Ice Hotel (Laplandes brauciens, Part II)

  • 4 min lasīšanai
  • 44 foto

Šis raksts man tomēr šeit būs bez bildēm, jo ir jau vēls, un esmu nedaudz nogurusi, toties orģinālraksts ar cisām bildēm un Ice Hotel istabu aprakstiem atrodams manā blogā--> http://spogulzeme.blogspot.com/2011/05/ice-hotel-laplandes-brauciens-part-ii.html

10. martā, pēcpusdienā mēs ieradāmies Kirunā. Saulīte mūs lutināja, un tā kā bijā izlēmuši doties nevis uz hosteli, bet uz Ice Hotel devāmies meklēt autoostu, kuru viegli atradām pajautājot pretimnākošajām meitenēm, kas ar lielu prieku mums atbildēja, ka autoosta ir aiz vismaz 2 m liela sniega vaļņa, kuram mēs visi slinkuma vadīti rāpāmies pāri. Vidējais sniega segas biezums pilsētā varēja būt apmēram 1 m.

Atradām īsto autobusu un pēc pusstundas brauciena izkāpām pieturā no kuras netālu bija maģiskā zīme "Ice Hotel".

Sākumā no ārpuses tiešām, nekas īpašs, apkārt esošās sniega figūras pakusušas un vairs no to skaistuma nekas nav palicis, tāda sajūta, ka tas viss Ice Hotel vien tāds ledus blāķis ir.

Pieejot pie viesnīcas galvenajām durvīm arī nelikās nekas īpašs- ar briežādām apvilktas koka durvis pie kurām ledus plāksne apliecināja to, ka tas tik tiešām ir Ice Hotel, nevis kāds ledus blāķis, bet tā kā ieejas biļete bija apmēram 200 sek, par došanos iekšā vēl domājām, devāmies aplūkot apkārtni.

Apkārtnē nemaz nebija nekas ievērības cienīgs, dažviet pie Hoteļa varēja redzēt lielus ledus blāķus, kas laikam bija paredzēti kādu avāriju novēršanai. Hoteļa aizmugurē kā puskusis saldējums slējās ilga, bez jumta, bet ierāpot tur gan varēja un lienot ārā varēja pabiedēt citu tūristu bērnus, kuriem tā igla likās vareni liels piedzīvojums. turpat netālu, uz vismaz 1,8 m augsta sniega mūra bija sastādītas ledus skulptūras, kuras pamatīgi paskādējusi saulīte, un šķiet, ka oriģināli tās nemaz nebija diez ko izcilas skulptūras.

Netālu vēl stāvēja pāris kolonas, kuras mums atņēma cītīgās fotosesijas laikā, bet kā vēlāk sapratām, izlasot Hoteļa piedāvājumu lapu, tie ledus kluči bija paredzēti tūristu grupām, māksliniekiem, kuri grib pamēģināt savus spēkus ledus figūru veidošanā.

Apstaigājot apkārtni sākām domāt ko darīt- doties prom, vai tomēr doties iekšā Hotelī. Kādu suvenīru iepirkšanai, par apliecinājumu, ka esam šeit bijuši devāmies uz veikalu, kurā var iegādāties arī biļetes Ice hotel apmeklēšanai. Sagādājušies suvenīrus un biļetes devāmies tomēr ledus kalna iekšpusē, kā pēc tam nospriežot, ka varējām arī bez maksāšanas iet iekšā, jo neviens nepārbaudīja, vai mums ir biļete vai nav.

No priekštelpas kur, aiz tādas kā letes, stāvēja biļešu kontroliere veda divi ceļi- viens uz bāru un otrs Ice Hotel dzīlēs, kuras šķīra no mums automātiskās durvis, kuras pēc tradicionālās ledus pārbaudes izrādījās stikla. Pie kurām svinīgi stāvēja ledus plāksne, kura norādīja, ka iekšpusē smēķēt aizliegts.

Ieejot iekšā, Ice Hotel vairs nelikās kā liels ledus blāķis, bet tiešām- mākslas darbs ar temperatūru -5C.

Visa sākumā bija milzīga telpa, no kuras atzarojās koridori uz istabām, un kura tika balstīta uz vairākām ledus kolonnām, sniega sienas rotātas ar izciļņiem.

Pie gaiteņu atzarojumiem bija plāksnes, kas norādīja istabu numurus, kuri dīvainā kārtā sākās ar 300. Daļa no tām bija visai prastas istabas ar koka gultām, priekš dažāda daudzuma cilvēkiem, kuras pārklātas ar ziemeļbriežu ādām.

Istabas no koridora nošķīra vien auduma aizskars, un kā mēs ar draugiem smējāmies, ka tas īsi nav labi, jo piemēram- es šeit palieku pa nakti (ja varu izturēt aukstumu) un pēkšņi manā istabiņā ieveļas kāds japāņu tūrists :D , lai gan prastajās istabās šādā gadījumā (-5C) palikt tiešām negribētos, bet nepaskatījos cenas, kādas ir par palikšanu Hotelī pa nakti, un bonusā var saņemt sertifikātu, kuru varēja arī nopirkt suvenīru veikalā par kādām 100 kronām.

Bet lai nu kā dažas no istabām tiešām bija tā vērtas, tās jau nevarēja vairs nosaukt par istabām, bet gan par mākslas darbiem.

Pēc vairāku minūšu, labi pēc vismaz stundas staigāšanas pa Ice Hotel, manāmi sāka salt kājas, un radās vēlme pēc prom došanās un siltas tējas, un arī kuņģa piepildīšanas, jo pēdējo reizi kuņģis tika aizpildīts braucot vilcienā uz Kirunu, tas nozīmēja pirms 5 stundām vismaz.

Bet vajadzēja vēl apskatīt slaveno ledus bāru un baznīcu, kurā ir arī noturētas kāzas, es personīgi gan nespēju iedomāties sevi kāzu kleitā telpā, kuras maksimālā temperatūra varētu būt -3 grādi. Brrr...

No alkohola piedāvājumiem šeit varēja atrast tikai Absolut vodku, bet bezalkoholisko dzērienu klāsts bija nedaudz plašāks. Aplūkojot izcenojumu, sapratām, ka tomēr atteiksimies no bāra piedāvājumiem, jo īsti nedomājām ierēķināt savā braucienā liekus izdevumus par pāris mililitriem dzēriena.

Vidēji alkoholiskais kokteilis ledus glāzē izmaksāja 100 sek, bezalkoholiskais, ledus glāzē- 80 sek. Vismaz viena priekšrocība- nav atsevišķi jāliek ledus glāzē, jo glāzes jau pašas ir veidotas no tīra ledus.

Beigās mēs devāmies aplūkot baznīcu, bet sanāca ieskriet baznīcā, kad kādai ekskursantu grupai notika apskate, sākumā jau nodomājām, ka tur notiek kāds dievkalpojums, tā nu devāmies uz hoteļa administrācijas telpu, jo līdz autobusam mums bija vēl laiciņš un Nilsam bija iespēja izprintēt savu vilciena biļeti. Izmantojām iespēju parunāties ar darbiniekiem, kuri mums pastāstīja, ka atrodas daudzi, kuri mēģina pavadīt nakti Ice Hotel, bet beigu beigās naktī tomēr atsakās no gulēšanas aukstumā un dodas gulēt uz parastajiem numuriņiem, namiņos, kas atrodas tur pat blakus- tomēr siltums.

Vēl devāmies apkārt Ice Hotel, lai palūkos kādas debesis bija- šonakt cerējām ieraudzīt ziemeļblāzmu, tādēļ ļoti cerējām, ka debesis būs bez mākoņiem- šajā nedēļas nogalē solīja mākoņainu laiku

Kad devāmies prom no Ice Hotel bija jau tumšs, un auga cerības ieraudzīt ziemeļblāzmu. Gaidot autobusu neiztikām bez ākstīšanās ar lukturīšiem, tēlojot ziemeļblāzmu, vai dejošanas, jo bija liela vēlme sasildīties.

Atgriežotes Kirunā, pavisam viegli atradām mūsu hosteli, lai gan nedaudz neapmierināja cena (200 sek) un apstākļi- virtuvi slēdza ciet ap 22:00, bija tikai viena duša uz stāvu, kura mūsu stāvā nestrādāja, un viena tolete, noguruma dēļ to varēja pieciest.

Istabiņās mēs gulējām pa 4 cilvēki, divas divstāvīgās gultas, lai savā īpašumā uz nakti dabūtu gultasveļu, nācās piemaksāt 80 sek, bet savi guļammaisi šajā hostelī bija nelikumīga padarīšana, un tagad es esmu ar kriminālu pagātni.

Tā kā bija nepieciešamība piepildīt vēderu, mēs devāmies meklēt veikalu. Pirmo reizi meklēju veikalu kādu stundu- tuvākais veikals hostelim bija jau aizslēgts, tā nu mūsu bariņš steidzās izjautāt cilvēkus kur ir kāds cits veikals, kurš ap 19:30 nav slēgts. Beigu beigās atradām, tā nu steidzāmies atpakaļ uz hosteli, lai paspētu virtuvē ko pagatavot.

Atpakaļceļā mūs pārsteidza pavisam blāva ziemeļblāzma jeb aurora borealis, var arī vienkārši aurora. Protams, āķis lūpā, steigšus atradām ceļu uz hosteli pagatavojām pusdien-vakariņas un steidzāmies ārā meklēt piemērotu vietu lūkoties debesīs. Satikām mūsu otru grupas pusi, kuri jau devās no gaismu lūkošanas, viņiem šoreiz laikam paveicās- mēs tā arī neieraudzījām neko labāku par to blāvo atblāzmu debesīs pēc veikala apmeklēšanas. Toties zinājām, ka mums vēl ir divas naktis, tādēļ cerības jau nezuda.

Tā nu nedaudz nosaluši un neapmierināti devāmies uz hosteli gulēt, jo nākamā diena vērtās piedzīvojumiem pilna.

Turpinājumā par došanos ārpus civilizācijas ;)



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais