ierīces vibrē!

Izbraucam atkal uz grants ceļa un braucam uz Antiņciemu. Te mums pikniks, kur mums trīs ēdienus sagatavojušas meitenes no kādas firmas (neminēšu)-borščs ar olīvēm, ceptas desiņas un uzkodas (gurķi, tomāti, svaigi marinēti gurķīši) un pankūkas ar ievārījumu.

Šeit gids Jānis mums nedaudz paver arī dabas pasaules vārtiņus...pastāsta par gliemežiem un to interesanto saziņu pavasaros...te pat pieaugušie klausījās pavērtu muti! :)

Līdz Ķemeru stacijai palikuši 3km, un jābrauc caur Raganu purvu, kur bija ļooooti slikts ceļš (ceļs veidots purvā saberot dažādus būvmateriālu gružus). Izkratījāmies pamatīgi! Braucam garām sēra dīķiem caur mežu līdz nonākam Ķemeros uz Robežu ielas.Tad nogriežam pa labi uz Ķemeru stacijas pusi. Ceļa labajā pusē pamanu Ķemeru skolu. Vēl viens arhitektūras piemineklis ar interesantiem cilņiem.

Nobraukti 22km.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais