Autostopi Polijā???

  • 3 min lasīšanai
  • 1 foto
Kad es ierados Polijā, līdzīgi kā lielāka Latvijas sabiedrības daļa, parstavēju uzskatu, ka dzīve tur ir bīstama un labāk būt uzmanīgam- maki, dokumenti, aslēgas- tik tuvu tev pašam, cik iespējams un kur ne vēl autostopi! Bet ar laiku, iepazīstot valsti, cilvēkus, valodu un dzīvi tur, tu līdz šim zinamas lietas uzņem ar citu attieksmi. Ne velti, 10mēnešus te pavadot, dazkārt tu jūties kā savā zemē. Bet nu jā, šoreiz ne gluži, par dzīves sīkumiem, bet par savdabīgu autostopu marotonu. Sestdiena, 16.aprīlis, pavasaris arī beidzot atnācis- lielisks laiks, garīgais un piemērota kompanija, lai izgudrotu kaut ko nerātnu un nebijušu. Gribas ceļot, bet nevienam nav tēma marsutam, gribas redzet daudz, bet negribas izdot naudu, kas atliek- vienkāršakais veids- autostopi! Bet priekš lielāka azarta, izvēlējāmies 150 km garu maršutu, kā rinķi apkārt Mazury reģionam. Iespējams, kā jau daudzi no Jums zina- Mazury ir viens no skaistakiem un tai pašā laikā nabadzīgakiem Polijas reģioniem, bet ņemot vera jau iepriekš minēto skaistumu- ezerus, mežus, brīnišķīgas ainavas- tūristi netrūkst! Marsuts tiek atzīmēts divās dažādās kartēs, jo kā nekā šis nebūs parasts autostopu reis, bet gan sacensības starp divām komandām uz ātrumu. Pirmā komanda- vācu meitene+franču puisis, otra komanda es+vacu meitene. Uzdevums apceļot marsutu: Sorkwity- Mragowo- Ryn- Mikolajki- Mragowo- Olstin. Ceļojumu laikā Mragowo- izņemt naudu no banknomata, Ryn - paēst kafejnīcā, Mikolajki- apciemot itāļu meiteni un izdzert kapučīno un Sorkwity, Olstin tik atri cik iespējams. Vienojušies par pasākuma detaļām kā pierādījumiem par padarīto un par aptuveno laiku atpakaļ būšanu, maršuts sākas. Japiebilst, ka līdz pirmam punktam Sorkwity, no atrašanās vietas ir janokļūst 5km ejot ar kājām, jo atrašanās vieta ir diezgan dziļu mežā. Maršuts sākas- pēc aptuveni 45min iešanas, esam uz ceļu sadalam komandas, novēlam veiksmi un .. nu jā, pirmo amšīnu mūsu komanda gaida diezgan ilgi, bet tad apstājas Mersedess, kura minimalais ir 140km, mana līdzbraucēja ir krietni nobijusies un izkāpj no masīnas bāla, jo tāds ātrums viņu baida, mana attieksme pret to ir pilnīgi savādāka- ātrums ta ir daļa no manas dzīves, hahaha, bet tomer, taka Merša vadītajs nebrauc līdz gluži Mragowo, tad kādus 3km sajā marsuta sanāk iet ar kajām. Mragowo- banknomāts, saldējums un mēs atkal esam uz ceļa. Šoreiz tas nestradā- stunda paiet gaidot, līdz apstājas veca, armijas tipa mašīna, pilna ar lūžniem, šoferītis draudzīgs, nebūs arī ar viņu viss ceļš ejams, bet tomēr pārs km šo marsutu padara interesantāku un mana līdzbraucēja ir sajūsmā- ne-ātra, ne pārak skaļa, bet mans vērtējums ir ne-tik pozitīvs- lūznis! Esam kaut kur pusceļā- ne man ne manai līdz braucējai nav jausmas, kur esam, tomer.. pēc kāda laika dabonam busiņu ar jauku, muzikālu šoferīti, kurš laigan nerunā, tomēr ar draudzīgu skatu pietiek, esam Ryn- apskatam pili, guļam pie ezera, ēdam- nekur nesteidzamies, jo nav jau garantijas kā iet konkurentiem un vienalga par to- ja jau esam šāda vieta, kas zin, ka vēl te būsim. Sākam čāpot uz ceļa pusi, ejam, ejam, bet kā liekas šis maršuts būs ne tik vienkarši iespējams. Divu stundu pastaiga, mēģinājumi, viss veltīgi, spēki sāk zust un sākas sarunas par kādas stundiņas pagulēšanu grāvī, jo kā liekas, tas tomer nestrādās. Sākas lietus, pērkona negaiss un te ka pa brīnumu aptur biznesmeņa vāģis. Jauks, runīgs unkulis mūs aizved līdz nākamajai vietai- Mikolajki, satiekam Itaļu meiteni, kuras mīlestība un prieks kalpo kā enerģijas avots nākamajam ceļa posmam. Ceļš pilns ar mašīnām, bet kaut kas nestradā. Viss lielāko bļāvienu izsauca situācija, kad aizlidoja garām LATVIEšU mašīna, tajā brīdī gribējās kligt- Es arī esmu no LAtvijas- luuuuuuuuuuuuuuuuuuuuudzu apstājaties. Bet tomēr, neilgu laiku pec tam, mēs sēžam "fūrē", fūres šoveris ir kādas dīvainas nacionalitates pārstāvis, nerunā neviena ,mums zināmā valoda, bet tomēr saprot, kad mums jāizkāpj. Mragowo- Sorkwity- Olstin, jau ieprieks vienojamies, ka ja dabūsim mašīnu, kura iet taisnā virzienā uz Olstinu, mana līdzbraucēja mašīnu atstās Sorkwity, kur būs arī sacensību nobeigums, bet es taisnā virziena došos uz Olstinu- mājās. Sanāk, apstājas policijas izmeklētas, kurš dodas virzienā uz Vāciju, piedāvā aizvest līdz pašai Vācijai. Līdzbrauceja Sorkwity ieņem 18.40, kas nozīmē 8 pavadītās stundas maršutā, kas kā vēlāk izrādījās arī pietiekami uzvarai:). Pretinieki šo maršutu veida 8h56min. Šī diena un ceļojums man atnesa daudz pozitīvu enerģiju un pamatīgu nogurumu, bet tomēr tā bija lieliska- cilvēki, ceļojumi, saule un enerģija. Dariet to, ceļojiet ar autostopiem, dariet to sacensību veidā un latviešu atobraucēji ņemiet latviešu stopotājus Polijā!!!


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais