Polija - Eiropas melnais caurums?

  • 4 min lasīšanai

Bieži ir dzirdēts, ka Polija ir kā Eiropas melnais caurums - liela, plaša un tur nav ko darīt. Devāmies ceļā, lai pārbaudītu šo mītu.

1. diena

Jau ap 8.oo četratā salecām auto un devāmies Bauskas virzienā. Piedzīvojumi sākās, kad Bauskas Statoilā pamanījām iztrūkstošo somiņu, kurā bija iekšā arī maks ar samainītajiem zlotiem. Tas mūs neapturēja un devāmies tālāk. Cauri Lietuvai izbraukuši jau dažu stundu laikā nonācām Polijā. Uhuu! Ieguvām papildus stundu! Polijā jāpārregulē laiks stundu atpakaļ. Pirmās dienas galapunkts kartē bija iebakstīts Belostoka, kas Latvijā pazīstama kā iepirkšanās paradīze. Atradām savu viesnīcu, kas izrādījās pat pārāk laba kā cerēts. Numuriņi plaši, gaiši, tīri un klusi. Tai pat mājā plaša virtuve un badmintona halle. No numuriņa pat jauniešu treniņus varējām vērot :) Saimnieks ļoti viesmīlīgs un uzreiz cienā ar kafiju, pastāsta, ko pilsētā redzēt, kā turp nokļūt. Pilsēta ļoti skaista. Pils, parki ar strūklakām un ziediem, gājēju iela ar kafejnīcām un, protams, daudz baznīcu. Vakarā, saņēmuši saimnieka atļauju, viesnīcas pagalmā sarīkojam pikniku ar grilētu gaļiņu un hamburgeriem. Marinētā gaļa pie viņiem ļoti trūcīgā piedāvājumā, bet hamburgeru kotletītes gardas :) Vakarā saimnieks lielajā viesistabā dod iespēju arī galda tenisu izspēlēties. Pirmās dienas iespaidi par Poliju vairāk kā labi!

2. diena

Laicīgi pieceļamies, jo priekšā ceļš līdz Krakovai. Viesnīcas virtuvītē pagatavojam brokastis, paēdam un kur tad bez kāda "negadījuma" - mazgājot trakus nolaužu krānu. Nejautājiet kā. Tā vienkārši sanāca :D Ar jautru omu dodamies ceļā. No Belostokas uz Varšavu dodoties pārsteidz rosība uz ceļiem - tiek remontēti nenormāli gari ceļu posmi. Katrs darbinieks kaut ko dara. Remonta, precīzāk būtu teikt jauna ceļa būvēšanas darbi notiek milzīgā ceļa posmā. Tas šokē mūs. Esam tak pieraduši pie vienas joslas remonta vai bedrīšu lāpīšanas, kur viens strādā un pieci stāv un vēro. Varšava nenormāli milzīga. Atkal notiek ielu remonts. Sastrēgumi, bet braukt var. Varšavu apskatam tikai pa auto logu. Apēdam pa Varšavas kebabam, safotografējam nejauši atrasto, stilīgo tiesas ēku un dodamies tālāk. Krakovā nonākam pašā vakarā. Atrodam „viesnīcu” – divstāvīga dzīvokļu māja, kur nekas neliecina par viesnīcas esamību. Mums ierāda vienistabas „dzīvokli” pagrabstāvā :D Bet logs ir! Ir arī virtuvīte, 3 gultas. Divas gan tādas smieklīgas – saliktā veidā mazi dīvāniņi, izlaistā matracis. Nometam mantas un dodamies pilsētas apskatē. Krakova ir skaista. Milzīgā Vāveles pils upes krastā, gājēju iela ar sīkajiem suvenīru veikaliņiem un atkal baznīcas. Vakariņās atkal kebabs. Pie mums gatavotie nav kebabi. Lūk Polijā gan ir kebabi – pilni ar gaļu un piedevā kāds salāts ielikts. Kebabu diena galā un dodamies pie miera. Otrās dienas iespaidi par Poliju vēl labāki kā pirmajā dienā.

