Savā nodabā nedēļa pa Ņujorku- Pasaules megapoli.

  • 6 min lasīšanai
  • 60 foto
Kā jau dažkārt, arī man, kopš strādāju Skotijā, caur kolēģiem un draugiem sarodas paziņas dažādās Pasaules malās. Tā arī radās iespēja atvaļinājuma nedēļu maijā pavadīt ASV sirdī- Ņujorkā.Kā letiņi saka- "sacīts-darīts". Kad kļuva skaidrs- varu doties- pārcilāju atmiņas- ko par Ņujorku sprieda agrāk un tagad. Padomijas laikos Ņujorka gandrīz vai simbolizēja ASV kapitālisma netikumu, izvirtību un postu. Viss vienkop- nežēlīgie asinssūcēji kapitālisti, kuriem tik vien prātā, kā saraust vairāk naudas savam tukšajam, deģenerētajam pašlabumam, un nežēlīgi paverdzinātā darba tauta, kura par dolāru atdod savas asinis un sviedrus, lai tikai vien varētu izvilkt savu un ģimenes kuslo dzīvību...(Bija daudzi, kuri šai propagandai patiesi ticēja-pat daži no maniem tā laika vidusskolas skolotājiem.) Cits viedoklis- pavisam nesen dzirdēts- no daža gados jauna kolēģa no Latvijas šeit, Skotijā. Puisis bija uzstādījis sev galveno mērķi- nokļūt Ņujorkā un palikt tur uz dzīvi. Šķiet dīvaini, ka daži starp dzīvi Ņujorkā,laimi un sevis piepildījumu liek vienlīdzības zīmi.Līdzīgi,kā dažiem Indija pašsaprotami tūlīt saistās vienīgi ar viedajām Austrumu filosofijas un garīgajām mācībām. Šāda sapņa praktiskā un reālā puse,visdrīzāk, nebūs nokļūšana megapolē, kura tūdaļ laipni paklanīsies un aicinās pie klāta galda.Tas būs darbs un ikdiena. Diez arī vai, ka apmesties tūdaļ sanāks kādā prestižā Manhetenas debesskrāpī.Atkal izvēlos Air France- ar šo līniju jau esmu lidojis iepriekšējos ASV ceļojumus. No Edinburgas uz Parīzes Šarla De Golla lidostu atkal ved nelielais Avro RJ85.Jau zinu Parīzes lidostas īpašo "niķi"- atsevišķi paplātē izlikt visu elektroekipējumu.Laicīgi esmu sapakojis atsevišķi mobilos telefonus, to lādētājus utt. ,lai atkal nenākas izdemolēt savu ceļa somu- kā gadījās pirmoreiz.Viss rit gana raiti.Pēc pāris stundām jau kāpju Boeing 747-400, kurš atkal vedīs pāri Atlantijai. Skaista, liela un joprojām savā klasē nepārspēta lidmašīna. Astoņas lidojuma stundas paiet ātri un omulīgi. Klāt Ņujorkas Kenedija lidosta.Milzīga un ļoti noslogota. Negaidīti aši norit robežkontrole.Maiami savulaik imigrācijas oficieris taujāja pamatīgi- par ceļojumu, manu dzīves nodrošinājumu utt. Šoreiz man uzjautā-vai uz atvaļinājumu un, uz cik ilgu laiku.Zīmogs pasē,un-aiziet! Mani sagaida Alans-viņa mājā Bruklinā apmetīšos savas vizītes laikā.Pa ceļam apskatu promenādi pie līča-Board Walk.Braucam garām Braitonbīčai-Krievijas citadelei Āmerikā. Turpmākās dienas paiet tieši tā,kā man allaž vislabāk patīk ceļot-pilnīgā neatkarībā.Man "iesprauž zobos" pilsētas un metro karti; tālākais-mana paša improvizācija. Tūlīt pārliecinos,ka Ņujorkas metro ir būvēts tikai un vienīgi kā transports.Arhitektūras un dizaina tur nav- atšķirībā no Londonas, Parīzes un, protams, Maskavas. Nonāku Taimskvērā.Tas gan drīzāk nav laukums,bet paplašināts ielu krustojums.