Grieķijas odiseja

Ingars Menniks 10.05.2011 9 min lasīšanai

Ir 2011. gada 27. maija vakars. Skatos „El Clasico” Čempionu līgas ietvaros, brīžam iemetot vēl pa kādai mantai koferī. Jau rīt jādodas uz Atēnām! Ceļosim kopā ar meitiņu, kura ir 8 mēnešus veca, tādēļ ir drusku uztraukums. Ne jau par lidošanu un dzīvošanu viesnīcā, jo to jau esam darījuši (bijām Londonā) un zinu, ka ar to viss būs kārtībā. Uztraukums ir par karsto laiku un stipro sauli, kāda varētu būt Grieķijā.

Lidojums ir veiksmīgs un 14:30 lidmašīna nosēžas Atēnās. Tālāk ir vairāki varianti kā nokļūt līdz pilsētas centram- taksis, autobuss un metro. Uzreiz varu pateikt, ka par autobusu neko nezinu, pastāstīšu par abām pārējām opcijām. Taksis līdz pilsētas centram maksā 35 EUR. Tā kā bijām 5 cilvēki- 4 pieaugušie un bērns+ 2 lieli koferi, bērnu ratiņi, pāris mugursomas un vēl šis tas, īsāk sakot, tāda neliela ceļojošā cirka trupa, izvēlējāmies taksi. Ērtību labad! Tobrīd vēl nezinājām, ka biļete vienam braucienam metro maksā tikai 0,70 EUR un tā kā mūsu viesnīca atrodas tuvu metro stacijai, tad kopā visiem ceļš būtu izmaksājis 2,8 EUR. Ja nav baigā bagāža, tad iesaku metro! Vēl par sabiedriskā transporta biļetēm- par 1,20 EUR var nopirkt biļeti, kas derīga 90 min. uz visiem autobusiem, tramvajiem un trolejbusiem. Samaksājot 1,40 EUR, varēsiet lietot iepriekš nosauktos transporta veidus + metro. 24 stundu biļete visiem sabiedriskā transporta veidiem maksā 4 EUR.

Tā nu braucam taksītī uz viesnīcu un prātojam, uz kādu miskasti esam atbraukuši- grausti, pamestas ēkas, netālu no Omonijas laukuma redzam puisi, kurš, sēžot uz ielas ievada sevī dienišķo heroīna devu. Sapņi par Grieķiju sabrūk kā kāršu namiņš... Dzīvojam Hotel Vienna, kas atrodas netāli no Omonijas laukuma un taksis piestāj galapunktā. Viesnīca atrodas 10-15 minūšu gājienā no vecpilsētas un maksā tikai 40 EUR diennaktī (brokastis iekļautas cenā). Darbinieki ir superatsaucīgi! Izstāstīs visu par pludmalēm, Grieķijas vēsturi, pašreizējo situāciju valstī un Olympiacos un Panathinaikos sniegumu. Kur, ko, kā lētāk darīt! Fantastisks serviss par tādu cenu! Pēc reģistrācijas viesnīcā dodamies aplūkot vecpilsētu un paēst vakariņas. Atkal nākas šķērsot Omonijas laukumu, par kuru mums stāstīja arī viesnīcā. Tur pulcējas iebraucēji no Alžīrijas, Marokas, Rumānijas. Tie esot kļuvuši par Grieķijas galveno problēmu- profesionāli zagļi- iebraucēji, kuri agrāk pārsvarā izvēlējās Franciju, taču tagad Sarkozī sāk viņus ierobežot. Nu katrā ziņā ir Omonijas laukuma apkārtnē pāris graustu ielas, kuras neiesaka apmeklēt, īpaši nakts stundās, bet pārējais centrs esot drošs. Nonākam līdz Monastiraki rajonam, kur ir vairākas ielas, pilnas ar restorāniem un ēstuvēm. Iešana pa šīm ielām man atgādina ceļojumu uz Ēģipti, kur katrs vēlas tevi ievilināt savā ēstuvē, solot labākas cenas, vai labumus. Līdzīgi arī mēs vienojāmies, ka pie maltītes mums piemetīs saldos un pudeli vīna par brīvu. Šeit ir divu veidu āra kafejnīcas- tādas kā kebabu ēstuves un jau augstākas klases kafejnīcas-restorāni, kuros var nobaudīt jau dažāda tipa ēdienus- zupas, grieķu virtuvi, jūras veltes, arī tos pašu kebabus utt. Ja runājam par cenu starpībām, tad kebabu ēstuvēs būs lētāk. Piem., alus kebabu ēstuvēs maksās sākot no 2,5 EUR, bet tajās augstākas klases restorāniņos alus maksās 4 EUR. Lielveikalos šis alus maksā 1,10 EUR. Populārākie no grieķu aliem ir Mythos (tas man garšoja vislabāk) un Fix. No ārzemju brūvējumiem topā ir Amstel un Heineken. Brengulīša tipa alu gan neatradīsiet. Pēc vakariņām nopērkam ouzo- anīsa šņabi (ellīgi labs!!!), lai iemalkoti pa glāzītei viesnīcā, apspriežot nākamās dienas plānus.

Nākamais rīts uzaust saulains un pēc brokastīm dodamies atkal uz Monastiraki, kur sāksim šīsdienas ekskursiju. Un... Kā fenikss no pelniem atdzimst Grieķijas sapnis! Vairs nekādu graustu, narkomānu un citu negatīvu lietu! Turpmākais ceļojums aizgāja vienkārši super! Tā bija tieši tāda Grieķija, kādu biju to iedomājies- saule, zilā jūra un vēstures sajūta, kas virmo gaisā. Tā ir tik spēcīga, ka brīžam liekas, ka esi atgriezies 3000 gadus senā pagātnē un staigā pa ieliņām, kādas tās bija toreiz un redzi tā laika cilvēkus... Iztēle pati laužas uz āru!

Monastiraki laukumā apstājamies, lai nopirktu zemenes. Grieķijā ir sākusies zemeņu sezona un tās maksā tikai 1,5 EUR kilogramā. Un ir tik lielas un gardas... Un kā smaržo! Tālāk dodamies uz Seno agoru jeb tirgus laukumu. Nopērkam biļetes (biļete maksā 12 EUR un tajā iekļauta vairāku vietu apskate- Akropole, Senā Agora, Dionīsa teātris, Olimpijas Zeva templis, Kerameiks, Adriāna bibliotēka un Vēju tornis. Biju lasījis, ka biļete ir derīga 4 dienas, bet pie kases teica, ka nedēļu) un dodamies iekšā! Agora bija privātmāju rajons, līdz 6. gs. p.m.ē. to reorganizēja tirāns Peisistrats. Lai gan pats viņš palika tur dzīvot, pārējiem lika izvākties un padarīja agoru par Atēnu politisko centru. Vēlāk te notika tiesas, atradās skolas, teātri, tirgotavas un Senā agora bija kļuvusi par politiskās, sociālās un komerciālas dzīves centru. Te atradās arī naudas kaltuve. Vieta slavena arī ar to, ka 399. gadā p.m.ē. šeit Atēnu jauniešu degradēšanā un bezdievībā tika apsūdzēts Sokrats, kuram tika piespriests nāvessods. Staigājot pa Seno agoru nonāksiet līdz Hēfaista templim. Tas tika celts laikā no 449.- 440. gadam p.m.ē. Templis pazīstams arī kā Tēseja templis, nosaukums saistīts ar to, ka tika uzskatīts, ka šeit tika turētas Atēnu varoņa Tēseja mirstīgas atliekas, kuras šurp nogādājis Kimons. Kad plkst. 15.00 tiekam izraidīti no Senās agoras teritorijas (visas vēsturiskās vietas, ko apmeklējām, strādāja līdz 15.00. Izņēmums ir Akropole, kas bija atvērta līdz 19.00), dodamies iekarot Filopapa kalna virsotni. Kalns ir 147 m augsts un augšup ved nelielas taciņas, bērnu ratiņus lielākoties nākas nest, bet skats no augšas ir pūļu vērts! Tā kā kalns atrodas vienā līmenī ar Akropoli, paveras lielisks skats uz Partenonu. Lieliski pārredzama arī pārējā pilsēta un tālumā saskatāma jūra. Pa ceļam augšup veltījām nedaudz laiku arī piknikam. Maize, kazas siers, grieķu vīns, brīnišķīga vieta un kompānija, ko vairāk var vēlēties? Jau pa šo dienu esam sapratuši, cik ļoti Grieķijā mīl bērnus- Keitiņu visur uzrunā, cilvēki nāk klāt uzdod jautājumus, visādi māžojas, suvenīru veikalos pa brīvu dod dažādus nieciņus utt. Un vēl viens novērojums ir daudzie suņi uz ielām. Lielākoties tie guļ (varbūt karstuma dēļ, jo gandrīz visu ceļojuma laiku temperatūra dienā bija +25). Liekas, ka tie ir klaiņojoši suņi, taču tiem ir kakla siksnas un tie atrodas visdažādākajās vietās, ne tikai uz ielām, bet arī, piem., Senās agoras un Akropoles teritorijā.

Trešajā dienā beidzot dodamies uz Akropoli. Pie ieejas ir jāatstāj bērnu ratiņi, jo ar tiem iekšā nelaiž. Ir glabātuve, kas paredzēta šim gadījumam. Ņemam mazo opā un kāpjam augšā! Pirmais skatam paveras Hēroda Atika odeons. Teātris ir visnotaļ iespaidīgs. To laikā no 161. -174. gadam savas mirušās sievas piemiņai uzcēla filantrops Hērods Atiks. Izrādes un klasiskās mūzikas koncerti te notiek vēl tagad. Teātrī ir sēdvietas 5000 skatītājiem.

Tālāk caur milzīgajiem vārtiem- Propilejiem dodamies iekšā tempļu kompleksā. Skatam paveras viena no slavenākajām celtnēm pasaulē- Partenons. Partenonu būvēja no 447.- 438. gadam p.m.ē. par godu dievietei Atēnai. Tas tika uzbūvēts senāka tempļa vietā, kas tika iznīcināts 480. gadā p.m.ē. Persiešu invāzijas laikā. Savā pastāvēšanas laikā tas ticis izmantots arī kā baznīca, mošeja un ieroču arsenāls, kuru 1687. gadā "uzspēra gaisā" venēcieši, nodarot pamatīgus postījumus. Pēc Partenona aplūkošanas, dodamies Erehteja tempļa virzienā. Leģenda vēstī, ka Poseidons un Atēna sacentušies par pilsētas aizstāvja godu. Poseidons piedāvājis jūru, bet Atēna- olīvkoku. Ļaudis izvēlējušies olīvkoku un nosaukuši pilsētu par Atēnām. Tad nu šis olīvkoks aug tieši tajā vietā, kur to iestādīja Atēna- blakus Erehteja templim. Erehteja templis bija svētnīca gan Atēnai, gan Poseidonam. 1463. gadā, kad Atēnās valdīja turki, viņi šeit ierīkoja komandiera harēmu.

Akropoles malā plīvo Grieķijas karogs. Kad vācieši 2. pasaules kara laikā ieņēma Atēnas, tie pavēlēja vīram vārdā Konstantinos Koukidis, kurš bija Nacionālās gvardes (evzones) karavīrs, noņemt Grieķijas karogu. Viņš noņēma karogu, ietinās tajā un izdarīja pašnāvību, nolecot no Akropoles. Tad nu šī ir tā vieta. Ar šo karogu saistīti vēl pāris interesanti stāsti, bet lai nu tie paliek nākamajai reizei.

Pa ceļam uz Nacionālajiem dārziem ieejam vēl apskatīt Dionīsa teātri. Tas tiek uzskatīts par grieķu traģēdijas dzimšanas vietu. Tagad saglabājusies maza daļa no teātra, bet bija laiks, kad tas varēja uzņemt 17 000 vai pat 25 000 skatītājus. Eiripīds, Aristofans, Aishils un Sofokls te izrādīja savas lugas.

Nacionālie dārzi ir zaļa oāze Atēnu sirdī. 19. gs. 40. gados karaliene Amālija izmantoja tikko radīto grieķu floti, lai ievestu stādus no visas pasaules. Dārza vidū ir arī neliels zoodārzs, ja to tā var dēvēt, laukums, kur spēlēties bērniem un vēl šādas tādas atpūtas iespējas.