3. diena

Ļaujam sev pagulēt ilgāk, paēdam brokastis un neko nesalaužot dodamies ārā no pagraba uz pazemi – uz Veļičkas sāls raktuvi. Esam priecīgi, ka tiek organizētas ekskursijas individuāliem tūristiem angļu valodā, vēl var izvēlēties poļu vai vācu valodā. Sagaidām grupas biedrus, gidu un aidā uz 2 stundām pazemē. Pa kāpnēm ilgi kāpjam uz leju. Gide stāsta raktuvju vēsturi, staigājam pa dažādiem kambarīšiem, skatam sāls skulptūras, pazemes ezeriņus. Lielākais pārsteigums ir pazemes baznīca. Ļoti skaista. Atplestām mutēm turpinām staigāt pa alu labirintiem – plašās zāles nomaina tunelīši ar zemiem griestiem, atkal ezeriņi līdz nonākam galapunktā. Panikā gaidām kā tiksim augšā – vai tiešām jākāpj pa kāpnēm? Nē, tomēr ar liftu. Vairākos stāvos mūs salādē šaurā liftiņā un uzved augšā. Superīga ekskursija! Un atkal jau auto iekšā un dodamies tālāk uz Augstajiem Tatriem. Jo tuvāk braucam, jo vairāk gribas apturēt auto un visu iemūžināt. Pēc pusdienām skaistajā Zakopanē, pa serpentīniem cauri Tatriem dodamies uz Slovākiju – cik labi, ka nav robežkontroles. :) Dodamies uz Popradu, kur mūs gaida hostelis un plānotais termālo baseinu apmeklējums. Popradā atkal ielu remonti. Nonākam hostelī, kas izrādās tieši pāri „ielai” no termālo baseinu akvaparka. Mums darbiniece piesola 30% atlaidi akvaparka apmeklējumam – patīkami! :) Mantas noliekam un dodamies relaksēties. Izvēlamies pilno paku – visi baseini, pirtis. Pārsteidz, ka pēc 17 ir lētais vakara tarifs, pie mums ir otrādāk. Sajūtas fantastiskas – guli baseina burbuļvannā un skaties uz sniegiem kalnu virsotnēs. Pēc fantastiskās atpūtas ēst gribas kā zvēriem. Dodamies uz hosteļa meitenes ieteikto ēstuvi un nobaudam slovāku virtuvi. Gardi gan un porcijas ļoti lielas. Trešās dienas iespaidi par Poliju un Slovākiju pārspēj iepriekšējo dienu iespaidus kopā ņemtus!

4. diena

Ceļamies un veļamies. Brokastis paēdam pa ceļam benzīntankā ar skatu uz kalniem. Benzīntanka kafijas automāts par mums paņirgājas un iedot kafijūdeni :P Jūsminoties par kalniem dodamies atpakaļ milzīgās Polijas virzienā – mērķis Aušvice. Pa ceļam nopērkam pirmās zemenes no ceļa malā sēdoša onkas. 3Ls kilogramā mūs neattur un nopirktais kilograms ogu ātri vien pazūd. Pāris stundas un esam klāt. Ātrā pusdienu maizīte un esam gatavi 2 stundas angļu valodā runājošas gides pavadībā iegrimt vēstures skaudrās realitātes iepazīšanā. Viss moderni – lai gidi labāk var dzirdēt, mums iedala uztvērējus ar austiņām. Nebiju tādas ekstras redzējusi un uztvēru to ar skepsi, taču jutos patīkami pārsteigta, kad kluso gides stāstījumu varēju pagriezt skaļāk – forša fīča. Klausoties stāstījumā, staigājot no mājas uz māju, skatoties foto sāk gribēties raudāt. Vēstures grāmatās aprakstītas nobāl salīdzinājumā ar realitāti. Tā bija vienkārši drausmīga, pārsteidz cilvēku tālaika zvērība. 2 stundas klausāmies „šausmu stāstus” par „darba” dienu Otrā pasaules kara laikā nacistu izveidotajā koncentrācijas nometnē, par eksperimentiem, ēdienreizēm, slepkavībām.. paliek baisi un priecājamies, ka dzīvojam tagadnē, nevis tajā laikā.. Ekskursijas beigās mums piedāvā iespēju doties ar autobusu uz 6 km attālumā esošo nometni Aushwitz II: Birkenau. Izvēlamies savā auto turp doties un apskatīt teritoriju bez gida. Piebraucot pie dzeloņdrātīm apvītās milzīgās teritorijas pārskrien šermuļi. Baisi iedomāties kā cilvēki trīsstāvīgās, vienā pie otras novietotās gultās gulēja koka mājiņās ziemā pie -40 grādu sala. Pārspriežot vēstures notikumus, dodamies tālāk Lodzas virzienā. Visu ceļu atkal un atkal nonākam pie vēstures tēmas līdz nonākam viesnīciņā Lodzas pilsētas nomalē. Pagalmā vieta auto un var atkal sarīkot pikniku. Ceturtās dienas iespaidi par Poliju savādāki, bet vienalga pozitīvi.

5. diena

Pamostamies un saprotam, ka visa diena būs jāpavada auto. Mājupceļš garš ar dažām pauzēm benzīntankos, lai izkustinātu kājas. Nenormāli sastrēgumi cauri mazpilsētiņām. Benzīntanku darbinieki slikti saprot citas valodas, bet esam jau apguvuši poļu valodu saprašanas līmenī. Kilometru skaits rūk, sarunas no noguruma neraisās. Vien prieks par ceļa norādēm, kur rakstīts Rīga 201 km un nemanot jau iebraucam Bauskā - par to liecina salāpītie ceļi un zīmes latviešu valodā. Iebraucam Rīgā plkst. 22. Noguruši, bet priecīgi. Pēdējie kadri ceļojuma filmai un dodamies mājup.

Secinājumi: Ceļi Polijā labāki kā pie mums, cenas kopumā zemākas, ekskursijas ļoti augstā līmenī, viesnīcas labas un par pieņemamu cenu, valodu zināšanas apkalpojošās sfēras darbiniekiem vājas, tualešu trūkums pilsētās tāpat kā pie mums, vide ļoti skaista un sakopta.

Kopējie izdevumi sev neko neliedzot bija ap 170 Ls, šajā summā ietilpst benzīns, nakšņošana, ekskursijas, ēšana.



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais