Četras draiskules dodas iekarot Krētu
|
Dace Ivane
|
Tā nu sanāca, ka šī gada ceļojumu sāku plānot vēlāk nekā parasti un tāpēc nolēmu iet vieglākās pretestības ceļu – izvēlēties kaut ko no čarterreisu piedāvājuma. Protams, tā bija Krēta! Bez Grieķijas nevaru nu nekā! Ātri tika sameklēts izdevīgs piedāvājums - 3 zvaigžņu viesnīca netālu no Rethymno, noorganizēta kompānija – es, mana meita un vēl divas draudzenes, ar kurām ir būts nevienā vien ceļojumā, un ceļojuma plānošana var sākties.
Nolemjam uz pāris dienām izīrēt mašīnu, jo mana meita Madara ir gatava braucieniem pa kalnu ceļiem. Kaut arī uz vietas ir ļoti daudz auto nomu piedāvājumi, mēs auto rezervējām iepriekš, piemeklējot izdevīgāko piedāvājumu. Rezultātā mašīna tika noīrēta AVIS par patiešām izdevīgu cenu!
Un lūk, ceļojums var sākties!
1.diena. 5.00 no rīta lidmašīna no Rīgas, ap 9.00 jau esam Heraklijā, ap 11.00 autobuss mūs izsēdina pie viesnīcas. To gaidām ar nelielām bažām, jo par viesnīcu internetā tika lasītas sliktas un ļoti sliktas atsauksmes... Mēs cerējām, ka varbūt tik slikti nebūs, bet reālitāte pārspēj visas mūsu cerības. Esam viesnīcas pirmie viesi šajā sezonā (ieradāmies 15.maijā), nedēļas sākumā viesnīcā, kurā ir 113 numuriņi, esam 10 viesi, katra mūsu vēlme tiek gandrīz nolasīta no acīm un ēdinātas tiekam vairāk kā bagātīgi!
Iekārtojamies viesnīcā un būdamas visnotaļ aktīvas, dodamies izpētīt tuvējo apkārtni, tiek noskaidrots autobusu saraksts un pirmo reizi dodamies uz Rethymno, kas atrodas 6 km no mūsu viesnīcas. Pirmais loks pa jaukās pilsētiņas vecāko daļu, pirmie grieķu vīnu malki un pirmie dienvidu saules stari!
2.diena. Sākas nopietna ceļojuma plāna realizēšana. Visas neesam īpašas saulē gulēšanas piekritējas, gribas redzēt un izbaudīt pēc iespējas vairāk, līdz ar to ceļojums ir jāplāno. Noskaidrojam, ka kuģis no Rethymno uz Santorini, kuru noteikti gribas apskatīt, dodas otrdienās un sestdienās, tad tiek nolemts uz Santorini braukt otrdienā. Lai to izdarītu, vajag par dienu pārcelt mašīnas īres rezervāciju. Grieķijā izrādās, daudz kas ir vienkārši, atrodam mūsu autonomas kantori, oncītis nomā kaut ko ar zīmuli atķeksē sarakstā un saka, ka viss ir kārtībā. Pēc tam iegādājam biļetes uz Santorini, vēl nelielas pastaigas pa Rethymno, sīki iepirkumi un atmosfēras un grieķu vīna baudīšana. Atklājam, ka Krētā cieņā ir ne tikai vīni un ouzo (anīsa šņabi), bet arī vietējā kandža – raki. Veikalos bieži var ieraudzīt lielus bunduļus ar mājas kandžu, kuru katrs, kas vēlas, var nogaršot, un ja iegaršojas, iegādāties jebkurā daudzumā. Kādā veikaliņā mēs arī uzķeramies uz īpašnieka viesmīlību, piedāvājumiem visu nogaršot, un bez tradicionālā vīna iegādājam arī vairākas pudeles ar raki, dažāda stipruma un ar dažādu ogu garšām. Ar labi padarīta darba apziņu atgriežamies viesnīcā.
3.diena. Agra celšanās, agras brokastis, osta, kuģis un ceļš uz Santorini. Tā kā maijs Grieķijā vēl nav īsti tūrisma sezona, tad kuģis ir praktiski tukšs. Es gan īsti to nesaprotu, jo, manuprāt, maijs ir pats labākais laiks, kad doties uz Grieķiju – ir silts, bet nav karsts, jūra ir pavēsa, bet peldēties jau var, tūristu nav īpaši daudz un apkalpojošais personāls nav vēl burzmas nomocīts, arī cenas zemākas, nekā vasarā!
