Itālija un itāļi šodien un pirms 150 gadiem! :)

  • 4 min lasīšanai
  • 328 foto

Pilns bārs ar sardiem. Pie blakus galdiņa, dzerdamas Fantu, jautri tērzē pusaudžu vecuma meitenes. Pulkstenis rāda astoņi vakarā. Aizrautīgi šķirstu žurnālu, kas pēc smaržas man ļoti atgādina vismaz 25 gadus tālu pagātni, kad ar tādu pašu aizrautību šķirstīju tētim pasūtītos žurnālus no Vācijas. Viņš nekad tos nelasīja (jo nekad nebija mācījies vācu valodu), bet pasūtīja tos vairākus gadus pēc kārtas.

Reizēm mums cilvēkiem ir dīvaini paradumi – krāt lietas, ar cerību tās nākotnē izmantot. Ar to es gribēju teikt, ka tētuks nekad neatmeta cerību, kādu dienu sākt studēt vācu valodu... Makulatūras dienās saiņi ar vācu žurnāliem bija vissmagākie. Prasīju tētim, vai viņam nav žēl mest laukā glaunos vācu žurnālus, uz ko saņēmu atbildēja: Ir, bet cik tad ilgi var krāt? Viens žurnāls maksāja 60 kapeikas. Rēķināju savā galvā, cik viņš iztērēja pasūtot žurnālus un cik saņems nododot tos makulatūrā... ciparus, protams neatceros, bet smaržu gan...

Tieši tāpat šobrīd manās rokās smaržo žurnāls itāļu valodā Foxus Extra. Žurnāla tēma Gli Italiani. Ieri e Oggi. / Tulkoju - Itāļi. Vakar un šodien.

Šogad 2011.gadā Itālija svinēja savu 150 dzimšanas dienu! 1861.gadā notika Itālijas apvienošanās, līdz tam katrs reģions bija ar savu valodu, savām tradīcijām, saviem likumiem un savu personību. Paši itāļi uzskata, ka viņiem ir kopīgs tikai valsts nosaukums, bet katrs reģions joprojām ir ar savu piederību. Itāļu gēnos tek grieķu, antīko ligūriešu, etrusku, sardu, ķeltu, venetu, albāņu, arābu un normāņu asinis. Ir tipiski itāļi, kādus tos iztēlojamies mēs ārzemnieki, un ir arī gana daudz itāļu, kas ne uz mata nav līdzīgi itāļiem (pirmie, tie, kas tīkami - gaiši zilas acis, gaiša āda, sejas panti kā angļu lordiem u.tml. un otrie, tie, kas mazāk tīkami – tumšām acīm, tumšu ādu, spalvaini u.t.t.). Jau esmu pieradusi, bet no sākuma likās neierasti, ka viņi ir tik sajaukti. Tādā ziņā Sardīnijas salā sardi ir ļoti viegli indetificējami.

Šobrīd iedzīvotāju skaits Itālijā ir 60 milj. 340 328, no kuriem 4 milj. 235 059 ir legālie ārzemnieki (visvairāk ir rumāņi, albāņi un marokāņi). Pirms 150 gadiem Itālijā bija tikai 22 176 000 iedzīvotāji. Tātad 150 gadu laikā iedzīvotāji ir savairojušies par 40 milj. vairāk.

Itālija ir viena no Eiropas valstīm, kurā ir izteikts ilgdzīvotāju skaits. Vidējais dzīves ilgums itāļiem ir 81 gads. Iedomājieties, pirms 150 gadiem itāļi vidēji dzīvoja līdz 33 gadiem. Tolaik bērnu skaits ģimenē bija vidēji 5 bērni, tagad 1 bērns. Ierodoties Itālijā es gaidīju, ka ģimenes būs daudz lielākas. No kurienes man tāds stereotips, ka itāļiem ir lielas ģimenes, vairs neatceros.

22% bērnu ir dzimuši ārlaulībā, t.i., tos audzina tikai viens no vecākiem – māte vai arī vecvecāki. Itālijai tas ir raksturīgi – te ir ļoti daudz vientuļo mammu, jo itāļu vīrieši negrib uzņemties atbildību, daudz labāk viņiem patīk vieglas attiecības. Un arī iepazīstoties ar jaunu sievieti, sākot no 30 un uz augšu, viņi bieži jautājot, vai sievietei nav bērnu, ja ir, tad attiecībās īsti negrib iesaistīties. Tā man stāstīja mana 35 gadīgā itāļu draudzene.

Vidējais garums vīriešiem ir 175 cm, kamēr pirms 150 gadiem bija tikai 163 cm., meitenēm 164 cm. 51,5% nav problēmu ar lieko svaru, jo īpaši vīriešiem. 61% itāļu nodarbojas ar kādu no sporta veidiem. Fiziskās aktivitātes viņiem it cieņā – skriešana, riteņbraukšana, futbols, peldēšana. Jā, to esmu novērojusi arī es, viņi skrien visur gan pilsētās, gan ciemos, gan pa kalniem, gan pa lejām.

Brīvo laiku viņi pavada ļoti oriģināli... Smaidu... 94,3% pavada pie TV pults, 60% klausās mūziku, 45% pavada pie interneta. Dienas avīzi pārlapo vismaz reizi nedēļā, grāmatas lasa pārsvarā sabiedriskajā transportā. Esmu novērojusi, ka grāmatas itāļi nemīl lasīt. Ne reizi vien viesojoties pie paziņām, vaicāju, bet kāpēc tev nav nevienas grāmatas un atbilde ir, ka viņš/-a nekad tās nelasa.

Ārpus mājas izklaidēm 50% mīl apmeklēt kino un sporta spēles. Hmmm... neviena vārda par disenēm. Lai gan uz tām itāļi dodas visdažādākajos vecumos, arī 50 gadīgie reizēm dejo hausmusic ritmos, ka tik turies. Fakts, ka itāļi nepiedzeras, kā tas ir raksturīgs mums vai slāviem, mani pārsteidz. Viņi vienu kokteilīti var sūkt visu vakaru, daudz svarīgāk viņiem ir komunicēt, dejot un meklēt jaunas iepazīšanās.

Nodarbinātība pirms 150 gadiem bija 59%, tagad 57%, no sievietēm strādā tikai katra otrā. Jūs jautāsiet kā tas ir iespējams? Ir! Itāļu ģimenēs ilgi jaunieši dzīvo kopā ar vecākiem, studē un nestrādā, sievas bieži vien pilda mātes pienākumus, audzina bērnus, tad mazbērnus, tātad arī nestrādā. Jāņem vērā, ka tā ir vidējā statistika, protams Ziemeļitālijā nodarbinātība ir augstāka, bet Dienviditālijā bezdarbs ir milzīgi liels. Sardīnijā, kur esmu pašlaik, mani tas pārsteidza, ka lielākā daļa sardu strādā sezonāli – pa vasaru sapelna naudu un pa ziemu vienkārši slaistās (slaistīšanās ir ziemas sezonas top nodarbe). Progresīvākie un mērķtiecīgākie ziemas sezonā brauc vai nu strādāt uz ārzemēm vai centrālo Itāliju.

Vidējais laulību vecums ir 33 gadi vīriešiem un 30 gadi sievietēm. Lūk, rekur man raugās pretī viens labs teiciens Chi crede nel matrimonio non ha paura del divorzio. / Tam, kas vēl tic laulībai, nav nekādu baiļu no šķiršanās. Itāļi man pamatoti liekas ļoti neuzticīgi!!! Tomēr attiecības viņiem ir ļoti svarīgas. Ja nav ko mīlēt un apjūsmot, ir skumji. Ģimene viņiem ir svarīga! Jo īpaši bērni – tā ir katra (gandrīz katra) itāļa lielākā vērtība.

73% itāļu nav nekādu veselības problēmu! Lūk! Jā, viņi nestreso. Ja streso izbļaustās, izplātās ar rokām, tad izmīlējas un ir labi. Pēc maniem novērojumiem itāļiem tomēr ir viena nopietna hroniska slimība – problēmas ar redzi, jo lielākā daļa itāļu nēsā brilles.

Visbiežāk lietotie pārtika produkti ir makaroni, maize (tikai un vienīgi baltā dažādos veidos), rīsi, olīveļļa, siers un dārzeņi. Jautāsiet, kur paliek pica? Liela daļa no maniem itāļu paziņām picu ēd labi ja reizi nedēļā, un arī tad, bieži vien viņi izvēlas visparastāko, tikai ar sieru un tomātu pastu.

1867.gadā, lai no Milānas nokļūtu līdz Romai vilciens brauca 38 stundas un 5 minūtes (paskatieties lūdzu uzmanīgi uz šo ciparu – 38 stundas, ar mūsdienu skatījumu uz pasauli prātā var sajukt), bet tā saucamais ātrvilciens ceļā toreiz pavadīja tikai 23 stundas un 5 min. Tagad lēnākais vilciens iet 9 stundas un ātrākais 3 stundas. Kā jums patīk? Transportlīdzekļu attīstība 150 gadu laikā ir mainījusies. Gluži tāpat kā viss, kas ir mums līdzās.

Tagad gan viss ir easy – iesēdies lidmašīnā un dažu stundu laikā esi zemē, kur ir burvīga mūzika, dievišķs ēdiens, kvalitatīvs vīns, moderni cilvēki, grandioza arhitektūra, daudz emociju, dažnedažāda māksla, sarunas, haoss, īsta itāļu piza un māksla baudīt dzīvi!

P.S. Par trūkumiem taču dzimšanas dienā neviens nerunā, vai ne? ;))



Seko līdzi svaigākajiem jaunumiem

Uzzini par jaunākajiem ceļojumiem un aktualitātēm pirmais