Ņirb neona ugunis, saulainajā dienā iela-pārpildīta.Fotokamera tūlīt tiek likta lietā.Top skaidrs,ka man pierastajā raitajā riksī apkārt nepastaigāšu.Pārpildītajās ietvēs tūdaļ jāsarod iet pavisam lēni,rēķinoties ar ļoti daudzu apbrīnojamu prasmi ietves vidū apstāties un izveidot drūzmu.Par to gan šeit neviens neburkšķ un nepukojas.(Nu,vai tad citur nevarēja apstāties?!!Vai tad uz priekšu nekustēsies?!!) Top redzama vēl viena dīvaina tendence-ja ej pa galvenajām Manhetenas avēnijām, krustojot ielu pie zaļā signāla,nākamajā nonāksi precīzi tad,kad tur būs tikko pārslēdzies sarkanais.Iespējams, tur sistēma piemērota autobraucējiem.Luksforus gan maz, kurš īpaši "ņem pierē"-dodas pāri droši,ja nav mašīnu. Skaidrs,ka "īpašā kasta" ir velobraucēji.Nezinu-kā tur to regulē noteikumi,bet velobraucēji nekautrējoties un dažkārt lamādamies agresīvi laužas cauri gājēju pūlim,kad zaļais signāls dots pēdējiem.Iešaujas prātā-Ņujorka būtu īstā vieta dažiem Latvijas šoferiem-tiem,kuri pie stūres sparīgi lamā pārējos, piedēvējot dažādas gara anomālijas un seksuālus netikumus,sludinot stingru dzimumu segregāciju ar matu krāsu kā īpašu pazīmi..Ņešķiet,ka šoferi brauktu pārmēru agresīvi,toties pie mazākās domstarpības tūlīt "taurē kā negudri".Niknās auto taures it visur skan ik mirkli. Izmetu loku gar Pilsētas Parku uz Piekto Avēniju-superbagāto ielu.Tūlīt top skaidrs,ka Ņujorkā (ja vien neesi pagalam izlepis), nav jāraizējas,ja sagribas ko iekost.It visur dabūjamas pavisam baudāmas picas, kebabi, garšīgas kūkas.(Joprojām nesalīdzināmas ar Latvijā dabūjamo!)It visur nopērkami svaigi dārzeņi un augļi. Pēc Lielbritānijas tā ir jūtama priekšrocība. Savām acīm skatu iepriekš redzēto filmās, TV utt.Atpazīstamo augstceltņu ansambli redzu jau no lidostas-attālu.Tad-no metro tilta,braucot tam pāri.Tagad skatu tuvumā-majestātisko Empire State Building, ķīļveidīgo "Plakano Gludekli" un citas ēkas.Lai atcerētos visus slavenos nosaukumus-to ir krietni par daudz. Pilnīgā neatkarībā dodos mājup-dzīvoklis-manā rīcībā.Pievakarē dodos otrajā promenādē uz Manhetenu.Redzams tas pats,tikai ar visiem zināmo vakara apgaismojumu. Metro pagūstu apskatīt pasažierus un to etnisko sastāvu.Ļoti daudz ķīniešu/korejiešu-neesmu tik izglītots,lai šī reģiona iedzīvotājus spētu klasificēt smalkāk.Meksikānisku un latinoamerikānisku seju.Atkal pieķeru sevi pie domas-"bet kur tad visuresošie indieši un pakistāņi-kā tas pienāktos Apvienotajā Karalistē?"Dažus redz,bet ne ik uz soļa-kā lielajās Britu pilsētās.Daudz ticīgo ebreju-ar visiem reliģiskajiem aksesuāriem-platmalēm,peisām utt.Pēc iepriekšējiem ceļojumiem uz Floridu un Kaliforniju krievu valoda ik uz soļa vairs nepārsteidz.Atkal šur un tur nākas dzirdēt ne ar ko nesalīdzināmomo krievu jaunbagātnieku stilu-pa mobilo telefonu skaļi kārtot biznesa lietas-a' la' "moji ļuģi ščas podjedut i rešat" vai