Vakariņās pasūtam Grieķu salātus. Tie āra restorānā maksā 5,5 EUR un porcija ir ļoti liela. Es pasūtu arī tsipouro- šmigu, ko destilē no saspiestiem vīnogu kātiem, sēklām un mizām. Kaut kas līdzīgs kandžai, tikai stiprāka un garša briesmīga- otrreiz noteikti nepasūtītu!

Ceturtā diena Grieķijā iekrīt 1. Maijs. Darba svētki un visas iestādes slēgtas. Uz ielām demonstrācijas un cilvēki ar komunistiskiem saukļiem. Aizejam līdz Hard Rock Cafe, tad noejam gar Nacionālajiem dārziem, kur apskatam romiešu pirts drupas un dodamies uz Kallimarmaro jeb Panatēnaju stadionu. 1896. gadā šeit notika pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles. Tajās piedalījās 14 valstis un 241 atlēts. Vakaru pavadām Plakā un Monastiraki rajonos, kur izbaudām īpašo vecpilsētas burvību.

Nākamo dienu sākam ar Vēju torņa apskati. Viduslaikos uzskatīja, ka tas ir bijis Sokrata cietums, skola vai pat Maķedonijas valdnieka Filipa II kapenes, taču tagad ir noskaidrots, ka tas bija vējrādis un ūdens pulkstenis, kuru 2. gadsimtā p.m.ē. uzbūvēja sīriešu astronoms Andronikoss Kirestes. Vēju torņa teritorijā var apskatīt 15. gs. beigās uzcelto Fethiye mošeju, kuru turki uzcēla par godu Atēnu ieņemšanai. Tālāk dodamies apskatīt Olimpijas Zeva templi, pa ceļam piestājot pie Adriāna arkas. Šīs arkas ziemeļrietumu pusē stāv rakstīts:"Šīs ir Atēnas, senā Tēseja pilsēta". Otrā arkas pusē Romas imperators Adriāns lika uzrakstīt:"Šī ir Adriāna, nevis Tēseja pilsēta".

Gar arku dodamies tālāk aplūkot Olimpijas Zeva templi, kas ir lielākais templis Grieķijā. Izmēru ziņā pārspēja pat Partenonu. Tas bija 96 m garš un 40 m plats. Jāsaka gan, ka līdz mūsdienām saglabājušās tikai 17 no 104 tempļa kolonnām.

Pēc tempļa apskates dodamies uz pludmali. To vislabāk izdarīt ar tramvaju, jo tramvaju līnija iet gar pašu pludmali un vari kāpt ārā tādā pludmalē, kas pašam tīk vairāk. Ir gan klinšainas, gan smilšu, gan vienkāršas un līdzenas, gan palmām apaudzētas. Pēc vietējo ieteikuma sākamā dodamies līdz pilsētiņai, kas saucas Voula. Tas ir tramvaja galapunkts. Arī tur ir jauka pludmale, bet mēs pārsēžamies autobusā un pabraucam vēl kādas minūtes 15 un nokļūstam Vouliagmeni ciematā. Ieeja šajā privātajā pludmalē maksā 4 EUR, bet par to naudu varat izmantot zviļņus, saulessargus, dušu, tualetes, tenisa kortus, basketbola laukumus utt. Pievakarē dodamies apskatīt Vouliagmeni ezeru. Ezers ir īsta mistērija. Tā nosaukums tulkojumā nozīmē "Nogrimušais ezers". Ūdens temperatūra visu gadu ir konstanta + 24 grādi pēc celsija. Pazemes alas ved vēl dziļi zem klintīm un daudzi ūdenslīdēji ir gājuši bojā mēģinādami tās izpētīt un līdz šim nevienam tas nav izdevies. Tiek uzskatīts, ka ezers sevī slēpj nacistu noslēpumus, iespējams arī zeltu. Tās gan ir tikai leģendas.

6. dienā beidzot izdomājam apskatīt kādu salu. Tūristiem, kam svarīgi ir ievilkt ķeksīti, ka viņi bijuši kādā vietā, ir paredzēts dienas kruīzs, kurā ietilpst 3 salas. Uz katras tad tiek pavadīta kāda pusotra stunda, kas ir gaužām maz. Mēs izvēlamies vienu no salām- Eginu uz kuru tad arī dodamies. Uzreiz piebildīšu, ka uz salas pavadītās 5 vai 6 stundas likās gaužām maz, jo sala ir brīnišķīga! Lai nu kā, prāmji uz salu kursē ik pa 20-30 minūtēm un biļete vienā virzienā maksā 8,5-10 EUR no cilvēka. Brauciens ilgst aptuveni stundu. Pirmais, kas iekrīt acīs izkāpjot uz salas ir mazā baltā baznīciņa. Tādas Grieķijā ir visās ostās un tām piemīt neizsakāms šarms. Tālāk dodamies kādu stundiņu pasauļoties un apskatīt skaisto salas dabu. Vēlāk ieturam pusdienas kafejnīcā pašā jūras krastā. Cepta zivs fileja maksāja 7 vai 8 EUR un vieta ir pasakaina. Ja esi sandalēs vai basām pēdām, vari izvēlēties vietu, kur viļņi brīžam apskalo kājas. Atspirdzinoši, kad gaisa temperatūra sasniedz 28 grādus. Vakarā pat negribējās atgriezties uz kontinenta...

Nākamās dienas rītā dodamies uz Kerameiku, kas ir apbedījumu vieta jau kopš 12. gs. p.m.ē. Tur apglabāti daudzi ietekmīgi atēnieši un varenie pieminekļi uz to norāda. Kerameika teritorijā labi redzami arī pilsētas nocietinājuma mūri. Pēc Kerameika apmeklējuma dodamies uz Adriāna bibliotēku. To uzcēla Adriāns mūsu ēras 132. gadā. Bibliotēkai pa vidu atradās dārzs. Bija arī atsevišķas lasītavas un lekciju halles.

8. dienās rītā drusku smidzina lietus, bet tas labi, lai āda drusku atpūšas no saules. Ņemot vērā laika apstākļus nolemjam apmeklēt kādu muzeju. Izvēlamies Nacionālo arheoloģijas muzeju. Ieejas biļete maksā 7 EUR. Man patīk vēsture un mitoloģija, tāpēc bija interesanti, bet uzreiz pateikšu, ka, ja vēsture nav īpaši tuva, tad šis muzejs neliksies interesants. Tajā ir skulptūras, vāzes un būtībā jebkas, kas atrasts, veicot arheoloģiskos izrakumus. Interesanta ir dievu istaba- tajā ir dievu skulptūras un monētas, uz kurām tie attēloti. Ir parādīta katra sengrieķu dieva izcelsme. Vēl noteikti jāredz Agamemnona pēcnāves maska. Pēc muzeja apmeklējuma izstaigājām Strefi kalna apkārtni un Themistokleous ielu. Vēl nesen šis rajons bija anarhistu pulcēšanās vieta un tas ir ļoti jūtams grafiti kultūrā. Pēc pastaigas nobaudām mousaku- jēra gaļas sacepumu. Jērs ir visnotaļ populārs grieķu ēdienkartē.

Priekšpēdējā ceļojuma diena. Nolemjam apskatīt Pirejas ostas apkārtni un vienkārši nopirkt vēl pēdējos suvenīrus. Vecā Pirejas osta ir diezgan skaista. Ir brīnišķīgas vietas jūras krastā, kur vienkārši apsēsties un atslēgties no ikdienas steigas, vērojot saulrietu vai kaiju apsēstu zvejas kuteri ienākam ostā. Pie Olympiacos stadiona ir metro stacija un pēc 15 minūtēm atkal esam pilsētas centrā. Nopērkam pēdējos suvenīrus un nākamajā dienā jau atgriežamies Latvijā. Braucam prom ar vēlmi atgriezties. Nākamreiz tā varētu būt Zeva dzimtene Krēta un Santorini sala.

Bildes varat aplūkot te- http://www.draugiem.lv/gallery/?aid=34225089