2,5 stundas un esam Santorini. Ir ļoti grūti aprakstīt šīs salas skaistumu un savdabību, arī fotogrāfijas tikai daļēji atspoguļo salas burvību. Ar autobusu mūs nogādā Ijā, pilsētiņā, kurā ir tapušas lielākā daļa no balti zilajām bildēm, kuras bieži vien ir redzamas saistībā ar Grieķiju. Pilsētiņa patiešām ir tik apžilbinoši balti zila, skati fantastiski. Grūti visu to aprakstīt, varat mēģināt gūt priekšstatu manā foto galerijā.
Pagājušajā gadā, kad biju Grieķijā, Hidras salā bija ļoti daudz kaķu, kuri tika baroti, un salā bija atvērts konts, kurā tika vākti ziedojumi Hidras kaķu barošanai. Savukārt Santorini un katra stūra pusdienas saulē laiski gulēja kāds bezšķirnes suns, un arī suņiem bija publiskā barotava! Tas ir tik mīļi un pieliek vēl vienu punktiņu tajā garajā sarakstā, kāpēc man tik ļoti patīk Grieķija.
Pēc pastaigas pa salu vēl brauciens ar jauku kuģīti apkārt vulkāniskai saliņai pie Santorini, un pēc tam kuģis atpakaļ uz Krētu.
Vēlu vakarā, nogurušas, bet apmierinātas, atgriežamies viesnīcā. Viesnīcas oficiants uzticīgi mūs ir sagaidījis, un bez vakariņām nepaliekam!
4.diena. Dodamies uz autonomu, saņemam savu sudraboto Opel Astru un brauciens sākās, mūsu šoferītei Madarai sākumā gan ir neliels stress, un braukšana pa šaurajām pilsētas ieliņām ir nedaudz nedroša, bet drīz vien viņa aprod ar viegli savdabīgo Grieķijas braukšanas kultūru. Ceļa zīmes īpaši neviens neievēro, piesprādzēšanās nav īpašā cieņā, auto tiek apstādināti jebkurā vietā tikai ieslēdzot avārijas gaismas signālus, un nevienu nepiemērotās vietās novietotie auto neuztrauc, var taču apbraukt!
Mūsu pirmais mērķis ir Knosa – valdnieka Mīnoja laika pils drupas. Es neesmu liela seno drupaču piekritēja, vēl jo vairāk, ja tās pa daļai ir uzceltas no jauna, bet tas nu ir vēstures objekts, kuru pieklājas apskatīt, visā visumā ir interesanti. Tālāk dodamies uz otru salas pusi – uz kūrortpilsētiņu Matalu. Tās pludmalē klintīs ir alas, kuras savulaik romieši ir izcirtuši kā kapenes, bet vēlāk tajās dzīvoja pirmie kristieši, aitu gani, un arī hipiji. Lībijas jūras ūdens izrādās gana silts, lai tajā gribētos nopeldēties, meitenes metās viļņos, drīz vien ir pilnas acis ar sālsūdeni un pilnas apenes ar pludmales oļiem, bet tas taču nemazina prieku!!!
5.diena. Agra celšanās, agras brokastis un ceļš uz Samarijas aizu. Tiek pieņemts lēmums uz turieni doties uz savu roku, bez organizētās ekskursijas. Madara īpaši negrib tik daudz staigāt līdz ar to viņa mūs nogādā kalnā, kur sākas gājiens pa aizu un pēc tam ar mašīnu sagaida. Pa ceļam mūsu brašā šoferīte pārvar šauro kalnu ceļu serpentīnus. Man nav bail no augstuma, bet brīžiem man palika nedaudz neomulīgi braucot pa šaurajiem ceļiem, bet Madara droši un stabili nogādāja mūs galā. Pa ceļam gan gadījās sastapties ar aitu baru, kas nekādi negribēja dot ceļu mašīnai, bet tie tak sīkumi!
Drosmīgi sākam 15 km garo ceļu pa aizu. Taka vijas uz leju, un iet nav grūti, bet uzmanīties vajag. Bet to visu kompensē ļoti skaistie kalnu un aizas skati. Grūti to visu aprakstīt, to vajadzētu redzēt un izbaudīt katram pašam. Gājiens patiesībā nav tik ļoti smags, bet ceļš ir garš un tā nav viegla pēcpusdienas pastaiga. Jābūt piemērotiem apaviem, ērtam apģērbam, līdzu ūdenim un ēdamajam. Mums skaistos skatus pabojāja lietus, kas sākās, kad bija pievarēta lielākā daļa ceļa. Paspējām izmirkt, salija mantas, man uz brīdi bija sabojājās fotoaparāts, nebija vēlmes baudīt skaistos skatus, kas pavērās tieši ceļa beigu posmā. Labi, ka nebija auksts!
Tomēr veiksmīgi nonācām galā! Tā kā līdz kuģim, kas aizvedīs mūs līdz kādam sauszemes ceļam un vietai, kur mūs gaida mašīnīte, vēl bija laiks, devāmies paēst un sasildīties ar kādu dzērienu pēc garā un grūtā ceļa. Burvīgā piekrastes tavernā paēdām ļoti garšīgu grilētu gaļu, sasildījāmies ar metaxu, un tavernas īpašnieks pat sadzēra ar nogurušajām un slapjajām draiskulēm. Kuģis, Madara ar mašīnīti un ceļš uz viesnīcu, grūtā diena iet uz beigām!
6.diena. Nākamās dienas plāni – Chania un maksimāli tūristu neskartas vietas tās tuvumā. Apskatam Chania slēgto tirgu, tās vecpilsētu un ostas rajonu, patiešām gleznaina un jauka pilsēta. Pēc tam dodamies uz nelielu pussalu, meklējot pēc iespējas neskartākas vietas un izvēloties tikai „Old roud”. Atrodam nelielu, pilnīgi klusu pludmalīti, kurā bez mums ir vēl tikai pavecs pāris. Atpakaļceļā uzduramies vīna darītavai, pie kuras arī tūdaļ apstājamies. Puisis, kas mūs sagaida, ir nedaudz pārsteigts, bet varonīgi izrāda gan pagrabus ar vīna mucām, gan lielās vīnogu spiedes, gan arī ir gatavs iedot pagaršot visus vīnus, ko vien vēlamies. Paskatāmies, pagaršojam, par lētu naudu iepērkam 5 gadus izturētu vīnu. Vēl pusdienas ar jūras veltēm burvīgā ostas tavernā, ledus auksta kandža un deserts noslēgumā uz iestādes rēķina un ceļš atpakaļ. Mašīnīti nododam bez nevienas jaunas skrambiņas, mūsu šoferīte bija uzdevumu augstumos.
7.diena. Nu jau ceļojums tuvojas nobeigumam. Vēl tikai pāris svarīgas lietas – sestdienas rītā jāapskata Rethymno cietoksnis un jāapmeklē tirgus. Cietoksnis kā jau cietoksnis, tirgus interesants. Arī tajā var iegādāties gan vīnu, gan kandžu, gan ouzo, gan olīveļļu. Visu to piedāvā nogaršot! Mēs iegādājam svaigas zemenes un arbūzu tūlītējai lietošanai, eļļu un sieru vešanai mājās. Laiska pēcpusdiena pie baseina ar vīnu zemenēm un arbūzu. Rezultātā tiek apdedzinātas dažādas ķermeņa daļas, jo Grieķijas saule tomēr nav tik nevainīga!
Neskatoties uz apdegumiem, vakarā jāizpilda vēl viena ceļojuma plāna daļa – jāapmeklē vietējā taverna ar dzīvo mūziku un sirtaki dejošanu. Šādu tavernu mēs jau bijām atradušas iepriekš ciematā netālu no mūsu viesnīcas un pēc vakariņām dodamies turp. Viss ir tieši tā, kā vēlējāmies – ģimenes taverna ar kungiem labākajos gados oficiantiem, ouzo ar apelsīnu sulu ierodoties, kolorīts trio, kas visu vakaru spēlē un dzied grieķu dziesmas, divi jaunieši, kas atraktīvi un plūstoši demonstrē sirtaki, un arī publikas iesaistīšana dejās. Vakars izdevās superīgs!!!
8.diena. Vēl pēdējie suvenīru un citu vērtīgu mantu līdzņemšanai iepirkumi. Tad autobuss uz lidostu, lidmašīna, mājas un nu jau nākamā ceļojuma plāni – un tā atkal ir Grieķija!