kāda bagātnieka sievas gražīgo vēlmi "ja hoču uspeķ zolota kupiķ". (Šis plātīšanās stils gan nekad nepiemīt parastajai krievu tautai-šie cilvēki pārsvarā mēdz būt laipni un atvērti.) Tā arī staigāju pa Manhetenu-lielajām avēnijām,Brodveju...Līča krastu-ar vēsturisko kuģu piestātni,moliem,promenādēm.Uz Ellis salu nolemju nedoties-Brīvības Statuju redzu no attāluma,un ar to man pietiek.Tāpat-došanos augstāko ēku skatlaukumos ar liftu-mani "atvēsina" gan drastiskās drošības kontroles,gan mazliet iebojājies laiks-palaikam rasinošais lietus-gluži kā Skotijā. Ļoti skaista vakara panorāma uz Manhetenu paveras no Bruklinas puses.Fotokamerai tiek sava slodze. Laiks rit ātri.Mazliet izlīdz arī draugi.Abrahams (Jā.Abrahams.Ebrejs.) aizved uz Bear Mountain Ņūdžersijas štatā.Varu apskatīt paugurainas un skaistas dabas ainavas.kā arī novērtēt vietējo floru-stipri līdzīgu mūsu pašu mērenajai joslai.Var arī novērtēt milzīgo pilsētu aglomerāciju-Ņujorka,Džersija un Ņūarka saaugušas vienā superpilsētā.Redzami milzīgi plaši industriāli un noliktavu rajoni.Kilometriem gari tilti,augstsprieguma līnijas. Mēģinu saskatīt pūlī slavenos "resnos amerikāņus".Te jāatzīmē,ka Skotijā slimīgi resnu augumu ir daudz vairāk.Grūti arī spriest-cik apkārt tūristu, cik-vietējo.Resnu augumu nav daudz.Toties-jebkuras ādas krāsas un rases.Babilona,līdzīga citām megapolēm. Interesi piesaista Manhetenas arhitektūras sajaukums-viss vienā.Debesskrāpim blakus-drūmi brūna,nosūbējusi ķieģeļu celtne ar atpazīstamo avārijas kāpņu kaskādi.Tomēr viss kopā izskatās raibi un pieņemami.Visām ēkām uz jumta-milzīgs ūdens rezervuārs.Ielās apstādījumu-maz.Toties-ir pa parkam un zaļam skvēram.Protams-pieeju tuvu arī Pasaules Tirdzniecības Centram.Tur būvē divus jaunus torņus.Nav mana teikšana,tomēr iešaujas prātā,ka šī vieta glabā sevī tik ļoti daudz baiļu un sāpju,ka tajā būvētās jaunceltnes nesīs sevī šo emociju uz laiku laikiem.Kā to moderni teikt-"nesīs auru". Šur tur gadās redzēt cilvēku bailes.Metro četru cilvēku ģimene steidzīgi pārvietojas uz vagona tālāko galu,kad kāda ķīniešu izskata dāma nošķaudījusies un arī ieklepojusies.Visiem tiek ar aerosolu dezinficētas rokas un degunā steidzīgi sapilināti pilieni.Citur staigā austrumu izkata ļaudis ar bieziem respiratoriem uz sejām.Vai,diez,viņi zina,ka no šādiem pasākumiem jēgas pamaz-nepārtraukta dezinficēšana atrofē imūnsistēmu,un iespējamo infekciju cilvēki var saņemt no savas paša elpas baktēriju koncentrāta,kuras maskā siltumā un izelpotajā mitrumā vairosies uz nebēdu. Mans laiks Ņujorkā paskrien aši.Esmu izstaigājis vairāk pa Manhetenu.Sev pašam nopērku tikai kārtējo suvenīru krūzi.Protams-Ņujorka ir vieta šopingam-kuriem tas interesē.Salīdzinot ar Lielbritāniju,cenas zemākas. Vai bija vērts?