Četras saulainas dienas Nīderlandē
|
Jānis Vasiļevskis
|
20.04. Rīga – Amsterdama (Air Baltic), pastaiga pa pilsētu.
21.04. Keukenhofas pavasara ziedu dārzs.
22.04. Alkmaar siera tirgus un Zaanse Schans vējdzirnavas.
23.04. Delfta.
24.04. Amsterdama – Diseldorfa(vilciens), Diseldorfa – Rīga (Air Baltic)
.
Pirmā diena. Izlidojām no Rīgas 11.15 un jau 12.40 pēc vietējā laika nolaidāmies Šipūlas (Schiphol) lidostā. Sākot nolaišanos, varēja labi redzēt tradicionālo ūdens kanālu regulāro rakstu un krāsaino tulpju laukus. Laiks ļoti silts, virs +20° C, cilvēki ģērbušies T–kreklos, daudzi staigāja šortos. Par apmešanās vietu bijām izvēlējušies kempingu „Amsterdamse Bos” Amstelveen priekšpilsētā netālu no lidostas. Tur ir dažāda līmeņa 2–vietīgas, 4–vietīgas un lielākas mājiņas. Mūsu 2–vietīgā hikers cabin ar lepno nosaukumu Madrid izmaksāja nedaudz virs 12 latiem vienai personai par nakti. Vienkārši, lēti un labi.
Dienas otro pusi veltījām pastaigai pa Amsterdamu. Liela kosmopolītiska pilsēta, kā tāda pasaules kopmītne. Pašā pilsētas centrā, galvenajā laukumā tā pati sērga, kas Rīgas Esplanādē – banālās Lunaparka atrakcijas. Vecpilsēta – pavisam cits stāsts – tipiskie šaurie ķieģeļu nami ar neiztrūkstošo trīša paceļamo iekārtu dažādu smagumu iecelšanai pa šaurajiem logiem. Līdz ar tumsu bijām atpakaļ kempingā.
Otrā diena. Nu tik’ sākās! Šī diena bija atvēlēta slavenā Keukenhofas pavasara ziedu dārza apskatei. Teikt, ka tur bija ļoti skaisti, nozīmē nepateikt neko! Bija jau šis tas redzēts gan televīzijā, gan citu ceļotāju bildēs, bet tas nav salīdzināms ar iespaidu, ko var gūt, pašam savām acīm visu to redzot. Mēs, kā bijušie padomju pilsoņi, no skolas laika atceramies galvenokārt sarkanās tulpes, kas 8. martā bija jāpasniedz klases meitenēm.
Nu labi, vēl zinām, ka tulpes mēdz būt arī baltas un dzeltenas, tumšākas un gaišākas. Bet tik lielu krāsu toņu un ziedu formu daudzveidību nav iespējams iedomāties, to neredzot! Bijām veiksmīgi trāpījuši un pašu ziedu pilnbrieda laiku, noziedējušas bija tikai dažas pavisam agrās šķirnes. Ziedēja viss un visapkārt – tulpes, narcises, hiacintes un vēl, un vēl – visus nosaukumus nemaz nezinu. Dārzā ir arī vairāki atsevišķi paviljoni – vienā bija orhidejas, citā rozes un amariļļi, bija arī tulpju paviljons. Tālākajā dārza galā no vējdzirnavām pavērās iespaidīgs skats uz milzīgu dažādu krāsu tulpju lauku.
Ieradāmies Keukenhofā īsi pirms desmitiem, prom braucām ap pieciem pēcpusdienā. Te tiešām ir ko staigāt veselu dienu. Ieteicams ierasties līdz desmitiem, kad vēl nav sabraukuši daudzie tūristu autobusi un nav jāstāv garā rindā pie ieejas. Ieejas biļetes var iegādāties jau iepriekš internetā.
Trešā diena. Ap 40 km uz ziemeļiem no Amsterdamas atrodas Alkmāra, ceļojuma trešās dienas pirmais mērķis. Nīderlande ir ne tikai tulpju, bet arī siera zeme. Ziemeļholandes novada pilsēta Alkmāra ir slavena ar siera tirgu, kas jau gadsimtiem ilgi notiek piektdienu rītos no aprīļa sākuma līdz oktobrim. Siers tiek savests no plašas apkārtnes, nosvērts 16. gs. būvētajā svaru mājā un atraktīvi iznests vecpilsētas laukumā. Daudzie siera nesēji divatā uz speciāla paliktņa, kam pievienotas platas plecos uzliekamas jostas, pārnēsā 8 lielos siera rituļus (Viens lielais ritulis sver ap 13 kg, 13 x 8 = 104 kg!). Pamazām viss vecpilsētas laukums piepildās ar dažādu šķirņu sieru. Visapkārt laukumam notiek rosīga siera tirdzniecība. Milzīga siera šķirņu daudzveidība. Svaru mājas otrajā un trešajā stāvā atrodas siera muzejs. Pilsētiņa jauka, ar neatkārtojamu šarmu.
Pēc Alkmāras apskatīšanas pārbraucam uz Zaanse Schans vējdzirnavu ciematu, kas atrodas tuvu Amsterdamai, tās ziemeļu pusē. Te savestas dažādas unikālas vējdzirnavas, lielākā daļa no tām vēl darbojas. Šeit ir garšvielu, eļļas, sinepju maļamās dzirnavas, kā arī vienīgās Nīderlandē vēl saglabājušās krāsvielu maļamās dzirnavas. Vienās vējdzirnavās ar vēja spēku darbojas gateris, kur zāģē dēļus. Turpat blakus ir arī galdnieku darbnīca, kurā izgatavo dažādas mēbeles. Dzirnavu tuvumā ir ciemats ar savdabīgām, zaļi krāsotām mājiņām. Tas viss kopā rada paliekošu iespaidu.
Ceturtā diena. Iepriekšējā vakarā nolēmām pēdējo dienu veltīt Delftu iepazīšanai. Dienvidholandes novada pilsēta Delfta atrodas ap 50 km uz dienvidrietumiem no Amsterdamas. Ar Intercity vilcienu aizbraucām uz Hāgu, kur pārsēdāmies vietējā piepilsētas vilcienā un braucām 9 km līdz Delftai. Šī nelielā pilsētiņa man patika visvairāk no visām šajā reizē redzētajām pilsētām Nīderlandē. Tā ir sena pilsēta, rakstos minēta jau 1075. gadā. Staigājot pa šaurajām ieliņām, var redzēt daudzus iespaidīgus, senus namus. Ar savu varenumu pārsteidz Nieuwe Kirk baznīca (1383.–1510. g.). Ir vērts uzkāpt augstajā baznīcas tornī, no kura paveras panorāmas skati uz visu pilsētu. Bijām tur sestdienā, kad pie vecpilsētas kanāliem rosīgi darbojās dažādu senu mantu tirgus.Te var iegādāties arī dažādus apgleznotus traukus, tieši no Delftas ir cēlusies slavenā Holandes zili baltā trauku un flīžu apgleznošanas tehnika. Apmeklējām arī vēsturisko zivju tirgu, kas šajā vietā darbojas no 1342. gada. Iesaku nobaudīt kādas no jūras veltēm, ko turpat jūsu acu priekšā pagatavo. Man ļoti garšoja īpatnējā mīklā apceptas garneles.
Vēl Delfta ir slavena ar to, ka šajā pilsētā dzimis gleznotājs Johanns Velmērs. Visi taču ir redzējuši vēsturisko filmu par meiteni ar pērļu auskaru. Tā ir viena no slavenākajām Velmēra gleznām. Pati glezna atrodas mākslas muzejā Hāgā, bet Delftā ir Velmēra centrs – muzejs, kurā reproducētas visas 37 līdz mūsdienām saglabājušās Velmēra gleznas. Muzejā rādīja arī nelielu videofilmu par Delftas vēsturi.
Noslēgums. Domāju, ka četrās dienās paguvām redzēt ļoti daudz, lai gūtu priekšstatu par šo valsti. Lai vairāk izjustu visu apkārt esošo, noteikti ir jābrauc ar divriteni. To iznomāt var visur – kempingā, pie stacijām un citur. Mēs visur braucām ar vilcienu. Dzelzceļa tīkls Nīderlandē, tāpat kā Beļģijā, ir ļoti attīstīts. Pārsēžoties no viena vilciena otrā, nekur nebija jāgaida ilgāk par 20 minūtēm.
Cilvēki Nīderlandē ir ļoti atsaucīgi un izpalīdzīgi. Pie biļešu automātiem stacijās vai vienkārši paskatoties apkārt ar neizpratnes izteiksmi sejā, tev jau tūlīt kāds nāk klāt ar jautājumu: Vai varu kā palīdzēt? Cik mums Latvijā vēl līdz tam tālu...