-Te allaž atceros,kā pēc kārtējā līnijdeju pasākuma ar labsirdīgu ironiju izteicās mana līnijdeju skolotāja un autoritāte Dzintra-"Ārim jau nav,ko jautāt.Viņam viss vienmēr patīk".Ikvienā jaunā vietā allaž atrodu milzumu,ko redzēt un,par ko priecāties.Megapole savu elpu sajust liek.Arī laiks sabijis-dažu dienu vasarīgi cilts,citu-lietains.Maršruti veidojušies sešu dienu limitā-tik lielai pilsētai-pamaz.(Man gan pietika ar to,kas bija-pagūts gana daudz.)Atkal labi kalpoja parupjie armijas tipa zābaki-lieliski piemēroti gargabaliem.(Daži pat izteica komplimentus par to stilīgumu.) Ļoti daudz neapgūta,tomēr-pietiekami- redzētā. Atpakaļ uz Kenedija lidostu pa sastrēgumu mani ved draugi.Laika pietiekami.Nokļūstu laikā.Atpakaļ vedīs Boeing 777-300- gandrīz tikpat liels,kā 747.Uz pacelšanos gaidam stundu.Stjuarts saka-Ņujorkā tā esot vienmēr-skrejceļi nespēj ātri apkalpot visas līnijas. Lidmašīna pilna.Galvas sāpes apkalpei rada ķīnietiska izskata puisis,kurš tūlīt pēc pacelšanās ierodas ar ātri vārāmo nūdeļu ķobīti un grib karsto ūdeni.Personāls ātri mēģina puisim ieskaidrot,ka iedegti brīdinājuma signāli,un steidzīgi jāatgriežas vietā.Bet zupu vajag,un-viss!Tālo Austrumu dēls ietiepīgi nesaprot viņam sacīto.Piesteidzas vēl viens stjuarts.Tai vietā,lai atgrieztos,puisis izdomā,ka vajag uz tualeti...Ir gadījies redzēt,ka no šī reģiona nākušie reizēm prot sacelt ap sevi jezgu.Ja reiz ko vajag,tad-vajag!Neatkarīgi ne no kā,tai skaitā-no patērētā laika un situācijas,iesaistīto cilvēku skaita.(Sk. nodaļu "Krusttēvs Podžers sit sienā naglu" no izcilās Džeroma K. Džeroma grāmatas "Trīs vīri laivā".) Arī aiz manis sēdošais mazā auguma,toties-nedaudz apvēlies indietis (vai pakistānis) protestē un burkšķ,kad atgāžu sava krēsla atzveltni.Domāju-piekāpties,vai tomēr-nē.Mēģinu korekti paskaidrot,ka krēslu dizains paredzēts saviem mērķiem un vienāds visiem.Ģīmis pretī- nepriecīgs,tomēr netaisos izdabāt kāda kaprīzēm bez īpašas nepieciešamības. No rīta-Parīzē.Priekšā vesela diena,un nepalaižu izdevību atkal izmest loku pa vasarīgi saulaino pilsētu.Pastaigāju pa jau zināmām vietām.Esmu gatavs Parīzes ubagu "uzbrukumiem".Viss kā iepriekš-jauna tumsnēja meiča ar mazuli izmisīgi skatās acīs visiem metro pasažieriem pēc kārtas.Mazulis šai gadījumā gan ir tīrais "profesionālais darbarīks". Skotija atgādina ar pavēsu vēju.Esmu atpakaļ savā "trimdā"-savu izvēli strādāt šeit nekad nav nācies nožēlot.Latvijā par algu,kura mani nodrošina un atliek arī kam vairāk,ne sapņot nenācās. Lai vai kā,ložņājot pa Ņujorku,domu par Latviju-joprojām manu zemi,kurai pieder mana sirds,bijis īpaši daudz.Cik manas mājas atradušās tālu,cik neticami grūti mums joprojām klājas,un-cik mana zeme joprojām ir skaista un mīļa.Cik nogurusi,tomēr sīksta ir mūsu tauta. Pēc visiem ceļojumiem un tur baudītā-vienu vēl gribu pačukstēt...-nekur citur nekas nav tik gards,kā mūsu Latvijā.Labāks alus,kūkas un smalkmaizītes,lieliskie letiņu gaļas un zivju paēdieni.Un-joprojām skaisti cilvēki.


Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais